PSRS agresija pret Latviju sākās jau 1940. gada 15. jūnijā

Šajās dienās aprit 75 gadi kopš 1940. gada jūnija dienām, kad PSRS karaspēks okupēja trīs Baltijas valstis – Latviju, Igauniju un Lietuvu. Mazāk zināms ir vēstures fakts, ka Latvijas informācijas aģentūra LETA tolaik bija vienīgā Latvijas valsts iestāde, kas, Sarkanajai armijai iesoļojot Baltijas valstīs, iedrošinājās protestēt pret šo varmācību.

Lasīt tālāk ...

ASV politologs par vēsturisku „vērtību bezdibeni” starp Krieviju un Rietumiem

ASV politologs Tomass Grēms (Graham) komentārā izdevumā „Financial Times” nedaudz skaidro Krievijas ārpolitiskās domāšanas veidu un pauž viedokli, ka Rietumiem problēmas ar Krieviju sākās nevis 2014.–2015. gadā, bet pirms 200 gadiem. Krievijas – Rietumu pašreizējā konflikta cēlonis ir V. Putina īstenotā Kremļa konkrētā politika. Tomēr T. Grēms skaidro, ka V. Putins rīkojas saskaņā ar visas Krievijas sabiedrības pasaules uzskatu un domāšanas veidu (Krievijas problēma ir „Krievija, nevis Putins”). No Rietumu viedokļa raugoties, Rietumiem „Krievijas problēma” radās pirms 200 gadiem, 19. gadsimta sākumā, Napoleona laikmeta beigās. Starp Krieviju un pārējo Eiropu izveidojās „vērtību bezdibenis”: Krievijā tolaik saglabājās autoritārs režīms, bet Eiropa sāka virzīties uz liberālās demokrātijas pusi.

Lasīt tālāk ...

1968. gads Čehoslovākijā – padomju propagandas atgriešanās

Krievijas portālā Novayagazeta.ru ir publicēts Vitālija Jaroševska raksts sakarā ar neseno starptautisko skandālu, kas izraisījās starp Krievijas Federāciju, no vienas puses, un Čehiju un Slovākiju, no otras puses. 2015. gada maijā apritēja 60. gadadiena kopš sociālistisko valstu (PSRS un tās satelītvalstu Austrumeiropā) militāri politiskās organizācijas – Varšavas Līguma organizācijas (VLO) – izveidošanas (1955. g. maijā Varšavā). Starpvalstu domstarpības izraisījās sakarā ar Krievijas valsts televīzijas kanālā „Rossija 1” (kas ataino Krievijas oficiālo viedokli) 2015. g. 23. maijā demonstrēto VLO 60. gadadienai veltīto dokumentālo filmu „Varšavas līgums”.

Lasīt tālāk ...

Jurijs Afanasjevs par staļinismu, impērismu un vēstures mītiem

Krievijas portālā Lenta.ru ir publicēta plaša intervija ar vēsturnieku, Krievijas Valsts humanitārās universitātes ilggadējo rektoru, bijušo KPFSR Augstākās Padomes deputātu, vēstures zinātņu doktoru Juriju Afanasjevu. 80. gadu beigās M. Gorbačova „pārbūves” („perestroikas”) laikā viņš bija viens no PSRS Tautas deputātu kongresa Starpreģionālās deputātu grupas dibinātājiem. J. Afanasjevs tolaik bieži viesojās arī Baltijā, bija viens no pirmajiem Krievijas vēsturniekiem, kas iebilda oficiālajam PSRS viedoklim par Baltijas valstu „brīvprātīgo pievienošanos” Padomju Savienībai 1940. gadā. Plašajā intervijā J. Afanasjevs stāsta par savu uzskatu attīstību, „perestroikas” cēloņiem un sekām, savām atklāsmēm par 25–30 gadus veciem notikumiem. Kas ir svarīgi – J. Afanasjevs pauž uzskatu, ka „perestroikas” cēloņi ir saistīti ar iepriekšējo Krievijas (un PSRS) vēstures laikmetu mantojumu. Tāpēc J. Afanasjevs sniedz savu vēsturnieka skatījumu uz daudziem Krievijas vēstures mītiem, noklusētiem un neatbildētiem jautājumiem.

Lasīt tālāk ...

Krievu vēsturnieks par vēstures politizāciju un Eiropas pēckara vēstures interpretāciju maiņu

Portālā NovajaGazeta.ru publicēta plaša intervija „Eiropas atmiņas kari” ar Krievijas vēsturnieku, Eiropas universitātes Sanktpēterburgā profesoru Alekseju Milleru. Intervija aptver plašu tematisko loku – par „atmiņas kariem” un „simbolu kariem”, agrākā Eiropas konsensa vēstures jautājumos beigām, kara noziedznieku heroizāciju un vēstures „aizmiršanu”. Intervijā ir runa par vēstures izmantošanu politikā, manipulēšanu ar vēstures naratīviem un vēstures sižetiem, komentāriem un traktējumiem tīri politisku apsvērumu dēļ. Tātad – par visu to, kā vēsture tiek ekspluatēta politiskos nolūkos. Krievu vēsturnieka sniegtās atziņas izraisa interesi, lai gan dažviet tās ir, protams, diskutējamas. 

Lasīt tālāk ...

Režīms, kas šodien kritizē savu izveidotāju

Nesen apritēja 30 gadu kopš M. Gorbačova nākšanas pie varas un „perestroikas” sākuma Padomju Savienībā. Krievijas portālā rosbalt.ru publicēts Sergeja Šeļina raksts „Vēstures otrā puse”, kas veltīta citai apaļai atcerei – 25. gadadienai, kopš 1990. gada maija beigās Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR, kas bija PSRS lielākā un ietekmīgākā republika) parlamenta – Augstākās Padomes – priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts reformistiski noskaņotais Boriss Jeļcins. Autors izteic viedokli, ka tieši šis brīdis bijis aizsākums Jeļcina iedibinātajam politiskajam režīmam Krievijā, kas arī pēc Jeļcina nāves joprojām turpina pastāvēt. Paradoksāli, ka šī politiskā režīma vadītāji mūsdienās pauž pavisam pretēju viedokli – uzskata Jeļcina nākšanu pie varas un PSRS sabrukumu par katastrofu un šodien deklarē Jeļcina toreizējo pretinieku lozungus (Nereti gan tiek citēti Jeļcina jau krietni vēlākos gados teiktie vārdi, ka centieni atjaunot Padomju Savienību varētu novest pie lielas katastrofas.). Rakstā autors analizē tālaika apstākļus, kādos tika palaista garām iespēja saglabāt Padomju Savienību.

Lasīt tālāk ...

Rietumu sabiedroto palīdzība un PSRS uzvaras cena – joprojām neērti Otrā pasaules kara vēstures jautājumi

Krievijas vēsturnieks B. Sokolovs nesen publicējis rakstu „Uzvara pār patiesību”, kurā tūlīt pēc 9. maija svinībām Maskavā analizējis Krievijas varas nostāju pret Otrā pasaules kara sabiedroto (Lielbritānijas, ASV u.c.) ieguldījumu uzvarā pār nacismu. Pēc jubilejas svinībām autoram radies iespaids, ka it kā uzvara pār nacismu būtu Krievijas ilgu gadsimtu vēstures galvenais notikums; nacionālais lepnums un identitāte tiek noreducēti uz vienu vēsturisku notikumu. Iznāk tā, ka pasaules tautas Otro pasaules karu atceras pirmām kārtām kā lielu traģēdiju, bet Krievija tā rezultātus svin kā triumfu. Vēsturnieks izklāsta savu kritisko viedokli par diviem aspektiem – pirmkārt, Krievijā atjaunojušos padomju laika tradīciju mazināt Apvienoto Nāciju koalīcijas Rietumu lielvalstu palīdzības nozīmi Padomju Savienībai kara gados, un otrkārt, runājot par uzvaras cenu, PSRS militāro zaudējumu patiesā apjoma noklusēšanu un mazināšanu.

Lasīt tālāk ...

Pēc PSRS sabrukuma padomju mantojums joprojām nav izgaisis

Holandiešu politologs Roberts van Vorens (kurš sevi sauc arī par sovjetologu, lai gan sovjetoloģijas pētniecības objekts Padomju Savienība oficiāli sabruka 1991. gadā) ir lasījis lekcijas studentiem augstskolās Kauņā un Tbilisi. Profesors uzskata, ka tie jaunieši, kuri dzimuši jau pēc PSRS sabrukuma, arvien mazāk uzskata, ka joprojām dzīvo padomju pagātnes drupu ielenkumā un ka PSRS mantojums viņus joprojām ietekmē. Lai darbotos pilsoniskās sabiedrības izveidē, ir jāsaprot, ko vajag izmainīt, un prast atpazīt totalitārisma sekas. Citiem vārdiem sakot, Kauņas un Tbilisi jaunatnei ir jāzina, kāpēc skats no viņu logiem ir citādāks nekā tas, ko viņi redz Amsterdamā, Londonā vai Parīzē.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc Uzvaras diena kļuvusi par ieroci

Dažas dienas pirms Uzvaras dienas atzīmēšanas Krievijā (9. maijā) šīs valsts informācijas aģentūra „Rosbalt” ievietoja Sergeja Ļeskova rakstu „Kāpēc Uzvaras diena kļuva par ieroci”. Pēc autora domām, šo svētku apaļā 70. gadadiena ir pēdējie „apaļie” svētki, ko atzīmēs kara dalībnieki, jo pēc 10 gadiem 80. gadadienu varētu atzīmēt skaitliski nedaudzi simtgadnieki. Autors atzīst, ka kara noslēguma 70. gadadienu Krievija šogad sagaidījusi saspringtā atmosfērā. S. Ļeskovs uzskata, ka Uzvaras svētki pārvērtušies par vairogu, kas uzstādīts pret naidīgajiem Rietumiem. Savā rakstā S. Ļeskovs izklāsta savu redzējumu par Uzvaras dienas izmantošanu politiskos nolūkos un tās sasaisti ar identitātes meklējumiem Krievijā. 

Lasīt tālāk ...

Krievu profesors Andrejs Zubovs: savu tēvijas karu PSRS tautas zaudēja

Viens no pirmajiem Krievijas zinātniekiem, kurš nolēma kritizēt Krievijas prezidenta V. Putina politiku Krimas jautājumā, bija vēsturnieks, reliģijas pētnieks un politologs Andrejs Zubovs. Par rakstu 2014. gada pavasarī, kurā viņš salīdzināja krievu varas iestāžu rīcību Krimā ar nacistiskās Vācijas īstenoto Austrijas anšlusu un brīdināja par sekām, kādas būs Krievijas karaspēka ievešanai citas valsts teritorijā, viņš tika atlaists no Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Filozofijas katedras. Intervijā Ukrainas portālam „Obozrevateļ” A. Zubovs pastāstījis savu viedokli par Stepanu Banderu, „rašismu” un par to, ka PSRS tautas uzvarēja Hitleru, bet zaudēja Staļinam.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija