9. maijs – uzvaras atcere vai jaunas nacionālās identitātes konstrukcija?

Edgars Engīzers
vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks*

9. maijs ne vien kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem  datumiem bijušās PSRS telpā, bet arī par vienu no galvenajiem identitāšu un vērtību sistēmu sadursmes punktiem. Tas kļuvis arī par būtisku tematu dažādu ekspertu diskusijām, cenšoties novilkt robežu starp vēsturi un politiku. Šogad šāda diskusija ar nosaukumu „9. maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?” notiks 7. maijā Latvijas Kara muzejā. Ja vēsturnieku starpā valda zināma vienprātība par šīs atceres vai svētku dienas ģenēzi, kā arī par tās īpatnībām, Eiropā uzvaru pār nacismu atzīmējot 8. maijā, bet postpadomju telpā – 9. maijā, tad šīs dienas politiskā komponente ir atsevišķas uzmanības vērta.

Lasīt tālāk ...

8 vai 9. maijs - svinības vai piemiņa?

06. 05. 2015. www.delfi.lv

Ainārs Lerhis
Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs
LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks

Krievijas varas elitē pastāv uzskats, ka visā bijušās PSRS telpā atkal, tāpat kā padomju gados, būtu jāpanāk vienota „saskaņota vēsture” – kopīgs viedoklis par Otrā pasaules kara gaitu un rezultātiem, bet tam ir jābūt vienīgi Krievijas politiskās vadības pārstāvētajam viedoklim. Jebkura atšķirīga pozīcija tiek nosaukta par vēstures falsifikāciju. Krievijā notikusi atgriešanās pie PSRS laikmetā izveidotā oficiālā viedokļa par Otro pasaules karu. Notiek vēstures skatījuma agresīva uzspiešana tai daļai bijušo PSRS republiku (arī Latvijai), kuras vienlīdz nosoda gan nacistisko, gan komunistisko režīmu. Otrā pasaules kara vēstures dažādas interpretācijas šķeļ sabiedrību arī Latvijā.

Lasīt tālāk ...

Staļina tēls Krievijā – politisko interešu spogulis

01. 05. 2015. www.delfi.lv

Kārlis Sils
vēsturnieks

Marta beigās Krievijas neatkarīgā pētījumu aģentūra „Levadas centrs” publicēja aptaujas rezultātus, kuras mērķis bija noteikt Krievijas sabiedrības attieksmi pret Staļinu. Aptaujā respondentiem tika jautāts gan par viņu pašu emocijām pret Staļinu, gan par Staļina nāves un mantojuma izvērtēšanu, gan par attieksmi pret Staļina godināšanu mūsdienās – uzceļot pieminekli vai pārsaucot Volgogradu par Staļingradu. Visi no uzdotajiem jautājumiem bija izmantoti jau agrākos pētījumos un ļauj iegūt priekšstatu par izmaiņām Krievijas sabiedrībā. Salīdzinot ar rezultātiem iepriekšējos gados, 2015. gadā respondentu skaits, kuri ir pozitīvi vai drīzāk pozitīvi noskaņoti par labu Staļinam, visos jautājumos ir vidēji pieaudzis par 10%.[1] 10% var nešķist liels skaitlis, tomēr šāds relatīvi straujš pieaugums[2] izraisa bažas Krievijas liberālajos domātājos un ir vēl viens indikators tam, ka Krievijas sabiedrība kļūst pielaidīgāka autoritārisma idejām. Kādi ir iemesli šādam pieaugumam? Vai to var izskaidrot ar ‘’Krimas efektu’’? Kāda ir bijusi valdības politika attiecībā pret Staļina mantojumu Krievijā? Un kāda ir Staļina un Krievijas attiecību vēsture?

Lasīt tālāk ...

Cariskās Krievijas, Ļeņina, Staļina, impērijas un padomju ideju apvienošana Krievijā izdevusies!

Ukrainas ziņu portālā glavred.info ir publicēts politikas zinātņu doktora, Ukrainas Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta Politiskās sistēmas attīstības nodaļas vadītāja Maksima Razumnija viedoklis par 9. maija svētkiem kā Krievijas identitātes jautājumu. Viņš uzskata, ka Krievija ir centusies „privatizēt” sev uzvaru Otrajā pasaules karā un organizē Uzvaras dienas grandiozu svinēšanu Maskavā, lai padarītu šos svētkus par savas identitātes pamatu. Eksperts pievērš uzmanību interesantai tendencei, ka pēdējos gados Krievijā šajā identitātē pirmo reizi Krievijas vēsturē ir izdevies apvienot agrākajos laikmetos savstarpēji pretrunīgu vēsturisko mantojumu un pat savstarpēji nesamierināmi naidīgas idejas un to nesējus. Šajā identitātē ir izdevies apvienot Ļeņina un Staļina komunistisko režīmu, monarhistisko (carisko) Krieviju, impērisko ideju un padomju ideju. Šodien tas viss ir fokusējies un saplūdis „Lielās Uzvaras” idejā.

Lasīt tālāk ...

Notiks ekspertu diskusija par 9. maija politizāciju un izmantošanu propagandā

7. maijā plkst. 11. 00 Latvijas Kara muzejā notiks starptautiska ekspertu diskusija „9. maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?”. Pasākums iecerēts kā starptautiska un starpdisciplināra ekspertu diskusija ar mērķi – skaidrot, kāpēc 9. maija nozīme Krievijā un Baltijas valstīs atšķiras. Kāpēc šis datums tiek politizēts, kā šī politizācija ar klajas propagandas u. c. informācijas ietekmes rīku palīdzību tiek noformēta, kā arī, kā tā tiek „nogādāta” dažādām auditorijām. Eksperti izvērtēs arī kā tā šķeļ Baltijas valstu sabiedrību, un, kā šis datums ir kļuvis par nozīmīgu faktoru drošības kontekstā.

Lasīt tālāk ...

Kā propaganda Krievijā izmainīja 9. maija sākotnējo jēgu

Krievijas portāla „lenta.ru” žurnālists R. Ukolovs publicējis rakstu „Kustība lepnuma un parādiskuma virzienā”, apjautājot vairākus Krievijas ekspertus par 9. maija nozīmi un lomu Krievijas mūsdienu sabiedrībā. Kā kaimiņvalstī ir izmainījusies šo svētku jēga 70 gadu laikā kopš 1945. gada. Rakstā pievērsta uzmanība 9. maija atzīmēšanas Padomju Savienībā sākotnējai būtībai pēc Otrā pasaules kara, un izmaiņām, kādas notika vēlāk, kara notikumiem aizejot arvien tālāk pagātnē. Autora apjautātie eksperti ir vienisprātis, ka pakāpeniski mazinājās kara traģēdiju izjušana un aizvien mazāka loma tika piešķirta kara dalībnieku atmiņām, bet arvien vairāk 9. maija sākotnējo jēgu mainīja un propagandēja valsts varenības uzsvēršanas virzienā tie, kuri paši karā nemaz nebija piedalījušies. Rakstā tiek atzīts, ka kopš 20. gadsimta 60. gadiem arvien lielāku lomu 9. maija atzīmēšanā ieguvis politizācijas un propagandas aspekts. 

Lasīt tālāk ...

9. maija atmiņu politikas attīstība Krievijā

Katrā valstī ir svarīgs tās pamatu, tās „dibināšanas svētku” jautājums – varētu teikt, galvenie svētki (līdzīgi kā Latvijā ir valsts proklamēšanas diena 18. novembris). Vēlamies pievērst lasītāju uzmanību portālā Lenta.ru publicētam plašam analītiskam un arvien aktuālam rakstam „Lielā atmiņas politika”. Raksts ir viens no rakstiem portāla publicētā plašākā rakstu sērijā par Krievijas vēstures 31 diskutablu jautājumu.

Lasīt tālāk ...

Otrā pasaules kara atceres pasākumi un Eiropas diena Latvijā

8. maijs ir nozīmīga diena Latvijas un pasaules vēsturē. Tā ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tā ir diena, kad atceramies un izvērtējam Latvijas – zemes pasaules krustcelēs, skaudro vēsturi.

Lasīt tālāk ...

Polijas vēsturnieks par Sarkanās armijas rīcību Polijā kara beigās un pēc kara

Krievijas portālā urokiistorii.ru nesen ir publicēta intervija ar poļu vēsturnieku, Polijas Zinātņu akadēmijas Politisko pētījumu institūta pētnieku Gžegožu Motiku, kurš laidis klajā grāmatu „Trieciens baltpoļiem. NKVD karaspēks cīņā ar poļu pagrīdi 1944.–1953. gadā”. Grāmata jau izpelnījusies vairāku Krievijas vēsturnieku kritiku, jo tās autors atmasko Krievijā izplatīto uzskatu par Sarkanās armijas darbības vienīgi atbrīvojošo raksturu Austrumeiropā Otrā pasaules kara beigu posmā. Polijas laikrakstā „Gazeta Wyborcza” publicētā intervijā (tulkotā krievu valodā) autors stāsta par PSRS Sarkanās armijas un poļu „Armia Krajowa” attiecībām 1944.–1945. gadā, kā arī Krievijas vēstures politikas nostādnēm attiecībā uz Krievijas un Polijas attiecību vēstures jautājumiem.

Lasīt tālāk ...

16. marts un ilūziju traģikas mācības

16. 03 2015. www.delfi.lv

Ainārs Lerhis
Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis

Tuvojas 16. marts. Kopš aizvadītā gadsimta 90. gadu beigām šis datums ir apvīts ar dažādiem mītiem un leģendām, bieži vien aizmirstot, ka karavīru atceres diena ir 11. novembrī. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvus palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos karavīrus. Tomēr šis datums joprojām tiek politizēts gan no atsevišķu sabiedrisko organizāciju puses, gan Krievijas varas iestāžu oficiālajā nostājā.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija