Kāpēc Uzvaras diena kļuvusi par ieroci

Dažas dienas pirms Uzvaras dienas atzīmēšanas Krievijā (9. maijā) šīs valsts informācijas aģentūra „Rosbalt” ievietoja Sergeja Ļeskova rakstu „Kāpēc Uzvaras diena kļuva par ieroci”. Pēc autora domām, šo svētku apaļā 70. gadadiena ir pēdējie „apaļie” svētki, ko atzīmēs kara dalībnieki, jo pēc 10 gadiem 80. gadadienu varētu atzīmēt skaitliski nedaudzi simtgadnieki. Autors atzīst, ka kara noslēguma 70. gadadienu Krievija šogad sagaidījusi saspringtā atmosfērā. S. Ļeskovs uzskata, ka Uzvaras svētki pārvērtušies par vairogu, kas uzstādīts pret naidīgajiem Rietumiem. Savā rakstā S. Ļeskovs izklāsta savu redzējumu par Uzvaras dienas izmantošanu politiskos nolūkos un tās sasaisti ar identitātes meklējumiem Krievijā. 

Krievijas vicepremjere Olga Golodeca ir paziņojusi datus, ka 2015. gadā Krievijā dzīvo 217 000 kara veterānu un dalībnieku. Daudziem no viņiem varas iestāžu agrāk apsolītie sociālā nodrošinājuma jautājumi (dzīvokļi u.c.) joprojām nav atrisināti. Juridiski veterānu skaitā ir iekļauti ne tikai frontinieki, bet arī frontes aizmugurē strādājušie.

Autors S. Ļeskovs uzskata, ka 2015. gadā Uzvaras svētki Krievijā ievērojami atšķiras no iepriekšējiem gadiem. Agrāk tā bija piemiņas un sēru diena, bet šogad – pretstāves diena tādas nostājas demonstrēšanai, ka Krievija pārdzīvoja karu un pārdzīvos arī attiecību pasliktināšanos ar Eiropu un Ameriku. Militārā parāde ir pierādījums ne tik daudz piemiņai par bijušajām kaujām, cik biedinājuma zīme par iespējamiem konfliktiem nākotnē.

No Krievijas valsts budžeta ir tērēta ievērojama naudas summa Uzvaras 70. jubilejas svinēšanai (rakstā ir sniegti konkrēti skaitļi). S. Ļeskovs norāda, ka ievērojami mazāki līdzekļi tiek izlietoti reālai palīdzībai veterāniem (pārtika, medikamenti, dzīvojamā platība). Tas liecinot, ka varas iestādēm dzīvi cilvēki joprojām esot mazāk nozīmīgi par politisku izrādīšanos.

Autors uzskata, ka PSRS, kas uzvarēja karā, neizdzīvoja līdz uzvaras 70. gadadienai. Viņš uzdod jautājumus pārdomām: 1) kā būtu attīstījusies Krievijas impērija, ja nebūtu Pirmā pasaules kara un revolūcijas? 2) kāds būtu tālākais PSRS liktenis, ja nebūtu Otrā pasaules kara? S. Ļeskovs domā, ka šodien Krievija atrodas lielākā starptautiskā izolācijā, nekā tas bija PSRS laikmetā, kad valsti vadīja komunisti. 

Arī S. Ļeskovs pievienojas tiem autoriem, kuri uzskata, ka agrākās PSRS lielvalsts tagadējās atsevišķās daļas mūsdienās cenšas atrast jaunu nacionālo identitāti. To dara, ejot vieglāko ceļu – nevis radot nākotnes projektus, bet pārvērtējot kopīgo vēsturi. Līdzīgi notiek arī Krievijā – Uzvaras svētki kalpo kā tādas nacionālās idejas atainojums, ko Krievija neveiksmīgi meklēja visu postkomunistisko periodu kopš 1991. gada. Tomēr, pēc raksta autora domām, ir grūti prognozēt, vai šī vienotība saglabāsies ilgstoši, jo patriotisko pacēlumu varētu mazināt ekonomiskās problēmas. Daudzu valstu vadītāju nepiedalīšanās 9. maija parādē Sarkanajā laukumā mūsdienu Krievijā tiek uztverta kā pašas Krievijas valsts nacionālās idejas noliegšana.

Par Uzvaras svētku obligātu atribūtu ir kļuvusi Georgija lentīte, kas ieguvusi popularitāti Krievijā. Taču šis patriotisms ir ieguvis pārspīlētus veidus – lentītes krāsas var ieraudzīt uz alkohola pudelēm un medikamentiem. Autors uzskata, ka tas diskreditē šo simboliku. Autors rakstu noslēdz ar domu, ka šodien nav iespējams prognozēt, kā pēc 10 gadiem Krievija atzīmēs Uzvaras 80. gadadienu. Tāpat nav zināms, kas nākamo 10 gadu laikā notiks ar pašu Krieviju. Šī neskaidrība gan neizmaina faktu, ka cīnītāji pret nacismu ir iegājuši vēsturē.


Rakstu plašāk krievu valodā lasiet šeit.

Papildus informācija