Atgriešanās 70 gadu senā pagātnē, lai piedalītos šķietami neatrisināmā konfliktā

14. 03. 2015. www.tvnet.lv

Kārlis Sils 
vēsturnieks

Kopš 1998. gada 16. marts un 9. maijs ir kļuvuši par datumiem, kuros liela sabiedrības daļa atgriežas 70 gadus senā pagātnē un turpina šķietami neatrisināmu konfliktu. Daudzus no iesaistītajiem pārņem aizvainojums, vēsturiskā taisnīguma izjūta un neiecietība pret otras puses pārdzīvojumiem. Šīs divās nosacītās puses ir ‘’latvieši’’ un ‘’krievvalodīgie’’ – ‘’latvieši’’ uzskata leģionārus par nepelnīti piemirstiem varoņiem, 9. maija svinības saista ar okupāciju un Latvijas neatkarības atgūšanu par vēsturiskā taisnīguma piepildījumu, bet ‘’krievvalodīgie’’ uzskata leģionārus ja ne par kara noziedzniekiem, tad vismaz cilvēkiem, kuri rupji kļūdās, bet paši to nesaprot, 9. maija svinību pamatā ir padomju tautas varonība, bet Latvijas neatkarības atgūšana iezīmējas ar sociālā un politiskā statusa zaudēšanu.

Lasīt tālāk ...

Vēsturnieki īpašā info materiālā skaidro 16. martu

Pēdējos gados 16. martu atsevišķas sabiedriskās organizācijas izmantojušas, lai izvirzītu nepatiesas apsūdzības pret Latviju un latviešiem, tostarp par nacisma atdzimšanu un tā atbalstīšanu. Šādi nepatiesi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti ar nolūku starptautiski diskreditēt Latvijas valsti. Tādēļ šogad, tuvojoties 16. martam, Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fondā izstrādāts īpašs informatīvais materiāls, kurā skaidrots šis datums, kā arī norādīts uz pēdējos gados ap to radītās ažiotāžas mērķtiecīgo un kaitīgo dabu.

Lasīt tālāk ...

Leģionāru mazdēla piezīmes

12. 03. 2015. www.ir.lv

Rinalds Gulbis
LU doktorants, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

Ik gadu, tuvojoties 16.martam, gaisā valda taustāms satraukums par to, kā būs šoreiz – cik policistu ielās, cik skaļruņu, transparentu, cik „antifašistu”, cik lamu un spļāvienu sejā. Domājams, šis 16.marts ne par mata tiesu nebūs citādāks kā visi citi iepriekšējie, atšķirība vien tā, ka esam Eiropadomes prezidējošā valsts un kaimiņš agresors ir izvērsis plaša mēroga karadarbību Ukrainā. Varam vien spekulēt par to vai Daugavas vanagu iedibinātā karavīru atceres diena tiks izmantota kā hibrīdkara daļa, vai vienkārši kalpos par uzskates materiālu Krievijas iekšējā un ārējā propagandā, jo bez fašistiskās elpas pakausī, Krievijas propaganda nespēj eksistēt.

Lasīt tālāk ...

Fašistu medīšana kā Krievijas ārpolitikas instruments

11. 03. 2015. www.delfi.lv

Māris Cepurītis
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

“Propaganda nogalina” šie vārdi bija attēloti uz viena no plakātiem, ko nesa dalībnieki Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova piemiņas gājienā 1. martā Maskavā. Šokējošā ilggadējā Krievijas opozicionāra B.Ņemcova slepkavība ir atkal aktualizējusi diskusijas par pārāk krasa savējo/svešo dalījuma izmantošanu politisko mērķu sasniegšanā. Nav noslēpums, ka politiķiem daudzkārt tīk un ir izdevīgi izmantot krasus kontrastus, kā pareizs/nepareizs labs/ļauns vai valsts interesēm atbilstošs/ kaitējošs. Protams, jāpiebilst, ka politiķi savus lēmumus uzskatīs par pareiziem, labiem un valstiskiem. Tomēr pārlieku plaša melnbaltā krāsojuma izmantošana, var novest pie plaisas veidošanās ne vien politiskajā elitē, bet sabiedrībā vai pat starpvalstu attiecībās. Tieši starpvalstu attiecības ir tās, kurā pēdējos gados Krievija ir centusies aktīvi veidot dalījumu savējos un svešos, šķelšanu veidojot gan starp valstīm, gan valstu sabiedrībās.

Lasīt tālāk ...

Latvijas starptautiskās atzīšanas gadadienā

Latvijas valsts vēsturē Latvijas Republikas starptautiskajai (de iure) atzīšanai ir īpaša nozīme. Latvijas valsts atzīšana ieguva plašu starptautisku vērienu, tā aizsākās pirms 94 gadiem – 1921. gada 26. janvārī un ir turpinājusies bez pārtraukuma līdz mūsdienām. Nemainīgā starptautiskā atzīšana nodrošināja Latvijas valsts pastāvēšanu de iure arī periodā no 1940.–1991. gadam, kad Latvija atradās citu valstu – PSRS, Vācijas un vēlreiz PSRS – kontrolē. Pateicoties okupācijas neatzīšanas politikai no daudzu pasaules valstu puses, Latvijas Republika de iure turpināja pastāvēt arī okupācijas un aneksijas apstākļos. Tas bija svarīgs faktors, kas veicināja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990.–1991. gadā. Šajā ziņā trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – ir unikāla parādība pasaules diplomātijas un starptautisko attiecību vēsturē. Nepareizs būtu uzskats, ka Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas jautājums un starptautisko tiesību principi atjaunotas neatkarības apstākļos vairs nav tik būtiski. Šie jautājumi turpina saglabāt savu aktualitāti Latvijai arī pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Lasīt tālāk ...

Krima – vai Krievijas valstiskuma šūpulis?

III Krievu pasaules asamblejas atklāšanā Maskavā 2009. gadā Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils teorētiski pamatoja, ka pagātnē ģeogrāfiski vienotā „krievu pasaules” telpa pašlaik esot sadalīta ar dažādu valstu robežām. Krievijas prezidents V.Putins ikgadējā uzrunā Federālajai sapulcei 2014. gada decembra sākumā mēģināja ar reliģisku argumentu palīdzību attaisnot Krimas aneksiju: „Kristietība bija tas varenais vienojošais spēks, kas ļāva iekļaut vienotas krievu nācijas veidošanā un kopīga valstiskuma izveidē visas plašās slāvu pasaules visdažādāko asiņu ciltis un cilšu kopas”. Prezidents runāja par senkrievu kņaza Vladimira kristīšanos senajā Hersonesā, tagadējās Krimas teritorijā un šo vietu sakrālo civilizācijas vērtību Krievijas vēsturei, kas runā tika pielīdzinātas Jeruzalemes Tempļa kalna svarīgumam islamticīgajiem un jūdaistiem. Vladimirs pēc kristīšanās Hersonesā kristījis Krievzemi.

Lasīt tālāk ...

Pareizticīgo Ziemassvētki – Latvijas ģeopolitiskās piederības jautājums

Latvijā ik gadus tiek debatēts par nepieciešamību Pareizticīgo Ziemassvētkus janvāra sākumā iedibināt kā brīvdienu, atsaucoties uz to, ka tā ir starptautiski atzīmējama diena un arī Latvijā ir daudz pareizticīgo. Arī šogad politiskā partija „Saskaņa” rosinājusi 7. janvārim piešķirt oficiālu brīvdienas statusu. Tomēr šajā gadījumā runa ir ne tikai par brīvdienas statusa piešķiršanu kādai dienai. Šis ir jautājums, kas politiskā ziņā skatāms daudz plašāk un kura nozīme ir būtiska Latvijas ģeopolitiskās piederības kontekstā.

Lasīt tālāk ...

7. decembrī - PSRS totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

Katru gadu decembra pirmajā svētdienā tiek atzīmēta pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Pēc Austrumu latviešu biedrības iniciatīvas šo dienu kā atceres dienu staļiniskā režīma represijās cietušajiem apstiprināja Latvijas Saeima 1998. gadā. Ilgu laiku kā Austrumos, tā Rietumos 1937.–1938. gada Lielais terors Padomju Savienībā tika aplūkots tikai kā boļševiku partijas vadošo kadru, kā arī PSRS saimnieciskās, militārās un intelektuālās elites vajāšana un iznīcināšana. Pēdējos gados secināts, ka Lielais terors faktiski ir sācies ar masu politisko represiju izvēršanu, kuru mērķis bija arī izdomātās nacionālo mazākumtautību „piektās kolonnas” likvidācija. Arī pret PSRS dzīvojošajiem latviešiem 1937. gada 3. decembrī tika uzsākta īpaša Latviešu operācija, kura, tāpat kā citas nacionālās operācijas pret PSRS dzīvojošajām mazākumtautībām, turpinājās līdz 1938. gada novembra vidum. 

Lasīt tālāk ...

Komunistisko režīmu izvērtēšanas pieredze Austrumeiropā: ko darīt Ukrainai?

Ukraiņu autors Vitālijs Ogijenko šovasar publicējis rakstu „Dekomunizācija. Austrumeiropas pieredze”, kas pārpublicēts Krievijas vēsturnieka Marka Soloņina interneta lapā solonin.org. V. Ogijenko savā rakstā sniedz pārskatu par komunisma seku pārvarēšanas (dekomunizācijas) politiku vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas, kā arī bijušās PSRS valstīs, ieskaitot Baltijas valstis. Autors iesāk ar tēzi, ka Austrumeiropas un Baltijas valstīm 20. gs. 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā ir bijušas līdzīgas „izejas pozīcijas”, komunistiskā režīma mantojuma izvērtēšanas procesi ir sākti vienlaicīgi, kā arī ir izmantoti līdzīgi komunistiskās pagātnes pārvērtēšanas mehānismi. V. Ogijenko gan sniedz pārskatu, gan pauž savu attieksmi pret dažādu valstu politiku un pieņemtajiem tiesību aktiem dekomunizācijas jautājumos.

Lasīt tālāk ...

„Ļeņinkritis” Ukrainā un identitātes meklējumi Krievijā

09. 10. 2014. www.ir.lv

Ainārs Lerhis
Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks

Maidana (Eiromaidana) notikumiem attīstoties, pagājušā gada 8. decembrī tika nogāzts PSRS boļševiku vadoņa Vladimira Ļeņina piemineklis Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Tam sekoja daudzi citi Ļeņina pieminekļi, un šo pieminekļu gāšanu no postamentiem paši ukraiņi nosauca par „Ļeņinopadu”, ko varētu mēģināt latviskot kā „Ļeņinkriti”. Šis process bija sevišķi intensīvs Ukrainas centrālajā daļā šā gada februārī un martā. Vēlāk intensitāte samazinājās sakarā ar Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainas teritorijā – Krimā un Austrumukrainā, bet kopš šā gada augusta ir atkal atsācies ar mazāku intensitāti. Tagad rudenī, kad ārā lapkritis, varētu izteikt dažas pārdomas par „Ļeņinkriti” Ukrainā un vēstures mantojuma uztveres atšķirībām Ukrainā un Krievijā.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija