Iznācis pētījums par Salaspils nometni vācu nacistiskās okupācijas laikā

2016. gada 27. janvārī Latvijas Kara muzejā notika vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes jaunās grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne, 1941-1944” atvēršana. Tas ir fundamentāls darbs, kas tapis vairāk nekā 10 gadu ilga pētnieciska darba rezultātā. Sniedzam ieskatu grāmatas atklāšanas pasākumā.

Zinātniskās monogrāfijas atvēršanas pasākumu atklāja un vadīja Latvijas Okupācijas  muzeja direktors Gunārs Nāgels. Viņš atgādināja, ka sarīkojums notiek ANO noteiktajā Starptautiskajā holokausta upuru pieminas dienā.

Izdevniecības “Lauku Avīze” direktore Evija Veide norādīja, ka grāmatas autori raksta par tēmām, kas nav līdz galam izskaidrotas; atver sarežģītu vēstures lappusi, kas par sevi atgādina. Šī tēma turpina prasīt skaidrojumu. Grāmata ir rūpīgs darbs, vairāk nekā 400 lappušu un vairāk nekā 100 attēlu. Viņa izteica cerību, ka grāmata “būs avots tiem, kas meklēs”.

LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzrunu iesāka ar holokausta traģēdijas pieminēšanu. Šī grāmata ir par to laiku Latvijas vēsturē, kad šeit saimniekoja nacistiskā Vācija. 20. gadsimtā abi totalitārie režīmi – nacistiskais un padomju – sēja vardarbību, centās iesaistīt cilvēkus noziegumos. Godinām tos, kuri spēja izrādīt līdzjūtību upuriem un varonību. Cieņa pret nevainīgu cilvēku upuriem prasa, lai vēsturiskā atmiņa būtu patiesa. Vēsture bieži vien bijusi cīņas līdzeklis. Jaunā grāmata dzēš arī šodienas propagandā pret Latviju tiražētus mītus. Joprojām ir mēģinājumi attaisnot komunistiskās totalitārās varas veiktos noziegumus vai relativizēt tos ar nacistiskās totalitārās varas veiktajiem noziegumiem. Tāpēc vēstures patiesība iegūst arvien lielāku svaru. Latvijai ir svarīga Eiropas vēstures muzeja veidošana un Eiropas vēstures un sirdsapziņas platforma. I. Mūrniece izteica pateicību visiem, kuri piedalījušies grāmatas tapšanā, bet vislielākais paldies – autoriem vēsturniekiem.

Tika nolasīta LR Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas uzruna. Viņa norādīja, ka 27. janvārī arī Latvijā piemin holokausta upurus. Holokausts ir ebreju tautas, arī Latvijas zemes un tautas katastrofa. Pasaule joprojām piedzīvo karus, zemju sagrābšanu u.c. Nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā izveidotā Salaspils nāves nometne bija ciešanu vieta. Izsaka cerību, ka pētījums palīdzēs izskaust melus un mītus, ko izplata tie, kuriem vēstures patiesība nav vērtība; un cer, ka ikvienam būs laiks izlasīt šo grāmatu.

Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars pastāstīja, ka šis notikums ir svarīgs salaspiliešiem. Nometne bija Salaspils novada teritorijā, un novada ļaudis pieredzēja kara šausmas. Šodien tiek atdots parāds dažādu tautību cilvēkiem,kas bijuši upuri un cietuši. Ilgu laiku Salaspils nometnes stāsts nebija daļa no Latvijas stāsta. Viņš informēja, ka pašlaik Daugavas muzejs kopā ar Okupācijas muzeja vēsturniekiem strādā pie izstādes ekspozīcijas, kas balstītos uz jaunās grāmatas sagatavošanā izmantotajiem materiāliem un varētu būt gatava apmēram pēc gada. R.Čudars minēja savas personīgās izjūtas, jo viņam bija iespēja izlasīt grāmatu vienam no pirmajiem. Viņu īpaši uzrunājusi nodaļa par bērniem Salaspils nometnē. Tas ir vēsturnieku uzdevums – uzrunāt cilvēku.

Viena no grāmatas atbalstītājiem – Latviešu Fonda – pārstāvis Valdis Bērziņš pateicās autoriem, izdevniecībai un visiem, kuri veicinājuši grāmatas tapšanu un izdošanu.

Viens no autoriem Kārlis Kangeris pastāstīja, ka 3 autoru uzrakstītais “izauga” no katra pētnieka interesēm. K.Kangeris galvenokārt pētījis dokumentus par vācu iestāžu nostājun un rīcību, R. Vīksne – LPSR Valsts ārkārtējās komisijas un VDK materiālus, U. Neiburgs – par Salaspils nometni. Autori kopīgi izvērtēja iegūtās liecības un atmiņas. K. Kangeris pastāstīja, ka 90. gadu beigās viņam bijusi saruna ar V. Samsona, kura padomju apstākļos 1996. gadā izdotā grāmata par Latviju Lielā Tēvijas kara laikā ilgus gadus tika uzskatīta par “Latvijas vēstures zinātnes stūrakmeni” jautājumā par vācu nacistiskās okupācijas laiku Latvijā. Sarunas beigās Samsons atzinis: “Ja tā loģiski padomā, Jums taisnība, bet mums bija tā jāraksta”. Šodien ir jāraksta par to laiku, jo nepatiesi vai puspatiesi fakti joprojām tiek producēti. Nekritiska avotu izmantošana citādi noved pie kādas ideoloģijas postulātu paušanas. Pētniekiem ir jāmācās kritiskā domāšana. Salaspils nometne ir bijusi tikai viena no koncentrācijas nometnēm Latvijā, turklāt lielāka nometne ir bijusi Mežaparkā. Bet paliek jautājums – kāpēc tieši Salaspils nometne tika padarīta par nacistiskās Vācijas noziegumu simbolu? Padomju propaganda uzskatīja, ka Salaspils nāves nometnē ir gājuši bojā 100 000 cilvēki. Saskaņā ar pieejamiem vēstures avotiem, ir aplēsts, ka visā nometnes pastāvēšanas laikā nometnē ir bijuši ap 11000 ieslodzītie un ap 12000 tranzītieslodzītie, tātad kopumā ap 23000 personu, no kurām gāja bojā ap 2000 cilvēku. Ar Salaspils nometni ir saistīts arī ebreju liktenis, jo nometni cēla ebreji no Vācijas, Polijas un Čehoslovākijas. Salaspils nometnē izpaudās tāda pati nežēlība un brutalitāte kā citās nacistiskā Vācijas nometnēs. Teiktais nepavisam nemazina Vācijas varas un noziegumos iesaistījušos vietējo iedzīvotāju vainu. Faktu relativizēšanu nevar atbalstīt, noskaidrot faktus par Salaspils nometni ir svarīgi Vācijas nacistiskā totalitārā režīma noziegumu izpētē.

G. Nāgels piebilda, ka Latvijas Okupācijas muzejs ir devis muzeja materiālus grāmatai. Tie būs redzami arī izstādē Daugavas muzejā Salaspilī pec gada.

E. Veide pateicās sadarbības partneru pārstāvjiem.

Sarīkojuma noslēgumā U. Neiburgs pateicās vairākiem Salaspils nometnes ieslodzītajiem un viņu tuviniekiem, kas bija devuši savas atmiņas un materiālus, ko autori izmantoja grāmatas tapšanā.

Papildus informācija