“Melnās lentas dienas” izstāde Toronto par komunistiskā un nacistiskā totalitāro režīmu noziegumiem Austrumeiropā

Atceroties totalitāro režīmu upurus un godinot viņu piemiņu, sakarā ar Molotova – Ribentropa pakta gadadienu augustā vairākās valstīs (ASV, Kanādā,Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs u.c.) katru gadu notiek “Melnās lentas dienas” pasākumi. Viens no šādiem pasākumiem šogad ir plaša starptautiska izstāde Toronto par nacistisko un komunistisko totalitārismu un okupāciju režīmiem Eiropā. Izstāde ir apskatāma no 2016. gada 27. augusta līdz 2. septembrim. Par izstādi ziņo Eiropas piemiņas un sirdsapziņas platforma (Platform on European Memory and Conscience), tās darbinieki šo izstādi paši arī veidojuši. “Melnās lentas dienas” pasākumus kopš 20. gadsimta 80. gadiem ir rīkojuši Centrāleiropas un Austrumeiropas izcelsmes trimdinieku organizācijas Kanādā, protestējot pret PSRS kontroli Austrumeiropas valstīs.

Lasīt tālāk ...

Kā PSRS sarīkoja terora aktu radiostacijā “Brīvā Eiropa” 1981. gadā

Portālā “Novoje Vremja” ir publicēts Oļega Šamas raksts “Uzspridzināt Brīvo Eiropu”. Raksts ir par 1981. gada 21. februārī Minhenē noorganizēto sprādzienu radiostacijā “Brīvā Eiropa”. Padomju Savienība, kas 1975. gadā gan bija parakstījusi Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma aktu Helsinkos, taču Aukstā kara apstākļos visādā veidā centās kavēt brīvu informācijas plūsmu, uzskatīja šo radiostaciju un tai radniecīgo radiostaciju “Brīvība” par sevišķi kaitīgām, un daudzviet PSRS teritorijā uzstādīja šo raidstaciju raidījumu slāpēšanai paredzētus radio torņus un citas iekārtas (slāpēšanas skaņas tautā tika iesauktas par “zāģiem”).

Lasīt tālāk ...

Boļševiku "nāves triecienceltnes"

Portāls “argumentua.com” ir pārpublicējis Krievijas politologa S. Belkovska tvitera kontā ievietotu materiālu no Krievijā publicēta krājuma “100 ievērojamas vēstures mīklas”. Materiālā ir vēstīts par vairākām PSRS laika triecienceltnēm, kas bija saistītas ne tikai ar lieliem apjomīgiem materiāliem izdevumiem, bet arī lieliem cilvēku zaudējumiem. Publiskā telpā un PSRS propagandā tās tika dēvētas par slavenām tricienceltnēm, bet par daudzām no tām PSRS laika vēstures literatūrā tika noklusēti patiesie fakti par to, par kādu nežēlīgu cenu šīs būves tika uzceltas un kas tās īstenībā būvēja. Daudzas Padomju Savienības lielās celtnes bija asinīm slacītas vārda tiešajā nozīmē. Lasītājam piedāvātajā materiālā ir sniegtas ziņas gan par plaši zināmām, gan mazāk zināmām “komunisma triecienceltnēm”.

Lasīt tālāk ...

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

Pirms 75 gadiem, 1941. gada 4. jūlijā tika nodedzināta Rīgas ebreju Lielā Horālā sinagoga Gogoļa ielā. Dzīvi tika sadedzināti sinagogā ieslodzītie ebreji. Todien tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Ar šiem notikumiem sākās pati drausmīgākā lappuse Latvijas ebreju vēsturē – holokausts. Otrā Pasaules kara laikā Latvijas teritorijā pavisam tika nogalināti 70 tūkstoši 1940. gadā neatkarību zaudējušās Latvijas ebreju. Masu slepkavībās Rumbulā un Biķerniekos kara sākumā tika noslepkavoti arī ap 20 tūkstošiem no citām Eiropas valstīm (Vācijas, Austroungārijas un Čehoslovākijas) deportēto ebreju.

Lasīt tālāk ...

"Rozenberga plāns" PSRS teritorijas kolonizācijai

Krievijas portāls “istpravda.ru” ir ievietojis materiālu par vēsturnieku diskusijās nereti pieminētu tēmu – nacistiskās Vācijas plāniem pēc uzvaras karā kolonizēt Padomju Savienības teritoriju ar vāciešiem un, viņuprāt, citu “āriešu tautu” pārstāvjiem. Šis temats savulaik bija plaši pārstāvēts padomju vēstures zinātnē un propagandā, lai uzsvērtu to, kādas negatīvas sekas PSRS tautām nenoliedzami būtu nesusi nacistiskās Vācijas uzvara karā. Šo aspektu bieži uzsver arī vēsturnieki mūsdienu Krievijā, lielā mērā – lai relativizētu un attaisnotu komunistiskā totalitārisma noziegumus, jo, lūk, “nacisti bija plānojuši vēl lielākus noziegumus”.

Lasīt tālāk ...

1941.g. 14.jūnija deportācija - noziegums un tā attaisnotāji

Latvijas atceres un atzīmējamo dienu kalendārā 14. jūnijs ir “Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena”. Tā ir viena no tumšākajām Latvijas 20. gadsimta vēstures lappusēm līdzās Latvijas okupācijai 1940. gada 17. jūnijā un 1949. gada 25. marta deportāciju upuru piemiņas dienai (arī 25. marts kalendārā ir nosaukts tāpat: “Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena”). 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS iekšzemes apgabaliem. Tika izsūtīti 15 424 Latvijas iedzīvotāji.

Latvijai šo traģisko notikumu atcere ir piemiņas diena, savukārt katru gadu, sevišķi – tuvojoties 14. jūnijam, Krievijā un Latvijas krievvalodīgajā presē tiek tiražētas dažādas publikācijas, kas cenšas mazināt PSRS staļiniskā komunistiskā totalitārā režīma noziegumu nozīmi, represiju apjomu un represiju organizatoru atbildību.

Lasīt tālāk ...

Staļinisms un pareizticība: komunisti ar svētbildēm

Ukrainas portāls “obozrevatel.com” ievietojis Ilijas Valsts universitātes (Gruzija) profesora Oļega Panfilova rakstu par to plaši izplatīto domāšanas veidu Krievijā, kas liek daļai iedzīvotāju nākt Staļina nāves dienā 5. martā likt ziedus uz Staļina kapa pie Kremļa sienas Sarkanajā laukumā. Šogad šādā pasākumā daži pat skaļi raudājuši, nometušies uz ceļiem, un diezgan nemākulīgi metuši krustus. Tas parādot Krievijas iedzīvotāju atrašanos krustcelēs, piemēram, daļa vēlas atkal “stingro roku”.

Lasīt tālāk ...

Maskavā izstāde par atšķirīgiem skatījumiem dažādu valstu mācību grāmatās par Otro pasaules karu

Starptautiskās biedrības “Memoriāls” mītnē Maskavā 2016. gada 21. martā tika atklāta izstāde “Atšķirīgie kari” – par dažādās valstīs izdotām mācību grāmatām ar nevienādiem skaidrojumiem par Otro pasaules karu. Tajā redzams, cik atšķirīgi Otrā pasaules kara vēsture tiek traktēta sešu valstu (Krievijas, Vācijas, Itālijas, Čehijas, Polijas un Lietuvas) mācību grāmatās. Izstāde ir tapusi vēsturnieku, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, vēstures pasniedzēju un ES – Krievijas pilsoniskā foruma darba grupas “Vēsturiskā atmiņa un izglītība” dalībnieku darba rezultātā. Izstāde ir,šķiet, viens no pirmajiem mēģinājumiem dot Krievijas iedzīvotājiem iespēju iepazīties arī ar no Krievijas oficiālā viedokļa atšķirīgiem traktējumiem par Otrā pasaules kara vēstures vērtējumu, lai izprastu, kāpēc citās valstīs kara gaitu un rezultātus tomēr vērtē savādāk nekā Krievijā. Šeit uzsvērsim dažas tēzes no izstādes atklāšanā teiktā.

Lasīt tālāk ...

1949. gada 25. marta deportāciju atcere

Šogad aprit 67 gadi, kopš 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem. PSRS represīvās iestādes deportēja apmēram 43 000 cilvēku. Izsūtīja zemniekus, jo viņi bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji. Šī izsūtīšana tika īstenota, lai nostiprinātu Latvijas laukos padomju režīmu. 1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem 1949. gada 25.28. martā. Deportācijās, kuras slepeni tika sauktas par operāciju "Krasta banga" izsūtīti apmēram 90 000 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem no Latvijas. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 25. marts tika noteikts par atceres dienu. Šogad šī diena turklāt sakrīt ar Lielo piektdienu Klusajā nedēļā.

Lasīt tālāk ...

Biedra Staļina nežēlīgākais slepenais cietums – Suhanovka

Portālā “argumentua.com” ir publicēts raksts par Staļina laika nežēlīgāko cietumu – Suhanovkas cietumu Maskavas apgabalā. To izveidoja 1938. gadā saskaņā ar Lavrentija Berijas pavēli kā specobjektu Nr. 110 – slepenu izmeklēšanas (lasi – spīdzināšanas) cietumu bijušajā Svētās Jekaterinas klosterī. Šis “objekts” bija paredzēts pašiem bīstamākajiem padomju varas un personiski biedra Staļina ienaidniekiem.  Suhanovkas cietuma ieslodzītos ne tikai turēja gadiem ilgi bez tiesas un izmeklēšanas, bet arī pakļāva visnežēlīgākajai spīdzināšanai. Laikā no 1938. līdz 1952. gadam šajā spīdzināšanas cietumā pabija apmēram 35 tūkstoši cilvēku. Gandrīz visi no viņiem gāja bojā. Gandrīz visa informācija par šo slepeno objektu līdz nesenam laikam esot glabājusies Krievijas Federālā drošības dienesta arhīvos ar atzīmi “Slepeni’. Rakstā izklāstīti konkrēti piemēri, kādā veidā, ar kādām metodēm ieslodzītie tika nezēlīgi spīdzināti.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija