Otrā pasaules kara piemiņas vietu jautājums sarežģī Polijas un Krievijas attiecības

Polijai cenšoties pārvarēt 20. gadsimta totalitāro režīmu sarežģīto mantojumu, pēdējos mēnešos atkal saasinājušās domstarpības ar Krieviju Otrā pasaules kara beigu perioda notikumu piemiņas vietu jautājumā. Šā gada februāra sākumā Polijas valsts Varmijas-Mazūrijas vojevodistes pilsētas Penežno domnieki nobalsoja par pieminekļa demontāžu, kas bija uzcelts PSRS ģenerāļa, divkārtējā Padomju Savienības Varoņa Ivana Čerņahovska (1906–1945) piemiņai. Ģenerālis no gūtajiem ievainojumiem bija gājis bojā 1945. gada 18. februārī Melzakas pilsētas apkārtnē Austrumprūsijā (tagad – Penežno), atbrīvojot Poliju no nacistiskā karaspēka. Memoriāls savulaik tika uzcelts tieši ģenerāļa bojāejas vietā. Penežno pilsēta atrodas netālu no Polijas robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Lasīt tālāk ...

Tapusi jauna koncepcija Krievijas skolēniem „pareizās” vēstures apgūšanai

Krievijas izglītības un zinātnes ministrs Dmitrijs Ļivanovs paziņojis, ka vēstures pasniegšana kaimiņvalsts skolās pēc vienotas koncepcijas sāksies vēl pirms jauno Krievijas vēstures mācību grāmatu sērijas nākšanas klajā. Nupat intervijā Krievijas aģentūrai RIA-Novosti ministrs izteicies, ka jaunu mācību grāmatu sagatavošana varētu prasīt vēl pusotru gadu, kaut 2013. gada martā viņš savos izteikumos bija optimistiskāks, sakot, ka labu vēstures mācību grāmatu ir iespējams sagatavot gada laikā.

Saskaņā ar viena no koncepcijas autoriem, Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta direktora Jurija Petrova teikto, skolēnos ir jāizveido iekšēja pārliecība, ka vēsture ir bijusi „tieši tāda”, un ir jārada iekšēja psiholoģiska barjera pret citādiem vēstures traktējumiem. Cits darba grupas loceklis - Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes dekāns Sergejs Karpovs piedāvājis „nebaidīties” un pasniegt skolās to viedokli, kas vislielākajā mērā atbilst Krievijas ģeopolitiskajām interesēm.

Lasīt tālāk ...

Krievijas Pareizticīgā baznīca izdevusi Staļinam veltītu kalendāru

Krievijas Pareizticīgā baznīca ir nonākusi kritikas ugunīs Krievijā pēc tam, kad tās tipogrāfijā ir ticis iespiests izdevniecības nama „Dostoinstvo” sagatavots biogrāfiskais kalendārs 2014. gadam, kas veltīts PSRS diktatoram J. Staļinam. Izraisījusies diskusija par šīs baznīcas Maskavas Patriarhāta vēsturiskajām saiknēm ar J. Staļinu viņa valdīšanas laikā. Kalendārs, ko publicējusi Sv. Sergija klostera izdevniecība Maskavā, ataino J. Staļina fotogrāfijas un biogrāfisku informāciju, kas dokumentē viņa dzīves gaitas no garīgā semināra audzēkņa Gruzijā līdz PSRS vadītāja amatam.

Lasīt tālāk ...

Maskavā grasās atjaunot pieminekli čekas dibinātājam

2013. gada oktobrī Maskavas mērija iedalīja līdzekļus pieminekļa atjaunošanai čekas dibinātājam Feliksam Džeržinskim. 2013. gada novembra beigās Krievijā veikta socioloģiskā aptauja, saskaņā ar kuras rezultātiem gandrīz puse aptaujāto (45%) atbalsta ideju atjaunot pieminekli čekas dibinātājam Lubjankas laukumā Maskavā iepretim čekas galvenajai mītnei.

Lasīt tālāk ...

Kas ir 8. un 9. maijs?

Juris Ciganovs
Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks

8. un 9. maijs. Ko svin šajos datumos? Kāpēc it kā vienam notikumam ir divas svinamās dienas? Kāpēc atsevišķas sabiedrības grupas Latvijā tik jūtīgi reaģē uz šo datumu vēsturisko nozīmi? Kāpēc kara beigu datums vai, pareizāk sakot, datumi, būtībā šķeļ mūsu sabiedrību? Padomju laikos dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji vēl atceras vērienīgās padomju karaspēka parādes Daugavmalā, Rīgā, kad 9. maijā tika svinēta Uzvaras diena pār nacistisko režīmu Vācijā. Tagad kā nacisma sagrāves diena tiek atzīmēts 8. maijs. Laikam ir nepieciešams neliels ekskurss mūsu ne tik senajā vēsturē.

Lasīt tālāk ...

Atzīmēs Latvijas karoga pacelšanas gadadienu

6. decembrī plkst. 15:00 ar sarīkojumu „Dienas zem sava karoga” Valsts Kara muzejā tiks atzīmēta 50. gadadiena varoņsāgai, kad  Rīgas Civilās Aviācijas Inženieru institūta students Bruno Javoišs Rīgas radiotornī uzvilka Latvijas brīvvalsts karogu.

Lasīt tālāk ...

Prezentē filmu par 1941. gada deportācijām

29. novembrī plkst. 17.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7, pirmo reizi tiks demonstrēta videofilma. "1941. gada 14. jūnija deportācijas liecinieku stāsts". Filma veidota izmantošanai muzeja jaunajā ekspozīcijā, ko iekārtos pārbūvētajā muzeja ēkā Latviešu strēlnieku laukumā.

Lasīt tālāk ...

9. vai 8. maijs? Svinēt vai pieminēt?

9. maijs un Uzvaras piemineklis pārstās simbolizēt sabiedrības sašķeltību, ja arī latvieši pievienosies Uzvaras dienas svinībām. Šādu viedokli nesen, piedaloties TV Pro100 raidījumā „Aizrautīgs jautājums” (Вопрос с пристрастием), pauda komunikācijas speciālists Kristians Rozenvalds. Piedāvājam vairāku ekspertu vērtējumus par šo izteikumu un viņu skatījumu uz Otrā pasaules kara beigu atzīmēšanu.

Lasīt tālāk ...

ECT nosoda Krieviju par Katiņas slaktiņa nepietiekamu izmeklēšanu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nosodījusi Krieviju par 1940.gada Katiņas slaktiņa izmeklēšanu, lemjot, ka tā nav veikusi adekvātu noziegumu izmeklēšanu. ECT paziņoja, ka Krievija "nav pildījusi savas saistības" atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Šajā lietā prasību pret Krieviju bija iesnieguši 15 Polijas pilsoņi, vēsta LETA/AFP.

Lasīt tālāk ...

Veterānu pabalsti politiskas retorikas gaismā

Ainārs Lerhis
Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs

Nesen atklātībā nonācis Krievijas Federācijas prezidenta dekrēta projekts „Par Lielā Tēvijas kara veterānu dažu kategoriju sociālā atbalsta pasākumiem Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā un Igaunijas Republikā”, kopā ar izskaidrojošu pielikumu, kas pamato dokumenta sagatavošanas iemeslus un jēgu. Projekta mērķis, kā teikts paskaidrojuma tekstā, ir likumdošanas bāzes paplašināšana un apstākļu radīšana norādīto personu sociāli ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija