Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

Pirms 75 gadiem, 1941. gada 4. jūlijā tika nodedzināta Rīgas ebreju Lielā Horālā sinagoga Gogoļa ielā. Dzīvi tika sadedzināti sinagogā ieslodzītie ebreji. Todien tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Ar šiem notikumiem sākās pati drausmīgākā lappuse Latvijas ebreju vēsturē – holokausts. Otrā Pasaules kara laikā Latvijas teritorijā pavisam tika nogalināti 70 tūkstoši 1940. gadā neatkarību zaudējušās Latvijas ebreju. Masu slepkavībās Rumbulā un Biķerniekos kara sākumā tika noslepkavoti arī ap 20 tūkstošiem no citām Eiropas valstīm (Vācijas, Austroungārijas un Čehoslovākijas) deportēto ebreju.

Pirms Otrā pasaules kara Latvijā dzīvoja ap 100 tūkstošu ebreju. 1941. gada 14. jūnijā, kad notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS nometnēm, izsūtīja arī vairāk nekā 1500 ebreju. Tomēr ebreji daudz vairāk cieta no otras totalitārās varas – nacistiskās Vācijas. 1941. gada jūnija beigās nacistiskās Vācijas karaspēks ieņēma arvien lielāku daļu Latvijas teritorijas. Padomju okupāciju nomainīja nacistiskā okupācija. 1. jūlijā vācu okupācijas karaspēks ienāca Rīgā. Līdz ar nacistu ienākšanu sākās ebreju iznīcināšana Latvijā. Ebrejus apcietināja un nošāva vai izsūtīja uz koncentrācijas nometnēm.

Šos noziegumus veica Latviju okupējušās nacistiskās Vācijas varas civilā un militārā pārvalde, iesaistot tajos arī tos latviešus, kuri bija nacisma režīma līdzskrējēji. Tomēr bija arī cilvēki, kas bīstamos apstākļos centās glābt ebrejus. Vairāk kā 400 Latvijas iedzīvotāju vārdus pazīstamais vēsturnieks M. Vestermanis ir iekļāvis ebreju glābēju sarakstā, kas salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm ir uzskatāms par ievērojamu skaitu.

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts nosoda gan komunistiskā, gan nacistiskā totalitārā režīma noziegumus. Latvijas valsts godina arī to upuru piemiņu, kuri cieta no nacistiskā okupācijas režīma. Jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts ar visdziļāko cieņu ir izturējusies pret holokausta traģēdijas atceri, izpēti un iemūžināšanu. Holokausta upuru piemiņu Latvija godina 4. jūlijā, kas tika noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pieminot vairāk par 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.–1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā. Katru gadu Rīgā, Gogoļa ielā, tiek rīkots piemiņas brīdis, veltīts Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai. Piemiņas brīdis pulksten 12 tradicionāli notiek vietā, kur 1941. gada 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika uzsākta Latvijas 20. gadsimta vēstures smagāko jautājumu izpēte. Holokausta izpēte ir viens no 1998. gadā izveidotās Latvijas Vēsturnieku komisijas pētījumu galvenajiem virzieniem. Šie pētījumi joprojām turpinās, galvenokārt par holokaustu konkrētos Latvijas rajonos. Pētījumos paustās atziņas un vērtējumi ir iestrādāti Latvijas vēstures mācību programmās.

2005.gada novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā 27. janvāris – Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas diena 1945. gadā – tika noteikta par Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu. Latvija aktīvi atbalstīja rezolūcijas pieņemšanu un arī mūsdienās aicina starptautisko sabiedrību ar atbildību un taktu veicināt tās izpildi.

Latvijas valsts, kuras valstiskā neatkarība Otrā pasaules kara gados nepastāvēja, nenes atbildību par kara laikā citu totalitāro režīmu izdarītiem noziegumiem uz Latvijas zemes. Nav pieņemams princips, ka bijušo totalitāro režīmu idejiskie mantinieki atbildību par šo režīmu noziegumiem mūsdienās nereti cenšas novelt uz noziegumu upuriem – tolaik okupētām valstīm. Tomēr nevar noliegt faktu, ka zināma daļa okupēto valstu iedzīvotāju bija iesaistījušies sadarbībā ar okupācijas varām, t. sk. nacistiskās Vācijas okupācijas varas īstenotā holokausta noziegumos. Latvijas sūtnis ASV A. Bīlmanis 1942. gada 9. jūnija deklarācijā izteica nožēlu un sašutumu par vācu nacistu īstenoto ebreju slepkavošanu Latvijā 1941. gadā. Latvijas Valsts prezidents G. Ulmanis 1998. gadā oficiālās vizītes laikā Izraēlā izteica nožēlu un atvainošanos par latviešu dalību holokaustā.

Šodien, pieminot holokausta traģēdijā bojā gājušos, ir piemērots brīdis atgādināt un novērtēt ieguldījumu, ko daudzi Latvijas ebreji ir devuši 1918. gadā nodibinātās Latvijas valsts tapšanā. Arī Trešās atmodas gados Latvijas ebreju kopienas pārstāvji bija starp aktīvākajiem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas atbalstītājiem.

Papildus informācija