Staļinisms un pareizticība: komunisti ar svētbildēm

Ukrainas portāls “obozrevatel.com” ievietojis Ilijas Valsts universitātes (Gruzija) profesora Oļega Panfilova rakstu par to plaši izplatīto domāšanas veidu Krievijā, kas liek daļai iedzīvotāju nākt Staļina nāves dienā 5. martā likt ziedus uz Staļina kapa pie Kremļa sienas Sarkanajā laukumā. Šogad šādā pasākumā daži pat skaļi raudājuši, nometušies uz ceļiem, un diezgan nemākulīgi metuši krustus. Tas parādot Krievijas iedzīvotāju atrašanos krustcelēs, piemēram, daļa vēlas atkal “stingro roku”.

90. gados tauta bijusi nogurusi no “Krievijas parauga demokrātijas”. Autors jautā – kā var tautai piedāvāt to, ko tā nekad nav zinājusi (domāts – demokrātiju. – red.). Panfilovs asi kritizē Jeļcina politiku, jo viņa laikā tikusi sākta karadarbība Abhāzijā, Dienvidosetijā, Piedņestrā, Karabahā un Čečenijā. Vēlāk sāka rīkoties Putins, lai valsti “pieceltu no ceļiem” un atjaunotu bijušo varenību. Cenšoties atjaunot padomju modeli, cenzūru un propagandu izdevās viegli atjaunot, bet plānveida ekonomiku un “dzelzs aizkaru” mūsdienās atjaunot būtu grūti.

Atšķirībā no Ļeņina un Staļina, Putins devis brīvību pareizticīgo baznīcai, un neiebilst arī Krievijas muftijs un galvenais rabīns. Tāpēc ir iespējama vizuāli visai dīvaina situācija, kad Sarkanajā laukumā nāk cilvēki, vienlaicīgi turot rokās svētbildes un sarkanos karogus. O. Panfilovs nosauc vairāku boļševiku vadoņu uzvārdus, kuri arī, līdzīgi kā Staļins, mācījušies garīgajos semināros, bet nav tos pabeiguši, pievēršoties revolucionārai darbībai.

Savu rakstu autors noslēdz ar zīmīgu citātu, kurā raksturo vienas Krievijas iedzīvotāju daļas (galvenokārt gados vecu cilvēku) pieradumu pie padomju dzīvesveida un dienas režīma, sākot ar radio pārraidītu himnu plkst. 6.00 no rīta, partijas un arodbiedrību sanāksmēm un TV programmu “Laiks” vakarā un imperiālistu lamāšanu pēc programmas noskatīšanās.

No savas puses piebildīsim, ka cilvēku ieradumi var visai bieži nemainīties arī 25 gadu garumā. No malas skatoties, var šķist visai dīvaina Krievijā plaši sastopamā agrākā marksisma-ļeņinisma ideoloģijas aizvietošana ar pareizticību (tagad bijušie komunisti mācās pareizi mest krustu, bet, acīmredzot, ne visiem izdodas pietiekami labi). Mūsdienu Krievijā jau labu laiku vērojams ideoloģisks kokteilis – komunistiskā ideoloģija tīri labi sadzīvo ar komunistu kādreiz nežēlīgi apkaroto reliģiju… Pirmajā brīdī varētu nākt atmiņā vecais jautājums: “Kad tad īsti jūs bijāt patiesi – toreiz vai tagad?” (Pirms dažiem gadiem Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils pasniedza baznīcas apbalvojumu Krievijas komunistiskās partijas vadītājam G. Zjuganovam). Bet nav nekā neizskaidrojama, jo komunisti Ļeņinu un Staļinu jau vienmēr bija pielūguši kā svētos – klāt nākusi vienīgi baznīcas atribūtika, ko padomju laikos nevarēja izmantot.

Kontekstā ar šodien publicētajiem“Levadas centrs” socioloģiskās aptaujas rezultātiem par to, ka vairāk nekā puse Krievijas iedzīvotāju vēlas PSRS atjaunošanu, varam secināt, ka propagandas mīts par “vecajiem labajiem padomju laikiem” gūst panākumus, jo daudzi ilgojas pēc laikiem, kad viņu dzīves “noteica no augšas, toties bija varena valsts, no kā baidījās visa pasaule”. Tā teikt, vēl kādi pāris gadi aktīvas propagandas, un atjaunot Padomju Savienību var vēlēties vēl krietni vairāk Krievijas iedzīvotāju. Tad nav izslēgta iespējamība, ka līdzīgā veidā, kā jau tas ne reizi pieredzēts Krievijas un PSRS vēsturē, valsts vadītājiem vajadzēs atsaukties uz “iedzīvotāju paustajām vēlmēm”.

O. Panfilova raksts krievu valodā pieejams šeit:

Papildus informācija