Pēc PSRS sabrukuma padomju mantojums joprojām nav izgaisis

Holandiešu politologs Roberts van Vorens (kurš sevi sauc arī par sovjetologu, lai gan sovjetoloģijas pētniecības objekts Padomju Savienība oficiāli sabruka 1991. gadā) ir lasījis lekcijas studentiem augstskolās Kauņā un Tbilisi. Profesors uzskata, ka tie jaunieši, kuri dzimuši jau pēc PSRS sabrukuma, arvien mazāk uzskata, ka joprojām dzīvo padomju pagātnes drupu ielenkumā un ka PSRS mantojums viņus joprojām ietekmē. Lai darbotos pilsoniskās sabiedrības izveidē, ir jāsaprot, ko vajag izmainīt, un prast atpazīt totalitārisma sekas. Citiem vārdiem sakot, Kauņas un Tbilisi jaunatnei ir jāzina, kāpēc skats no viņu logiem ir citādāks nekā tas, ko viņi redz Amsterdamā, Londonā vai Parīzē.

Pildot profesora izvirzīto uzdevumu uzrakstīt eseju, vairāki studenti pakāpeniski nonākuši pie atziņas, ka padomju pagātne nekur nav pazudusi. Sevišķi tas attiecas uz tiem, kuri dzimuši bijušajā Padomju Savienībā. Vairākiem radinieki cietuši represijās, citi Padomju Savienībā vai tās Austrumeiropas satelītbloka valstīs pieredzējuši padomju dzīvesveidu. Arī pats profesors R. van Vorens būtu baudījis parastu ikdienas dzīvi Nīderlandē un diez vai būtu sācis iedziļināties PSRS un Austrumeiropas problemātikā, ja nebūtu sācis interesēties par to padomju disidentu likteņiem, kuri nonāca PSRS psihiatriskajās slimnīcās. Viņš uzskata, ka pilsoniskajai sabiedrībai postpadomju valstīs būtu pilnībā jāapzinās padomju perioda šausmas.

Pirms pieciem gadiem Nīderlandes profesors laida klajā grāmatu ar it kā neloģisku un pretenciozu nosaukumu „No Leonīda Brežņeva PSRS pie Vladimira Putina PSRS”. Tagad daudzi sapratuši, ka PSRS vēl ir dzīva. Karadarbība Gruzijā un Ukrainā ir Padomju Savienības, imperiālistiskās totalitārās domāšanas un VDK politikas atdzimšanas rezultāts. Nosaukums „PSRS” ir piesegts ar citu nosaukumu, bet bīstamie mehānismi ir palikuši iepriekšējie. Vēl vairāk – pētnieks pārstāv uzskatu, ka Padomju Savienība dzīvo mūsos.

Aizvadītā gada laikā kopš Ukrainas notikumu sākuma (2014. g.) R. van Vorenam vairs nav jāpamato sovjetoloģijas pētniecības nepieciešamība. Viņa studenti arvien vairāk saprot, ka sovjetisma (padomisma) pārvarēšanai ir nepieciešams intensīvs un smags darbs nākotnē, turklāt panākumi nebūt nav garantēti.

Raksts krievu valodā pieejams šeit.

Papildus informācija