Kremļa atbalstītā Krievijas vēstures versija kā politisks ierocis konfrontācijai pret “naidīgajiem Rietumiem”

ASV izdevuma “The American Interest” slejās “Henry Jackson Society” Krievijas pētījumu centra direktors Endrū Fokshols ir publicējis rakstu par Krievijas autoritārā režīma nostiprināšanās iespaidu uz Krievijas vēstures politizāciju. Raksta autors vērš lasītāju uzmanību uz to, kādā veidā Krievijas autoritārais režīms izmanto vēstures jautājumus, manipulē ar Krievijas vēstures faktiem un to sagrozījumiem, lai attaisnotu savu arvien autoritārāku iekšējo politiku un agresīvāku ārējo politiku, izmantojot vēsturi kā politisku ieroci, cenšoties monopolizēt uzvaru Otrajā pasaules karā, apsūdzot Rietumus un Krievijas kaimiņvalstis gadsimtiem ilgā naidīgā politikā pret Krieviju un iztēlojot Krieviju kā vēstures notikumu upuri, kuras centieni novērst karus un atbrīvot Eiropu no iebrucējiem netiekot pienācīgi novērtēti.

Fokshols konstatē, ka kopš tiem laikiem, kad Krievija okupēja Krimu, iebruka Donbasā un Sīrijā, tādā veidā apdraudot eiroatlantisko drošību, Vladimira Putina autoritārais režīms ir tikai pastiprinājies. Viņa uzvarētāja reputācija pār “naidīgajiem Rietumiem” ir apvienojusi Krievijas sabiedrību ap viņu. Kremļa vara ir ierobežojusi pilsoniskās brīvības, un varas kritiķus uzskata par “valsts ienaidniekiem”. Autors norāda, ka šajā procesā Putins ir atjaunojis praksi izmantot vēsturi par politisku ieroci.

Autors raksta, ka Putins ir izmantojis vēsturi visu 16 savas valdīšanas gadu garumā kā savas apliecināšanās līdzekli, aizstāvot pastāvošo politisko sistēmu un attaisnojot Kremļa politiku. Viņa pēdējās manipulācijas ar pagātnes notikumiem rada arvien lielākus draudus Rietumiem. Tās palīdz turpināt Kremļa īstenoto konfrontācijas ārpolitiku un veicināt pret Rietumiem vērstus sentimentus Krievijas sabiedrībā.

Fokshols piemin gadījumu, kad Krievijas Valsts arhīva direktoru Sergeju Miroņenko atlaida no amata par to, ka viņš publicēja dokumentus, kas sagrāva padomju laika mītu par varonīgajiem “panfiloviešiem”. Miroņenko mēģinājums saglabāt vēsturisko patiesību nesakrita ar Kremļa centieniem piešķirt sev uzvaru Otrajā pasaules karā. Putina varas gados Maskava cenšas pārliecināt pasauli, ka PSRS viena pati uzvarēja nacismu un aizstāvēja Eiropu. Tā kā mīti par Otro pasaules karu ir sākuši asociēties ar prezidenta Putina režīmu, pats prezidents uzskata centienus atmaskot mānīšanos kā draudus sev un savai varai.

Amerikāņu autors atgādinājis arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova neseno rakstu, kas saturēja daudzus sagrozītus faktus. Krievu diplomāts asociēja Krieviju ar Kijevas Krievzemi un apgalvoja, ka jau kopš tiem laikiem Rietumeiropa bijusi naidīga attiecībā pret Maskavu un centusies to pazemot. Lavrovs arī apgalvoja, ka Otrais pasaules karš sācies “sakarā ar Eiropas [valstu politisko] elitu pret Krieviju vērstiem noskaņojumiem”. Mūsdienās Centrālās un Austrumeiropas valstis, kas izkļuvušas no Krievijas ietekmes, nevarot pieņemt nevienu svarīgu lēmumu bez Vašingtonas vai Briseles “zaļās gaismas”. Tomēr, neskatoties uz Eiropas naidīgumu, Krievija vienmēr esot centusies spēlēt konstruktīvu lomu karu novēršanā.

Fokshols uzskata, ka Lavrova izdomājumi un Miroņenko atlaišana apstiprina Putina vēlmi kontrolēt Krievijas vēsturi, lai izkliedētu mazākās šaubas par Kremļa atbalstītās Krievijas vēstures versijas patiesīgumu.

Autors raksta, ka Putins pašos pamatos pārrakstījis Krievijas vairāk nekā 1000 gadus ilgo vēsturi, attēlojot Krieviju kā globālo notikumu nevainīgu upuri. Prezidenta uzskatā, Krievijas ienaidnieki visas vēstures garumā nenogurstoši ir organizējuši sazvērestības, lai grautu Krieviju no iekšpuses un ārpuses. Rakstā autors apgalvo, ka vēsturiskās atmiņas kontrole ir ne tikai nācijas konsolidācijas līdzeklis, bet arī līdzeklis Krievijas iedzīvotāju gatavošanai karam”.

Amerikāņu autors atzīmē, ka kontrole pār presi Krievijā ļauj Putinam efektīvi pārrakstīt vēstures faktus un izmainīt savas tautas atmiņu. Tos, kuri cenšas atmaskot melus, apsūdz “vēstures falsificēšanā”. Autors ierosina Rietumvalstīm veikt dažus pasākumus, lai vērstos pret manipulācijām ar vēsturi. Pirmkārt, atvērt Krievijā vairākas izglītības programmas, kas atdalītu PSRS un Krievijas Federācijas vēsturisko lomu un atspēkotu oficiālās varas izdomājumus. Otrkārt, dot pretsparu Krievijas centieniem “monopolizēt” PSRS tiesības uz uzvaru Otrajā pasaules karā. Treškārt, atbalstīt pētījumus arhīvos, kuros glabājas Krievijas un PSRS laika dokumenti. Autors turpat gan atzīst, ka ārvalstu pētniekiem diez vai būs pieejami Krievijas arhīvi, tomēr iespējas pastāv, jo daudzi padomju laika dokumenti atrodas citu postpadomju valstu arhīvos, kas pētniekiem ir pieejami.

Raksta noslēgumā Fokshols izdara secinājumu, ka laikā, kad Kremlis kļūst arvien autoritārāks un pieturas pie konfrontācijas politikas pret kaimiņiem un Rietumiem, Krievijas pilsoņi to atbalstīs, zinot, ka vēsture attaisno Maskavas darbības.

Ar raksta tulkojumu un atreferējumu krievu valodā iespējams iepazīties šeit:

Papildus informācija