Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu

Publicējam Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu. Teksts angļu valodā.

Lasīt tālāk ...

Prāgas deklarācija par Eiropas sirdsapziņu un komunismu

Publicējam Prāgas deklarāciju par Eiropas sirdsapziņu un komunismu. Tas ir viens no līdz šim svarīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem, kurā aicināts izvērtēt un "atkal savienot" Eiropas kontinenta kopīgo vēsturi un nosodīt komunisma noziegumus, tāpat kā tas līdz šim ir darīts ar nacisma noziegumu nosodīšanu (sakarā ar noziegumiem pret cilvēci). Teksts sniegts angļu valodā.

Lasīt tālāk ...

EP deputāti aicina 23. augustu pasludināt par staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu

 

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete kopā ar kolēģiem 2010. gada 21. jūlijā ir nosūtījusi vēstuli visu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem, aicinot 23. augustu pasludināt par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Starp vēstules parakstītājiem ir Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš (Vienotība), Ivars Godmanis (LPP/LC), Roberts Zīle (TB/LNNK) Petrs Ščastnijs, Vitautas Landsberģis, Danuta Hībnere un citi deputāti no Eiropas Parlamenta Vēstures izlīguma grupas. Kopumā vēstuli parakstījuši 36 EP deputāti.

Lasīt tālāk ...

Eiropas Parlaments signalizē Maskavai

gulags.lv (gulags.wordpress.com)

2009. g. 26. oktobris.

Krievijas grupai “Memoriāls” – Saharova demokrātijas balva Briselē, speciāli “Latvijas Avīzei”

Ar pārliecinošu balsu vairākumu gadskārtējā Eiropas Parlamenta balva cīņā par demokrātiju un cilvēktiesībām 2009. gadā tika piešķirta grupai “Memoriāls” no Krievijas.

Tās dalībnieki popularizē patiesību par Padomju Savienības politiskajām represijām un cīnās pret pašreizējiem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušo padomju republiku teritorijās – Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Tadžikistānā, Moldovā, Ukrainā un citur. Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem organizācija iestājas, lai izveidotu publiski pieejamu vēsturiskās izpētes arhīvu par totalitārisma represijām.

Lasīt tālāk ...

ECT spriedums Kononova lietā ir solis tuvāk vēsturiskajam taisnīgumam

Partijas „Pilsoniskā savienība” valdes locekle un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ir gandarīta par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Kononova lietā, kas pierāda, ka kara noziegumiem nav noilguma. „Vienmēr esmu uzsvērusi, ka attieksmei pret komunisma un nacisma upuriem jābūt vienādai.  Abi totalitārie režīmi – nacisms un komunisms bijuši vienlīdz noziedzīgi. Starp tiem nedrīkst pastāvēt pozitīva hierarhija tikai tālab, ka viens piedalījies uzvarā pār otru. Cīņa pret nacismu nevar kalpot par mūžīgu grēku atlaidi tiem, kas pastrādājuši noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Kononova un viņam līdzīgo pastrādātajiem noziegumiem nav noilguma un tos nedrīkst piedot vai aizmirst,” uzsver EP deputāte.

Lasīt tālāk ...

Kalniete Eiropadomes prezidentam: vienādu attieksmi pret komunisma un nacisma upuriem

2010. gada 3. martā EP Eiropas Tautas partijas grupas  sēdē piedalījās Eiropadomes priekšsēdētājs (“ES prezidents”)  Hermans van Rompejs. Deputātiem bija iespēja uzdot prezidentam aktuālus jautājumus par turpmāko ES attīstību.

EP deputāte Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība) sanāksmes laikā norādīja, ka Eiropas Komisijai tuvākajā laikā klajā nāks klajā ar ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām esošajā ES likumdošanā, lai tajā tiktu iekļautu normas, kas aizliedz noliegt, banalizēt un dezinformēt par totalitārā komunisma un staļinisma noziegumiem. Paredzams, ka EK priekšlikumus apstiprinās Eiropas Savienības Padome.

Lasīt tālāk ...

Atmaskošana ir neatgriezeniska

25.03.2009.

Tikko esmu atgriezusies no Briseles, kur notika publiskā noklausīšanās Eiropas sirdsapziņa un totalitārā komunisma noziegumi: pēc 20 gadiem. Anglisko Public Hearing gan pareizāk būtu tulkot kā “publiskā iztiesāšana”, kas sevī ietvertu tiesas jeb tribunāla un noteikti arī nosodīšanas raksturu.
Pirmā publiskā noklausīšanās par šo tēmu notika 2008.gada 8.aprīlī. Visticamāk, tā nemaz nebūtu rīkota, ja vēl gadu agrāk Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomē Luksemburgā Polija un Baltijas valstis nebūtu izvirzījušas prasību ES ietvarlēmumā Par rasismu un ksenofobiju līdzās nacisma noziegumiem iekļaut arī normu, kas aizliedz visās ES dalībvalstīs attaisnot, noliegt vai banalizēt Staļina režīma pastrādātos noziegumus. Pēc ilgām diskusijām šī prasība tika noraidīta, tomēr, lai kaut cik mīkstinātu noraidījumu, ES tieslietu ministri aicināja Eiropas Komisiju (EK) divu gadu laikā ziņot padomei, vai ir nepieciešami papildu tiesiskie instrumenti vai normas, kas attiektos arī uz totalitāro komunismu. Tā Eiropas Komisija tika iesaistīta šī politiski tik jūtīgā jautājuma risināšanā.

Lasīt tālāk ...

Eiropā atzīmē staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu

28. augusts (2010).

Pirms diviem gadiem Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) kopā ar četriem ārvalstu kolēģiem izdevās panākt, ka Eiropas Parlamentā oficiāli pieņēma un izsludināja rakstisko deklarāciju „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”. Tajā Eiropas Parlaments oficiāli nosoda abus noziedzīgos totalitāros režīmus un aicina visus ES valstu parlamentus pasludināt 23.augustu, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, par kopīgu staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu.

Lasīt tālāk ...

Briselē bez debatēm pieņem nosodījumu totalitārajiem režīmiem

Autore: Ina Strazdiņa

2009. gada 20. jūnijā

Eiropas traģiskās vēstures lapaspuses ir jāsaglabā un jāsargā – par to šonedēļ, tiekoties apspriedē Luksemburgā, vienojušies Eiropas Savienības ārlietu ministri.

Tradicionāli pirms valstu vadītāju samitiem Briselē ārlietu ministri sagatavo augsni jeb secinājumus, kuros starp citiem būtiskiem finanšu krīzes un ārpolitikas jautājumiem tika iestrādāts punkts par nepieciešamību izvērtēt totalitāro režīmu sekas. Valstu vadītāji šīs nedēļas nogalē samitā Briselē to pieņēma bez īpašām debatēm.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija