Boļševiku vadoņa Ļeņina nāves kārtējā gadadienā

2016. gada 21. janvārī Krievijas sabiedrības joprojām komunistiski noskaņotā daļa atzīmēja boļševiku vadoņa Vladimira Ļeņina nāves 92. gadadienu. PSRS laikmetā ilgus gadus viņa atdusas vieta mauzolejā Sarkanajā laukumā bija PSRS pilsoņu un visas pasaules komunistu svētceļojumu vieta, un sardze pie Ļeņina (1953.-1961. gadā Ļeņina - Staļina) mauzoleja bija "Postenis Nr. 1". Kopš tautas revolūcijām Austrumeiropā (1989. gadā) vairāki bijušo padomju bloka valstu komunistisko vadītāju ("tautas demokrātijas" un sociālistisko valstu dibinātāju) mauzoleji tika likvidēti un tajās dusošie vadoņi atdoti zemei, bet tas tā joprojām nav noticis Ļeņina boļševiku iedomātās "pasaules komunistiskās revolūcijas" iecerētajā metropolē un "pasaules sociālistisko republiku savienības" iecerētajā galvaspilsētā Maskavā. Līdzās apbedīšanas jautājumam, arī Ļeņina politiskā un idejiskā mantojuma jautājums laiku pa laikam tiek aktualizēts arvien kādās publikācijās saistībā ar Ļeņina nāves kārtējo gadadienu. Kāpēc?

Pēc PSRS sabrukuma "Posteņa Nr. 1" sardzi noņēma. Laiku pa laikam mauzolejs tiek atvērts apskatei un vairākas nedēļas gadā tas tiek slēgts Ļeņina mūmijas profilaksei. Arī pašu svētceļotāju skaits ir samazinājies, jo komunisma idejas vairs nešķiet tik pievilcīgas. Turklāt 90. gados pirmo reizi tika publicētas fotogrāfijas un videoieraksti, kuros attēlots mauzolejā guļošais Ļeņins (mūsdienās šos materiālus ir iespējams aplūkot kaut vai "youtube" vietnē internetā).

            Lai gan, atšķirībā, no Ķīnas, kur komunistiskā partija joprojām ir pie varas, Krievijā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma komunistiskā partija vairs neatrodas vienpersonīgi pie varas, bet aizpilda "sistēmiskās opozīcijas" krēslus parlamentā, Ļeņina pīšļi joprojām nav atdoti zemei saskaņā ar kristīgām tradīcijām. Iespējams, tas saistīts ar nevēlēšanos sašķelt Krievijas sabiedrību un sarūgtināt to, galvenokārt gados vecāko, Krievijas iedzīvotāju daļu, kas lielāko daļu mūža patiesi akli ticēja Ļeņina idejām un šodien sāpīgi pārdzīvo PSRS sabrukumu. Krievijas sabiedrības vēsturisko samierināšanu tiek cerēts veikt īpatnējā veidā, neizvērtējot komunisma mantojumu un komunistu noziegumu sekas. Krievijā ir asi kritizēta Ukrainas nostāja, kurā tiek novākti Ļeņina un citu padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieku pieminekļi, kas bijušajās PSRS republikās bieži tiek uzskatīti par savas pakļautības un Maskavas diktāta simboliem. Savukārt daļa Krievijas liberāļu uzskata, ka tikmēr, kamēr Ļeņina pīšļi atrodas virs zemes, Krievijas demokrātiska atdzimšana nav iespējama un "komunisma rēgs joprojām klīst pa pasauli". Pēdējais PSRS vadītājs M. Gorbačovs bija izteicies, ka Ļeņina apbedīšanas jautājumu nākotnē izšķirs Krievijas tauta "tad, kad tam būs pienācis laiks". Tas vēl noticis nav.

            Nevēlēšanās atdot Ļeņina mirstīgās atliekas zemei tiek skaidrota ne tikai ar politiskiem, bet arī ar zinātniskiem apsvērumiem - tad tiktu pārtraukts zinātnisks pētījums iebalzamēta cilvēka ķermeņa uzturēšanā, jo konkrētais pētījuma objekts vairs nepastāvētu.

            Pēdējos gados ir novērojams, ka Krievijas augstākā politiskā vadība nav labvēlīga komunistiem, un komunistiskās partijas pārstāvji bieži tiek kritizēti. Taču komunistu lolotās Padomju Savienības sabrukums tika nodēvēts par 20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu. Krievijas sabiedrības nacionālradikāli noskaņotā daļa bieži kritizē Ļeņinu un komunistus par to, ka 1917. gada Oktobra revolūcija jeb Oktobra apvērsums pārtraucis Krievijas impērijas vēstures dabisko attīstības gaitu un novedis pie impērijas sabrukuma, uz impērijas drupām izveidojoties virknei jaunu valstu. Fakts, ka jau dažus gadus pēc Oktobra apvērsuma boļševiki atjaunoja impēriju Padomju Savienības veidolā, zināmā mērā tiek ignorēts, jo teritorijas ziņā PSRS tik un tā bijusi "apcirpta Krievijas impērija", bez Polijas un Somijas, sākotnēji arī bez trim Baltijas valstīm.

            Šodienas Krievijā arvien vairāk ir jūtams tas, ka neatkarīgi no tā, kāda Krievijas impērija ir bijusi - monarhistiska vai komunistiska, visvairāk tiek pausta nostaļģija par impērijas jeb t.s. "vēsturiskās Krievijas" zaudēšanu. Tāpēc impērijas atjaunošanas piekritēju nometnē īsti nav konsekvences un vienprātības jautājumā, kādu impēriju - bijušo monarhiju vai bijušo Padomju Savienību - viņi vēlētos atjaunot. Kā zināms, vēsturiski krievu monarhistu un boļševiku idejas atradās nesamierināmā naidīgā konfliktā. Taču mūsdienās oficiālā līmenī tiek izmantota jebkura impēriska ideja, kura ļauj uzsvērt lielvaras statusu.

            Krievijā, starp citu, daudzi pretēju idejisku nometņu pārstāvji (gan liberāļi, gan nacionālradikāļi) uzskata, ka 1917. gada boļševiku revolūcija ir radījusi Krievijas vēstures gaitas pārrāvumu, kas nav pārvarēts ne tikai 1991. gadā līdz ar PSRS sabrukumu, bet tas nav izbeigts vēl šodien, jo komunisti, tikai zem citiem lozungiem un citās partijās, joprojām ir pie varas, un komunisma mantojums nav pārvarēts, nu jau gandrīz 100 gadus Krievija nav atgriezusies uz sava "vēsturiskā ceļa".

            Ar lielvalstiskas Krievijas atbalstītāju viedokli sakrīt nupat Ļeņina nāves dienā Krievijas prezidenta V. Putina sacītais. Putins, runājot Krievijas Zinātnes un izglītības padomes sēdē, veltījis kritiku Ļeņina idejām un viņa darbībai, paužot viedokli, ka Ļeņina izlolotā 1917. gada oktobra sociālistiskā revolūcija Krievijā nav bijusi nepieciešama, arī "pasaules revolūcija" Krievijai nav bijusi vajadzīga. Putins izteicies, ka Ļeņina idejas esot novedušas pie vēsturiskās Krievijas iziršanas un galu galā - arī pie Padomju Savienības sabrukuma. "[Idejas] palika atombumbu zem ēkas, kas saucas Krievija, un tā pēc tam arī uzsprāga," uzsvēra Putins. Līdz šim Putins bija centies izvairīties publiski vērtēt Ļeņina ideju atstāto mantojumu.

            Tad nu redzēsim, vai Krievijas ierēdņi uztvers Putina teikto kā pamudinājumu uz rīcību dažāda veida komunistiskās simbolikas novākšanā Krievijā (lai gan skaidrs, ka bez Kremļa ziņas nekāda rīcība šajā jautājumā netiks uzsākta). Piepeša negatīva attieksme pret komunistisko simboliku, iespējams, nebūtu arī loģiska, jo komunistiskais mantojums un komunistu noziegumi Krievijā nav izvērtēti. Pēdējos gados vairākos gadījumos pieminekļi boļševikiem pat tiek atjaunoti, Staļina pieminekļus ieskaitot, iezīmējot simbolisku virzību "atpakaļ uz PSRS". Savāda šķistu konkrētas rīcības uzsākšana boļševistiskās simbolikas noņemšanā apstākļos, kad Krievija nupat ir asi kritizējusi "Ļeņinopadu" Ukrainā. Padomju simbolu noņemšana varētu arī vedināt uz domu, ka priekšroka turpmāk tiks dota Krievijas monarhistiskās impērijas vēsturiskā mantojuma aktualizēšanai salīdzinājumā ar komunistisko mantojumu. Diez vai tas notiks, jo sabiedrībā tiek kultivēta un dominē tieši padomiskā nostaļģija. Diez vai šoreiz Putina izteikums radīs tik tālejošas rīcības sekas, un visticamāk, ka komunistiskie simboli paliks savās vietās.

            Mūsdienu Krievijā galvenokārt negatīvi tiek vērtēti tie Krievijas un PSRS valdnieki, kuri nesaglabāja impēriju (Ļeņins, Gorbačovs, Jeļcins). Savukārt tie, kas stiprināja impēriju, tiek pozitīvi vērtēti neatkarīgi no tā, ka viņu politiskās darbības rezultāti dažkārt ir bijuši pretrunīgi vērtējami. Nav pirmā reize, kad kopš 1991. gada Krievijas augstāko amatpersonu izteikumi par vēstures jautājumiem ir bijuši tikpat savstarpēji pretrunīgi - tā teikt,"gan boļševiki labi, gan labs ir cars", kuru boļševiki nogalināja...

Papildus informācija