Vai Krievija sekos Vācijas „Versaļas sindromam”?

Portāls russkiivopros.com publicējis radio Svoboda Baltkrievijas žurnālista Jaroslava Šimova rakstu „Krievijas Versaļas sindroms”. Autors pamato savu uzskatu, ka Krimas aneksija un vispār – Krievijas revanšistiskās darbības pret kaimiņvalstīm bija neizbēgamas, jo pastāv nepārdzīvota, neizsāpēta zaudējuma sindroms, kas līdzīgs Vācijas pēc Pirmā pasaules kara piedzīvotajam „Versaļas sindromam” – neapmierinātībai ar Vācijai uzspiestajiem 1919. gada Versaļas miera līguma noteikumiem, ko Vācijas sabiedrība uzskatīja par netaisnīgiem.

Lasīt tālāk ...

Vēstures jautājumi – svarīgs ierocis Krievijas publiskajā diplomātijā

22. 09. 2014. www.delfi.lv

Ainārs Lerhis
Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks

Droši vien daudziem nebūs liela pārsteiguma izdzirdot, kavēstures jautājumi tiek izmantoti kā viens no instrumentiem Krievijas publiskajā diplomātijā. Tas tiek darīts Krievijas attiecīgo virzienu valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām (NVO), cenšoties uzrunāt un ietekmēt citu valstu iedzīvotāju auditoriju. Taču centieni attaisnot, pamatot un nostiprināt Krievijas politiskās intereses bijušajā PSRS telpā bieži konfrontē ar šo valstu interesēm. Šobrīd esam liecinieki tam, kavēstures jautājumi kā svarīgs ierocis tiek pielietoti arī Krievijas politikā un agresijā pret Ukrainu. Vēstures jautājumu izmantošana Krievijas publiskajā diplomātijā ir sevišķas uzmanības vērta arī Latvijā, jo tā konfrontē un sašķeļ Latvijas sabiedrību. Turpmākajā tekstā centīšos ieskicēt, kā vēstures jautājumi tiek regulāri un mērķtiecīgi izmantoti sabiedrības šķelšanā, bet galējā situācijā pat kara darbības pamatošanā.

Lasīt tālāk ...

Deja vu 1939. un 2014. gads – meli, propaganda, iebrukums, karš

08. 09. 2014. www.ir.lv 

Ainārs Lerhis
Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks

Otrā pasaules kara sākuma 75 gadu atceri pasaule atzīmē sarežģītā laikā, kad starptautisko tiesību un valstu teritoriālā veseluma un robežu neaizskaramības principi ir pārkāpti. Kopš 1945. gada iedibinātā starptautisko attiecību sistēma ir nopietni apdraudēta. 19. un 20. gadsimta impērisko pieeju atjaunošana 21. gadsimtā aktualizē nepieciešamību atskatīties uz vēstures mācībām, no kurām redzams, ar cik lielām katastrofām, zaudējumiem, upuriem un ciešanām agresīvu valstu vadītāju uzsākti kari vēlāk beidzas traģiski daudzām valstīm un tautām, miljoniem nevainīgu cilvēku. Šajās dienās daudzi pasaulē, Eiropā un sevišķi Austrumeiropā atskatās uz 75 gadu seniem notikumiem – postošā Otrā pasaules kara sākumu.

Lasīt tālāk ...

B. Sokolovs: Krievija un Ukraina - vai par draudzību jāaizmirst?

Piedāvājam Krievijas vēsturnieka un literatūrzinātnieka Borisa Sokolova un Vēstures fonda sadarbības rezultātā sagatavotu rakstu „Krievija un Ukraina - vai par draudzību jāaizmirst?” par Krievijas politiku attiecībā pret Ukrainu. Raksts tapis jūnija vidū, pēc autora piedalīšanās Hodorkovska fonda rīkotajā konferencē Kijevā maijā, pēc Krievijas un Rietumvalstu līderu tikšanās Otrās frontes atklāšanas 70. gadadienas atceres pasākumos Normandijā (Francijā) un pirms Krievijas Federācijas padomes lēmuma par sava agrākā lēmuma atcelšanu par pilnvaru došanu prezidentam izmantot Krievijas armiju Ukrainā. Lai gan notikumi Ukrainā attīstās strauji, vairākas viņa prognozes joprojām ir aktuālas.

Lasīt tālāk ...

Krievijas propaganda klusē par fašismu pašā Krievijā

Ukrainas biznesa informācijas aģentūras portālā „ЛІГАБізнесІнформ” nesen publicēts raksts „Paši ar ūsām. Krievijas nacistisko kustību apskats”. Apstākļos, kad Krievijas propaganda pārmet Ukrainai „fašismu”, šajā rakstā ir apkopota pamatinformācija par to, par ko Krievijas masu informācijas līdzekļi neziņo – dažādu galēji labējo nacionālistu (fašistisko, nacistisko) partiju un kustību pastāvēšanu, to programmatiskajām nostādnēm, dalību īpašos „krievu maršos” un citām aktivitātēm, kas netraucēti notiek pašā Krievijā. Piedāvājam raksta neoficiālu tulkojumu.

Lasīt tālāk ...

Kas ir 8. un 9. maijs?

Juris Ciganovs
Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks

8. un 9. maijs. Ko svin šajos datumos? Kāpēc it kā vienam notikumam ir divas svinamās dienas? Kāpēc atsevišķas sabiedrības grupas Latvijā tik jūtīgi reaģē uz šo datumu vēsturisko nozīmi? Kāpēc kara beigu datums vai, pareizāk sakot, datumi, būtībā šķeļ mūsu sabiedrību? Padomju laikos dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji vēl atceras vērienīgās padomju karaspēka parādes Daugavmalā, Rīgā, kad 9. maijā tika svinēta Uzvaras diena pār nacistisko režīmu Vācijā. Tagad kā nacisma sagrāves diena tiek atzīmēts 8. maijs. Laikam ir nepieciešams neliels ekskurss mūsu ne tik senajā vēsturē.

Lasīt tālāk ...

Fašisma jēdziena izmantošana PSRS un Krievijas propagandā

Krievijas laikraksta „Novaja Gazeta” galvenā redaktora vietnieks Andrejs Ļipskis plašā rakstā „Nevajag spēlēties ar vārdu „fašisms”!” skaidro termina „fašisms” izcelsmi, nozīmi un izskaidro, kā šo jēdzienu propagandas nolūkos izmantoja PSRS un tagad izmanto Krievijā, „lai nomelnotu svešos un vadītu savējos”. 

Lasīt tālāk ...

Staļinisko deportāciju atbalss Ziemeļkaukāzā

Nesen, 23. februārī, apritēja 70 gadi kopš PSRS drošības iestādes Ziemeļkaukāzā uzsāka čečenu un ingušu tautu deportāciju no viņu dzimtenes uz Centrālo Āziju. Šie pagātnes notikumi vēl mūsdienās lielā mērā ietekmē politiku Ziemeļkaukāzā un visā Krievijā. 1944. gada 31. janvārī PSRS Valsts aizsardzības komiteja izdeva rīkojumu par Čečenijas–Ingušijas Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas likvidāciju un visu tās čečenu un ingušu tautības iedzīvotāju pārcelšanu uz Centrālo Āziju. Izvešanas operācijā „Čečevica” piedalījās līdz 19 tūkstošiem PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK), Valsts drošības tautas komisariāta un militārās pretizlūkošanas vienības „Smerš” operatīvo darbinieku, kā arī līdz 100 tūkstošiem IeTK virsnieku un karavīru.

Lasīt tālāk ...

Sagādāsim Latvijas ienaidniekiem vilšanos

Anna Žīgure, Juka Rislaki

Latvijas valsts ienaidnieki būtu ļoti vīlušies, ja ikgadējais, viņuprāt, ” SS-maršs” Rīgā šogad tiktu atcelts. Mēs ierosinām šo vilšanos sagādāt. Pazīstam daudzus bijušos leģionārus, cienām viņus, godinām viņu cīņas un labi zinām, ka leģionāri nav ”fašisti” un viņu gājiens no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim nav ”maršs”. Tāpat kā daudzi latvieši un citu tautību Latvijas patrioti arī mēs gadiem ilgi esam to skaidrojuši ārzemniekiem, kā arī tiem valsts iedzīvotājiem, kuriem ir nepilnīgas vēstures zināšanas. Krievijas un ”antifašistu” visaptverošās propagandas dēļ šis uzdevums izrādījies gandrīz neiespējams. 

Lasīt tālāk ...

Krievijas vēsturnieks kritizē padomju totalitārisma slavinājumu

Lietuvā nupat nākusi klajā organizācijas „Memorial” vadītāja vietnieka, Krievijā pazīstamā vēsturnieka Ņikitas Petrova grāmata „Slepkavas. Viņi izpildīja Staļina rīkojumus”. Grāmatā runāts par Staļina pasūtītām slepkavībām, ir apkopotas ziņas par Staļina pavēļu izpildītāju – padomju totalitārās sistēmas amatpersonu dzīvi un darbību.

Intervijā Lietuvas portālam Delfi.lt Krievijas vēsturnieks izteicies par mūsdienu Krievijas attiecībām ar kaimiņvalstīm vēstures jomā. Viņš uzsver, ka atsacīšanās no Staļina noziegumu atzīšanas ļauj pašreizējai Krievijas varai radīt gaisotni, ka neviens ne par ko nav vainīgs, kultivēt valsti un tās spēku, kā arī audzināt patriotus futbola līdzjutēju garā.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija