Kā tika gatavots Hruščova slepenais referāts par Staļina personības kultu un represijām

Šajās dienās Krievijas portālos parādījušās vairākas publikācijas sakarā ar Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) XX kongresa (1956. g.) 60. gadadienu. Piedāvājam lasītāju uzmanībai pārskatu par vienu no šiem rakstiem. Portālā “urokiistorii.ru” Krievijas vēsturnieks Sergejs Stikaļins publicējis plašu rakstu “Kā tika gatavots Hruščova slepenais referāts. Rekonstrukcijas mēģinājums”. Raksts ir par PSKP XX kongresa slēgtā sēdē nolasītā Ņ. Hruščova referāta tapšanas gaitu un jau drīz pēc Staļina nāves iesākto procesu uz atteikšanos no Staļina personības kulta un viņa lomas glorificēšanas.

Šajās dienās Krievijas portālos parādījušās vairākas publikācijas sakarā ar Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) XX kongresa (1956. g.) 60. gadadienu. Piedāvājam lasītāju uzmanībai pārskatu par vienu no šiem rakstiem. Portālā “urokiistorii.ru” Krievijas vēsturnieks Sergejs Stikaļins publicējis plašu rakstu “Kā tika gatavots Hruščova slepenais referāts. Rekonstrukcijas mēģinājums”. Raksts ir par PSKP XX kongresa slēgtā sēdē nolasītā Ņ. Hruščova referāta tapšanas gaitu un jau drīz pēc Staļina nāves iesākto procesu uz atteikšanos no Staļina personības kulta un viņa lomas glorificēšanas.

S. Stikaļins raksta, ka jau dažas dienas pēc Staļina nāves, 1953. gada 10. martā, izskanēja G. Maļenkova pirmais aicinājums atteikties no “personības kulta”. Jau 1953. gada pavasarī pēc L. Berijas iniciatīvas parādījās ziņas par izmeklēšanas un tiesvedības lietu falsifikāciju Staļina valdīšanas gados. Tomēr Berija “zaudēja cīņu” un tika nošauts. Pašu Beriju apsūdzēja par nelikumīgām falsifikācijām un konkurences cīņu ar citiem Staļina līdzgaitniekiem. PSRS iedzīvotāju bailes valsts varas priekšā sāka samazināties. Gulaga sistēmā notika vairākas ieslodzīto sacelšanās. Politiskajā vadībā arvien vairāk saprata, ka vadīt valsti ar līdzšinējām metodēm nevarēs. Galvenā loma represēto personu reabilitācijā bija Hruščovam. Viņš ierosināja iespēju pārskatīt 30.-50. gadu represiju lietas, notika vairāku represiju organizatoru aresti, un drošības iestādēm 1954.-1956. gadā tika dots trieciens.

Hruščovs pats panāca sevi kompromitējošu dokumentu iznīcināšanu par savu piedalīšanos staļiniskajās represijās. Hruščova centieni panākt reabilitāciju 1954.-1955. gadā neradīja nopietnu pretestību, daudzas 1937.-1939. gada krimināllietas tika pārskatītas. Tomēr tiešā veidā atbildība par represijām Staļinam uzvelta netika – vēl bija saglabājusies pārāk liela bijība pret bijušo autoritāti. 1955. gada novembrī Centrālās komitejas Prezidijā tika debatēts par attieksmi pret Staļina dzimšanas dienas atzīmēšanu. Būtu bijis jāpārskata arī tās krimināllietas pret personām, kas bija ne tikai Staļina, bet visu viņa līdzgaitnieku oponenti (Zinovjevu, Kameņevu, Buharinu u.c.). Gatavojot partijas XX kongresu, bija jautājums, ko darīt ar Gulaga sistēmā joprojām ieslodzītajiem. Hruščovs saprata, ka staļiniskajām represijām bija tik liels mērogs, ka to neizdosies noslēpt no iedzīvotājiem. Hruščovu un viņa līdzgaitniekus biedēja domas par to, ka kāds var sākt nodarboties arī ar viņu noziegumu izmeklēšanu. Tika izveidota speciāla komisija represiju izpētei pret partijas vadošām personām pēc partijas 17. kongresa, kas notika 1934. gadā. Aizsākusies diskusija izvirzīja jautājumu par Staļina kā politiska darbinieka novērtējumu. Hruščovs aicināja dot novērtējumu partijas interesēs un kongresā pateikt patiesību.

S. Stikaļina rakstā atainoti CK Prezidija locekļu atšķirīgie viedokļi un Hruščova referāta sagatavošanas procesa tālākā gaita. 20. kongresā nolasītajā pārskata referātā kritikas personiski pret Staļinu faktiski nebija. Par 1936.-1938. gada t.s. “lielo procesu” falsifikāciju kongresā nekas pateikts netika. Hruščova referātā Staļina oponenti par personības kulta upuriem netika uzskatīti. Apspriežot Prezidijā referāta projektu, pret vairākiem Hruščova izdarītiem teksta papildinājumiem tika iebilsts. Hruščovs savos formulējumos izdarīja dažas piekāpšanās. Tika nolemts neatklāt debates par Hruščova referātu slēgtajā sēdē, baidoties no tā, ka diskusijas atklāšana kongresā varētu uzņemt nevēlamu gaitu.

PSRS vadība centās līdz minimumam ierobežot plašākas informācijas paušanu sabiedrībai par Staļina personības kulta nosodījumu. Lai saglabātu kontroli pār informācijas izplatīšanas procesu, tika nolemts partijas organizācijās iepazīstināt partijas biedrus ar Hruščova ziņojumu. Staļina noziegumu nosodīšana varēja pāraugt visas politiskās sistēmas kritikā. Kritiku pret pie varas esošajiem uzskatīja par pretpadomju izlēcieniem. Dziļākas demokratizācijas piekritējiem nācās zaudēt cerības par kardinālām izmaiņām partijas un valsts dzīvē.

S. Stikaļina raksta teksts krievu valodā pieejams šeit:

Papildus informācija