Otrā pasaules kara piemiņas vietu jautājums sarežģī Polijas un Krievijas attiecības

Polijai cenšoties pārvarēt 20. gadsimta totalitāro režīmu sarežģīto mantojumu, pēdējos mēnešos atkal saasinājušās domstarpības ar Krieviju Otrā pasaules kara beigu perioda notikumu piemiņas vietu jautājumā. Šā gada februāra sākumā Polijas valsts Varmijas-Mazūrijas vojevodistes pilsētas Penežno domnieki nobalsoja par pieminekļa demontāžu, kas bija uzcelts PSRS ģenerāļa, divkārtējā Padomju Savienības Varoņa Ivana Čerņahovska (1906–1945) piemiņai. Ģenerālis no gūtajiem ievainojumiem bija gājis bojā 1945. gada 18. februārī Melzakas pilsētas apkārtnē Austrumprūsijā (tagad – Penežno), atbrīvojot Poliju no nacistiskā karaspēka. Memoriāls savulaik tika uzcelts tieši ģenerāļa bojāejas vietā. Penežno pilsēta atrodas netālu no Polijas robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Lasīt tālāk ...

ECT nosoda Krieviju par Katiņas slaktiņa nepietiekamu izmeklēšanu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nosodījusi Krieviju par 1940.gada Katiņas slaktiņa izmeklēšanu, lemjot, ka tā nav veikusi adekvātu noziegumu izmeklēšanu. ECT paziņoja, ka Krievija "nav pildījusi savas saistības" atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Šajā lietā prasību pret Krieviju bija iesnieguši 15 Polijas pilsoņi, vēsta LETA/AFP.

Lasīt tālāk ...

Okupācijas muzejā atklāj izstādi par Golodomoru Ukrainā

Trešdien, 2013. gada 11. septembrī plkst. 15.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Latviešu strēlnieku laukumā 1 atklās izstādi „1932. – 1933. gada Ukrainas Golodomors – genocīds pret ukraiņu tautu”. Izstāde veltīta Golodomora upuru atceres 80. gadskārtai.

Lasīt tālāk ...

Staļinisma un nacisma upuru atceres dienā

Ainārs Lerhis
Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs

23. augusts ir Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma (“Staļina – Hitlera pakta” jeb “Molotova – Ribentropa pakta”) noslēgšanas kārtējā gadadiena. Divas totalitāras lielvaras pirms 74 gadiem izlēma citu valstu un tautu likteņus. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums, kuram bija pievienots slepens protokols par Austrumeiropas sadali lielvalstu interešu zonās. Saskaņā ar PSRS un Vācijas 1939. gada augustā – septembrī noslēgtiem līgumiem Baltijas valstis nonāca PSRS ietekmes sfērā, bet 1940. gada vasarā zaudēja valstisko neatkarību. Latvijas mūsdienu kalendārā 23. augusts ir staļinisma un nacisma upuru atceres diena.

Lasīt tālāk ...

Krievijas ārpolitikas arhīvs par Nirnbergas starptautiskā nacistu kara noziedznieku tribunāla sagatavošanas gaitu

Krievijā jau gadu ir atslepenota daļa no Krievijas Federācijas Ārpolitikas arhīva, kas stāsta par Nirnbergas starptautiskā nacistu kara noziedznieku tribunāla sagatavošanas gaitu un Antifašistiskās koalīcijas dalībvalstu sadarbību nacistisko noziedznieku tiesāšanas jautājumā Otrā pasaules kara laikā. Zemāk seko materiāls krievu valodā.

Lasīt tālāk ...

Samnera Velsa (Sumner Welles) loma Latvijas okupācijas neatzīšanas polītikā un viņa godināšana Rīgā

Autors: Paulis Lazda

Publiskā telpa, vai tā būtu iela, parks, laukums (tāpat kā monēta, pastmarka un naudaszīme), ir sava veida skola, kas ik dienu atgādina sabiedrībai notikumus un cilvēkus, kuŗi veidojuši tās likteņus un apziņu. Ielu nosaukumi vai pieminekļi ir saite ar pagātni; tas ir pamats, uz kā mēs stāvam, un attaisnojums mūsu eksistencei. Ne vienmēr pietiek uzņēmības izlasīt skaidrojošu grāmatu par vēsturi, taču, gaŗām ejot, pamanot pieminekli vai paceļot acis uz ielas nosaukumu, mums kā īsā lekcijā tiek atgādināts, kas mēs esam un kā iepriekšējās paaudzes un labvēļi ir izkaŗojuši mums brīvību, pie reizes atgādinot pienākumu to sargāt.

Šis bija iemesls, kāpēc Okupācijas mūzeja Vēstures komisija nolēma iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar kādu aizliegtu un aizmirstu notikumu un ar cilvēku, kas uzturēja dzīvu mūsu saiti ar nolaupīto brīvību un neatkarību. Pieminot un godinot šo cilvēku, mēs patiesībā nomaksājam vairāk nekā septiņdesmit gadu vecu parādu Latvijas, pareizāk sakot, visu Baltijas tautu tiesiskās eksistences sargam.

Lasīt tālāk ...

Krievijas propagandisti sauc izsūtījumus uz Sibīriju par vēsturisku mītu

14. jūnijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiek pieminētas 1941.gada deportācijas, ko īstenoja Padomju totalitārais režīms. Ja līdz šim lielākās nesaskaņas Krievijas un Latvijas vēsturnieku un politiķu vidū izraisīja Latvijas okupācijas fakta interpretācija, tad šogad Krievijas varai lojālie vēstures entuziasti un politisko aprindu figuranti aizsākuši polemiku par komunistiskā totalitārisma noziegumiem Baltijas valstīs. Sarkanā partizāna Vasilija Kononova aizstāvis Mihails Joffe paziņojis, ka uz Sibīriju izsūtīti tikai tie Baltijas valstu iedzīvotāji, kuriem bijušas simpātijas pret nacistisko Vāciju, vai kuri bijuši lojāli nacistiskajam režīmam. Savukārt vēsturiskās propagandas autors Aleksandrs Djukovs radiostacijai „Krievijas balss” izteicies, ka „Lielākā daļa deportēto bijuši etniskie krievi, tādēļ runāt par latviešu, igauņu vai lietuviešu genocīdu neklājas. Noliegt masu pārvietošanu nevar. Taču Baltijas valstu varas pārvērtuši šo traģēdiju politiskā balagānā”.

Lasīt tālāk ...

Eiropas Parlamentā analizēs totalitāro režīmu noziegumus Eiropā

www.kalniete.lv

Brisele, 18.oktobris.

Trešdien Eiropas Parlamentā (EP) notiks konference, kurā vērtēs Eiropas Komisijas ziņojumu “Atmiņas par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā”. Pasākuma iniciatore ir EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība, ETP grupa). Jau agrāk šis ziņojums izskatīts EP Juridiskajā komitejā un apspriests Kalnietes vadītajā Eiropas vēstures izlīguma grupā. Konferences dalībniekus uzrunās EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks. Tajā piedalīsies EP viceprezidents Lāzlo Tokešs, EP Kultūras komitejas vadītāja Dorisa Paka, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele, iepriekšminētā ziņojuma autors Karloss Montero, kā arī citas augstas ES institūciju amatpersonas un eksperti.

Lasīt tālāk ...

Starptautiska konference "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā"

Lai veicinātu objektīvu, zinātniskajā apritē akceptētu izpratni par PSRS okupācijas nodarījumiem un iespējamajiem to seku pārvarēšanas ceļiem, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un Latvijas Okupācijas izpētes biedrība ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Eiropas Parlamenta informācijas biroja atbalstu 17. -18. jūnijā organizēja starptautisku konferenci „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā”.

Lasīt tālāk ...

Kanādas ministrs par Komunisma upuru memoriāla celtniecību Kanādā

Kanādas pilsonības, imigrācijas un multikulturālisma lietu ministrs Džeisons Kīnijs (Jason Kenney) 2010. gada 13. augustā Otavā sniedza paziņojumu sakarā ar uzsākto Komunisma upuru memoriāla celtniecību Kanādas galvaspilsētā Otavā. Teksts angļu valodā.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija