Kāpēc Hruščova iesāktā destaļinizācija tika nobremzēta?

Portāls “Kommersant.ru” informē, ka Krievijas populārais izdevums “Ogoņok” ir pabeidzis publicista Leonīda Mļečina triju rakstu sēriju par Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) Centrālās komitejas pirmā sekretāra Ņikitas Hruščova referātu partijas 20. kongresa slēgtajā sēdē 1956. gadā, kur viņš pirmo reizi partijas kongresā oficiāli kritizēja staļinisma noziegumus. Pēc kongresa PSRS ilgu laiku noliedza šādas slēgtas sēdes un slepena referāta esamību, tikai M. Gorbačova laikā šie fakti tika atzīti. Tomēr Rietumos jau neilgi pēc kongresa uzzināja par šāda referāta esamību un tā saturu. Aculiecinieki stāstīja, ka daļai kongresa delegātu referātā minētais ir bijis šoks, daži no šīm atklāsmēm pat noģībuši. Tomēr runas un ziņas par šāda referāta pastāvēšanu izplatījās komunistu rindās, partijas nomenklatūras darbinieki par to tika informēti (oficiāli informācija par to palika slepena). Kāpēc Hruščova referāts par Staļina noziegumiem palika slepens plašai PSRS sabiedrībai?

Lasīt tālāk ...

Taisnīga atmaksa. Denacifikācija - kā vācieši pārapbedīja nacisma upurus

Interneta portālā “obozrevatel.com” ir publicēts krievu politologa Andreja Illarionova raksts “Denacifikācijas elements – kā vācieši apbedīja nacisma upurus”. Rakstā pievērsta uzmanība dažiem jautājumiem, kādā konkrētā veidā denacifikācija notika 40. gadu otrajā pusē Rietumu sabiedroto – ASV, Lielbritānijas un Francijas – okupācijas zonās Rietumvācijā. Denacifikācija ir pieminēta ne mazums, bet daudziem nav zināmas tās konkrētās procedūras un tas, ka denacifikācijas stingrākais izpausmes veids bija – nacisma upuru piespiedu pārapbedīšana kailām rokām. Kā nereti atzīmēts vēstures literatūrā – lai neviens vācietis nevarētu apgalvot, ka nepastāv pierādījumi par nacisma noziegumiem, ka šādu noziegumu nav un ka viņi par tiem neko nezina un ka neesot piedalījušies to veicināšanā…

Lasīt tālāk ...

Ukrainā dekomunizācijai ir pakļauti arī latviešu boļševiki

Ukrainā ir publicēts personu saraksts, kuru darbība tiek pakļauta Ukrainas likumam par dekomunizāciju. Sarakstā iekļauti daudzi PSRS valsts, padomju un komunistiskās partijas darbinieki, kas piedalījušies padomju varas stiprināšanā, daļa – arī padomju varas noziegumos Ukrainā. Tās ir personas, kuras ieņēma vadošus amatus komunistiskajā partijā, PSRS, Ukrainas PSR, citu savienoto un autonomo padomju republiku augstākajās varas un pārvaldes iestādēs. Ir minēti valsts drošības iestāžu, komunistiskās partijas darbinieki un 1917. gada oktobra apvērsuma dalībnieki. Dekomunizācijai pakļaujamo personu sarakstā ir tie, kuri nodibināja padomju varu Ukrainā un vajāja Ukrainas 20. gadsimta neatkarības cīņu darbiniekus.

Lasīt tālāk ...

Iznācis pētījums par Salaspils nometni vācu nacistiskās okupācijas laikā

2016. gada 27. janvārī Latvijas Kara muzejā notika vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes jaunās grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne, 1941-1944” atvēršana. Tas ir fundamentāls darbs, kas tapis vairāk nekā 10 gadu ilga pētnieciska darba rezultātā. Sniedzam ieskatu grāmatas atklāšanas pasākumā.

Lasīt tālāk ...

Osvencimas nāves iekārtas kalpoja arī Gulagam

Portālos „sguschenka.com” un „argumentua.com” ir publicēts Dmitrija Hmeļņicka raksts „Osvencima pastrādāja uz PSRS”. Raksta autors norāda uz līdz šim mazāk zināmu faktu, ka pēc tam, kad Sarkanā armija atbrīvoja nacistu koncentrācijas nometnes Osvencimā, Buhenvaldē un Zaksenhauzenā, tās tika pārsauktas par speciālajām nometnēm, no 1948. gada tika pakļautas Padomju Savienības GULAGa pārvaldei, bet tikai 1950. gadā likvidētas. Divu gadu laikā Osvencimā nacisti iznīcināja 1,5 miljonus cilvēku. Visa agrāko nacistu koncentrācijas nometņu „derīgā” iekārta (virtuves, saliekamās barakas u.c.) tika izvesta uz PSRS (autors publicē attiecīga dokumenta fotogrāfiju). Tādējādi Osvencimas nāves „iekārtas” vēlāk „pastrādāja” arī Padomju Savienības labā.

Lasīt tālāk ...

PSRS agresija pret Latviju sākās jau 1940. gada 15. jūnijā

Šajās dienās aprit 75 gadi kopš 1940. gada jūnija dienām, kad PSRS karaspēks okupēja trīs Baltijas valstis – Latviju, Igauniju un Lietuvu. Mazāk zināms ir vēstures fakts, ka Latvijas informācijas aģentūra LETA tolaik bija vienīgā Latvijas valsts iestāde, kas, Sarkanajai armijai iesoļojot Baltijas valstīs, iedrošinājās protestēt pret šo varmācību.

Lasīt tālāk ...

Rietumu sabiedroto palīdzība un PSRS uzvaras cena – joprojām neērti Otrā pasaules kara vēstures jautājumi

Krievijas vēsturnieks B. Sokolovs nesen publicējis rakstu „Uzvara pār patiesību”, kurā tūlīt pēc 9. maija svinībām Maskavā analizējis Krievijas varas nostāju pret Otrā pasaules kara sabiedroto (Lielbritānijas, ASV u.c.) ieguldījumu uzvarā pār nacismu. Pēc jubilejas svinībām autoram radies iespaids, ka it kā uzvara pār nacismu būtu Krievijas ilgu gadsimtu vēstures galvenais notikums; nacionālais lepnums un identitāte tiek noreducēti uz vienu vēsturisku notikumu. Iznāk tā, ka pasaules tautas Otro pasaules karu atceras pirmām kārtām kā lielu traģēdiju, bet Krievija tā rezultātus svin kā triumfu. Vēsturnieks izklāsta savu kritisko viedokli par diviem aspektiem – pirmkārt, Krievijā atjaunojušos padomju laika tradīciju mazināt Apvienoto Nāciju koalīcijas Rietumu lielvalstu palīdzības nozīmi Padomju Savienībai kara gados, un otrkārt, runājot par uzvaras cenu, PSRS militāro zaudējumu patiesā apjoma noklusēšanu un mazināšanu.

Lasīt tālāk ...

9. maija atmiņu politikas attīstība Krievijā

Katrā valstī ir svarīgs tās pamatu, tās „dibināšanas svētku” jautājums – varētu teikt, galvenie svētki (līdzīgi kā Latvijā ir valsts proklamēšanas diena 18. novembris). Vēlamies pievērst lasītāju uzmanību portālā Lenta.ru publicētam plašam analītiskam un arvien aktuālam rakstam „Lielā atmiņas politika”. Raksts ir viens no rakstiem portāla publicētā plašākā rakstu sērijā par Krievijas vēstures 31 diskutablu jautājumu.

Lasīt tālāk ...

Otrā pasaules kara atceres pasākumi un Eiropas diena Latvijā

8. maijs ir nozīmīga diena Latvijas un pasaules vēsturē. Tā ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tā ir diena, kad atceramies un izvērtējam Latvijas – zemes pasaules krustcelēs, skaudro vēsturi.

Lasīt tālāk ...

7. decembrī - PSRS totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

Katru gadu decembra pirmajā svētdienā tiek atzīmēta pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Pēc Austrumu latviešu biedrības iniciatīvas šo dienu kā atceres dienu staļiniskā režīma represijās cietušajiem apstiprināja Latvijas Saeima 1998. gadā. Ilgu laiku kā Austrumos, tā Rietumos 1937.–1938. gada Lielais terors Padomju Savienībā tika aplūkots tikai kā boļševiku partijas vadošo kadru, kā arī PSRS saimnieciskās, militārās un intelektuālās elites vajāšana un iznīcināšana. Pēdējos gados secināts, ka Lielais terors faktiski ir sācies ar masu politisko represiju izvēršanu, kuru mērķis bija arī izdomātās nacionālo mazākumtautību „piektās kolonnas” likvidācija. Arī pret PSRS dzīvojošajiem latviešiem 1937. gada 3. decembrī tika uzsākta īpaša Latviešu operācija, kura, tāpat kā citas nacionālās operācijas pret PSRS dzīvojošajām mazākumtautībām, turpinājās līdz 1938. gada novembra vidum. 

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija