Vēsturnieki īpašā info materiālā skaidro 16. martu

Pēdējos gados 16. martu atsevišķas sabiedriskās organizācijas izmantojušas, lai izvirzītu nepatiesas apsūdzības pret Latviju un latviešiem, tostarp par nacisma atdzimšanu un tā atbalstīšanu. Šādi nepatiesi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti ar nolūku starptautiski diskreditēt Latvijas valsti. Tādēļ šogad, tuvojoties 16. martam, Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fondā izstrādāts īpašs informatīvais materiāls, kurā skaidrots šis datums, kā arī norādīts uz pēdējos gados ap to radītās ažiotāžas mērķtiecīgo un kaitīgo dabu.

Tas tiks izplatīts Latvijas un ārvalstu medijiem, kā arī plašākai auditorijai. Nākotnē materiālu paredzēts sagatavot un izplatīt arī drukātā formā.

„Ceram, ka šis materiāls palīdzēs sabiedrībā veicināt izpratni par 16. marta tematiku, būs ieguldījums valsts tēla stiprināšanā un argumentācijas bāze pret pēdējos gados neadekvāti izsaknējušajiem apvainojumiem fašisma atdzimšanā. Materiālā no visa plašā un sarežģītā informācijas apjoma, kas pieejams par Latviešu leģiona tēmu, izvilkts un īsi noformulēts svarīgākais. Šis materiāls būs interesants ikvienam Latvijas iedzīvotājam”, norāda Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis Dr.hist. Ainārs Lerhis.

Informatīvajā materiālā skaidrots, ka Latviešu leģions Otrā pasaules kara laikā tika izveidots nelikumīgi. Nacistiskā Vācija, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus savos bruņotajos spēkos. Iesauca ap 115 000 jaunu vīriešu, bojā gāja vairāk nekā 25 000 – 30 000 karavīru. Pēc kara daudzus dzīvi palikušos padomju okupācijas režīms represēja un sodīja.

Vēsturnieki atgādina, ka vēsturiski par šo nodarījumu atbildīgas ir Padomju Savienība un nacistiskā Vācija, kuras uzsāka karu un okupācijas apstākļos nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus savās armijās, un neviens no karavīriem nav atzīts par vainīgu kara noziegumos Leģiona sastāvā.

Vērojot, kā 16. marts guvis rezonansi mūsdienu Latvijas sabiedrībā, fonds norāda, ka atsevišķas sabiedriskās organizācijas to izmanto, lai apsūdzētu Latviju un latviešus nacisma atdzimšanā un atbalstīšanā. Šādi nepatiesi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti nolūkā starptautiski diskreditēt Latvijas valsti.

Materiālā atzīmēta arī Krievijas masu mediju 16. marta pasākumu Latvijā interpretācija atbilstoši saviem propagandas nolūkiem. Proti, - informācija par Latviešu leģionu tiek balstīta uz vēsturiskajai patiesībai neatbilstošiem faktiem un to izskaidrojumiem. Arī Krievijas valsts amatpersonas ik gadu publiskajā telpā aktīvi pauž savu viedokli par Latvijā atzīmēto atceres dienu, tās dalībniekus dēvējot par neonacistiem. Visas šīs darbības ir daļa no informatīvā kara, ko ar īpašu intensitāti pēdējā laikā turpina īstenot Krievija, norāda vēsturnieki.

Lai vēl vairāk palīdzētu ar 16. martu saistīto jautājumu skaidrošanā, Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds piedāvā medijiem arī saņemt vairāku īpaši šajos jautājumos specializējušos vēsturnieku komentārus:

Inesis Feldmanis, Dr.hab., prof., Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un ASV jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs. Mob.t.: 25915349

Ainārs Lerhis, Dr.hist., Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks. Eksperts vēstures politizācijas jautājumos. Mob.t.: 26599679

Rinalds Gulbis, vēsturnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks. Eksperts vēstures politizācijas jautājumos. Mob.t.: 28816176

Kārlis Kangeris, Dr.hist., LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks. Mob.t.: 26366696

 

Informatīvais materiāls latviešu, angļu un krievu valodā pieejams šeit:

Informatīvais materiāls par 16. martu (LV)

Informatīvais materiāls par 16. martu (EN)

Informatīvais materiāls par 16. martu (RU)

Papildus informācija