Rietumu sabiedroto palīdzība un PSRS uzvaras cena – joprojām neērti Otrā pasaules kara vēstures jautājumi

Krievijas vēsturnieks B. Sokolovs nesen publicējis rakstu „Uzvara pār patiesību”, kurā tūlīt pēc 9. maija svinībām Maskavā analizējis Krievijas varas nostāju pret Otrā pasaules kara sabiedroto (Lielbritānijas, ASV u.c.) ieguldījumu uzvarā pār nacismu. Pēc jubilejas svinībām autoram radies iespaids, ka it kā uzvara pār nacismu būtu Krievijas ilgu gadsimtu vēstures galvenais notikums; nacionālais lepnums un identitāte tiek noreducēti uz vienu vēsturisku notikumu. Iznāk tā, ka pasaules tautas Otro pasaules karu atceras pirmām kārtām kā lielu traģēdiju, bet Krievija tā rezultātus svin kā triumfu. Vēsturnieks izklāsta savu kritisko viedokli par diviem aspektiem – pirmkārt, Krievijā atjaunojušos padomju laika tradīciju mazināt Apvienoto Nāciju koalīcijas Rietumu lielvalstu palīdzības nozīmi Padomju Savienībai kara gados, un otrkārt, runājot par uzvaras cenu, PSRS militāro zaudējumu patiesā apjoma noklusēšanu un mazināšanu.

Autors uzskata, ka Krievijas prezidents V. Putins savās runās ir apgājis jautājumu par uzvaras cenu, kā arī pārspīlējis Ķīnas ieguldījumu karā un mazinājis ASV ieguldījuma nozīmi. Savā runā Sarkanajā laukumā V. Putins nav pieminējis Ukrainu, Moldovu, Baltijas valstis un Poliju, kuru vadītāji nepiedalījās svinībās. Viņš izteica pateicību Anglijai, Francijai un tikai beigās – Amerikas Savienotajām Valstīm. Vēsturnieks uzskata, ka bez britu un amerikāņu militārās, tehniskās un pārtikas palīdzības PSRS nebūtu varējusi uzvarēt. Ja Rietumu lielvalstis nebūtu iesaistījušās karā citās frontēs, bez šādas palīdzības Hitlers būtu varējis vērst pret Padomju Savienību trīsreiz vairāk lidmašīnu, divreiz vairāk tanku un pusotras reizes vairāk kājnieku. Sabiedrotie lielā mērā nodrošināja Padomju Savienību ar autotransportu un benzīnu.

Lai mazinātu Krievijas sabiedrības interesi uzdot jautājumus par uzvaras cenu, Krievijā tiek sniegtas neprecīzas ziņas, mākslīgi samazinot PSRS militāros zaudējumus un pārspīlējot nacistiskās Vācijas zaudējumus. B. Sokolovs, kurš kopš 20. gs. 90. gadiem pats ir pētījis jautājumu par valstu zaudējumiem Otrajā pasaules karā, uzskata, ka Sarkanā armija karā zaudēja daudz vairāk cilvēku, nekā oficiāli tiek uzskatīts – 26,9 miljonus cilvēku, bet, pieskaitot civiliedzīvotājus, PSRS zaudējusi 40,1 līdz 40,9 miljonus cilvēku; Austrumu frontē uz vienu nogalināto vācieti vidēji bijuši 10 padomju karavīri. Staļins neesot veidojis profesionālu armiju, kas varētu būt drauds viņa absolūtajai personiskajai varai, bet viņam bijis izdevīgi, ka ir tautas vairākums, kas nekurn, bet ir gatavs maksāt jebkuru cenu par „gaišo nākotni”. Vēsturnieks B. Sokolovs iebilst savulaik Krievijas militārā vēsturnieka D. Volkogonova teiktajam, ka PSRS uzvarēja „par spīti necilvēcīgajai sistēmai” – B. Sokolovs uzskata, ka uzvara tika gūta, tieši pateicoties šādai sistēmai. Arī mūsdienās Krievijas sabiedrība nejautā par uzvaras cenu un to ietekmē propaganda, bet svarīgākos lēmumus pieņem viens cilvēks. Ja ignorē bojā gājušo Krievijas karavīru skaitu Donbasā, ir grūti saprast statistikas datus, ka 2015. gada 1. ceturksnī mirstība Krievijā pēkšņi ir izaugusi par 23,5 tūkstošiem cilvēku… .

Vēsturnieka B. Sokolova raksta pilns teksts krievu valodā pieejams šeit.

Papildus informācija