Vēstures mācīšana 21. gadsimta skolā: novērojumi “in situ”*

Edgars Plētiens
Izglītības programmas Iespējamā misija absolvents un kurators, LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants

Pēdējo piecu gadu laikā sabiedrībā plaši ir izskanējusi diskusija par to, kas un kā vēsturē tiek mācīts skolās. Tajā pašā laikā politiskajās aprindās īpašu uzmanību guvusi atziņa par to, ka Latvijā jaunieši nezina dažus vēsturiskos datumus, kā rezultātā pirms trīsarpus gadiem tika ieviesta dalītā vēstures mācīšana. Principā mediji, kas tolaik aptaujāja atsevišķus jauniešus un izvilka no intervijām nezināšanas lietas, bija ierosme politiķiem šo nezināšanas cēloni saskatīt tajā, ka skolās nebija atsevišķa Latvijas vēsture, neskatoties plašāk un dziļāk tajā, kā mācību process skolās tiek organizēts un vadīts vispār. Vēl vēstures nezināšana tika visnotaļ veiksmīgi korelēta ar patriotisma esamību vai neesamību, kam ar vēstures zināšanu vai nezināšanu patiesībā ir visai maz sakara. Paskatīsimies uz to, kā pašlaik jaunieši pamatskolā un vidusskolā raugās uz vēstures mācīšanos un to, kā iepriekš minēto notikumu mērķis – zināt Latvijas vēsturi – skolās tiek īstenots.

Lasīt tālāk ...

Vēstures apguves izaicinājumi jauniešu vidū un iespējamie risinājumi

Pāvels Jurs, Vēstures skolotājs (Liepāja)

Atļaušos apgalvot, ka mēs dzīvojam strauji mainīgajā informācijas tehnoloģiju  pasaulē, kur attālums ir ļoti relatīvs jēdziens, bet mūsu viens no būtiskākiem resursiem ir laiks. Laiks ir tas, kas katram ir dots vienāds, neatkarīgi no sociālā stāvokļa vai maciņa biezuma – ikkatram ir dotas 24 stundas diennaktī.

Arī mācību metožu pielietojumam mācību vielu apguvē būtu jāseko 21.gadsimta tendencēm un pieprasījumam. Tāpēc arvien vairāk vajadzētu pievērst uzmanību interaktīvām mācību metodēm, kas nepārprotami atvieglotu skolēnu mācības un vienkāršotu priekšmeta apguvi.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija