Rumānijas 1989. gada tautas revolūcija: daži dokumenti

Krievijas Zinātņu akadēmijas slāvistikas pētniecības institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Stikaļins portālā "urokiistorii.ru" ir nopublicējis materiālu par tautas revolūciju 1989. gada decembrī Rumānijā. Vispirms autors sniedz īsu ieskatu par Rumānijas politisko un ekonomisko situāciju diktatora Nikolajes Čaušesku un viņa kliķes valdīšanas laikā. Seko vairāku dokumentu publikācija.

Raksturojot situācijas attīstību Rumānijā Čaušesku valdīšanas gados, autors norāda, ka lielummānija un gigantiski projekti kontrastēja ar tautas nabadzību un beztiesību, tika iznīcināta daļa Bukarestes vēsturiskās apbūves. Tiek norādīts arī uz domstarpībām, kas 20. gs. 70.-80. gados un sevišķi 80. gadu beigās N. Čaušesku radās arī ar PSRS vadību, kas neatbalstīja priekšlikumu sasaukt brālīgo sociālistisko valstu komunistisko partiju apspriedi par to, kā nosargāt sociālisma iekarojumus Polijā. Savulaik Rumānija arī nesūtīja savu karaspēku apspiest 1968. gada tautas revolūciju Čehoslovākijā. (Pie autora teiktā varam piebilst, Rumānija, atškirībā no lielākās daļas citu sociālistisko valstu, kas pakļāvās Maskavas diktātam, neboikotēja 1984. gada vasaras olimpiskās spēles Losandželosā.)

Publikāciju turpina vairāki Rumānijas tautas kustību (Tautas frontes, Demokrātiskās frontes u.c.) dokumenti, kuros atainoti aicinājumi gāzt diktatoru un uzskaitītas veicamās politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas. Protesti sākās Timišoaras pilsētā, vēlāk izplatījās citās Rumānijas pilsētās, ieskaitot galvaspilsētu. Publikāciju noslēdz 22. decembra deklarācija sakarā ar Čaušesku gāšanu. Turpmākajās dienās Čaušesku pāris bēga no Bukarestes ar helokopteri, bet viņu sagūstīja bruņotie spēki, bet speciāli sasaukts militārs tribunāls sodīja ar nāves sodu par genocīdu un Rumānijas ekonomikas sabotāžu. Spriedumu izpildīja 25. decembrī.

A.Stikaļina raksts pieejams krievu valodā šeit:

Papildus informācija