Kāpēc Krievijas sarunas ar Rietumu līderiem par Ukrainu ir lemtas neveiksmei?

23.09.2015. www.delfi.lv, www.rus.delfi.lv

Boriss Sokolovs
Vēsturnieks, publicists

Pašlaik mēs novērojam Krievijas politikas Ukrainā noteiktu prioritāšu maiņu. Kremlis ir atteicies no uzbrukuma operāciju īstenošanas Donbasā vismaz līdz Vladimira Putina runai ANO Ģenerālajā Asamblejā, kas plānota 28. septembrī, un līdz kamēr notiks „Normandijas četrinieka” tikšanās Parīzē oktobra sākumā. Sākotnēji Putins, uzsākot karu Donbasā, rēķinājās ar to, ka viņam izdosies piespiedu kārtā „federalizēt” Ukrainu, faktiski izraujot to no Kijevas kontroles un nododot Maskavas nedeklarētai kontrolei vairākumu Austrumu un Dienvidu Ukrainas apgabalu, no Odesas apgabala līdz Harkivas apgabalam. Šī plāna sekmīgas izpildes gadījumā Ukrainai nāktos piekrist Krievijas prasībām. Kijevā, pateicoties prokrievisko apgabalu prasībām, kas būtu „sacēlušies pret Kijevas huntu”, Kremlis cerēja iesēdināt savai gribai visai paklausīgu prezidentu, kurš ne tikai piekristu Krievijas īstenotai Krimas aneksijai, bet arī atmestu domas par eirointegrāciju un paklausīgi iestātos Muitas savienībā.

Lasīt tālāk ...

Padomju Savienībai neizdevās saglabāt savas ietekmes sfēras

Krievijas interneta portālā „rosbalt.ru” publicēts Sergeja Šeļina raksts „Kremlis raujas uz pagātni, kuras nebija”. Autors iesāk ar konstatējumu, ka Krievijas politiskās vadības strīds ar ārējo pasauli tiek balstīts uz mītu par Rietumu vainu, kas pēc PSRS impērijas sabrukuma neatzina Krievijas ietekmes saglabāšanas tiesības. Rakstā viņš piemin vairākus vēstures faktus, kas raksturo ietekmes sfēru situāciju un tās vēsturiskās izmaiņas PSRS ietekmes sfērā Austrumeiropā 20. gadsimta otrajā pusē. S. Šeļins atzīst to, ka PSRS pēckara ietekmes sfēra lielā mērā balstījās uz Sarkanās armijas militāro spēku, kas bija pietiekoša, lai nelaistu amerikāņus un angļus attiecīgajās Austrumeiropas zemēs. Autors rakstā vedina uz domu, ka ietekmes sfēru dalīšana Padomju Savienībai augstāk minētajā laikposmā tomēr nav noslēgusies ar pozitīvu rezultātu. Padomju Savienība savas satelītvalstis Austrumeiropā zaudēja.

Lasīt tālāk ...

Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas dienas – 1991. gada 21. augusta – 24 gadi

2015. gada 21. augustā aprit 24 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu un līdz ar to beidzās 1990.gada 4. maijā pieņemtajā deklarācijā Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu noteiktais pārejas periods valstiskās neatkarības atjaunošanā. Šajā rakstā arī salīdzināsim, kādas ir atšķirības neatkarības atjaunošanas dienu atzīmēšanā Baltijas valstīs. 

Lasīt tālāk ...

T. Snaiders: Putins „nacionalizē” Krievijas vēsturi tiktāl, ka tā zaudē jēgu

Ukrainas ziņu portāls „argumentua.com” ir publicējis no Ukrainas vēstures portāla krievu valodā pārtulkotu interviju ar Jēlas universitātes (ASV) vēstures profesoru Timotiju Snaideru, kurš specializējies Austrumeiropas un Centrāleiropas vēsturē un šajās dienās uzturas Kijevā, lai Ukrainas galvaspilsētā prezentētu savas pasaulē ievērību guvušās grāmatas „Bloodlands” („Asinszemes”) izdevumu krievu valodā (starp citu, latviešu valodā grāmatu 2013. g. izdeva apgāds „Jumava”). Intervijā viņš atbild uz jautājumiem par viņa izpratni par vēsturnieka misiju sabiedriskās domas veidošanā un par iepriekšminēto grāmatu, ko autors uzskata par nobeigtu darbu un negatavojas papildināt un pārstrādāt. T. Snaiders uzskata, ka viņa grāmata ir devusi iespēju vēstures interesentiem Rietumeiropā labāk izzināt un izprast Austrumeiropas vēstures norises 20. gadsimtā. Snaiders pievēršas arī jautājumam par pieaugošo vēstures politizāciju Krievijā.

Lasīt tālāk ...

Britu vēsturnieku grāmatu izņemšana no skolu bibliotēkām Krievijā

Britu vēsturnieks un rakstnieks Entonijs Bīvors ir sniedzis interviju Lielbritānijas laikrakstam „The Guardian” par to, ka viņa un cita britu vēsturnieka Džona Kīgana rediģētās grāmatas Sverdlovskas apgabala Izglītības ministrija ir likusi izņemt no skolu bibliotēkām, pamatojot lēmumu ar „propagandas stereotipiem, kas veidojušies Trešā Reiha laikā”. E. Bīvors ir grāmatu „Staļingrada” un „Berlīnes krišana” autors. E. Bīvors ir labi pazīstams pasaules zinātniskajai sabiedrībai kā autors, kura grāmatas satur sižetus par nežēlības izpausmēm no PSRS karaspēka puses pret Vācijas civiliedzīvotājiem Otrā pasaules kara beigās.

Lasīt tālāk ...

1940. gada 5. augusts: nebija iespējama aneksija bez okupācijas

2015. gada 5. augustā apritēja 75 gadi, kopš Latvijas nelikumīgās aneksijas Padomju Savienības sastāvā. 1940. gada 5. augustā PSRS Augstākās Padomes sesija Maskavā pieņēma lēmumu apmierināt Latvijas PSR “marionešu” parlamenta delegācijas “lūgumu” un uzņemt Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Padomju Savienībā kā 14. savienoto republiku. Vēlamies pievērst uzmanību diviem aspektiem.

Lasīt tālāk ...

Osvencimas nāves iekārtas kalpoja arī Gulagam

Portālos „sguschenka.com” un „argumentua.com” ir publicēts Dmitrija Hmeļņicka raksts „Osvencima pastrādāja uz PSRS”. Raksta autors norāda uz līdz šim mazāk zināmu faktu, ka pēc tam, kad Sarkanā armija atbrīvoja nacistu koncentrācijas nometnes Osvencimā, Buhenvaldē un Zaksenhauzenā, tās tika pārsauktas par speciālajām nometnēm, no 1948. gada tika pakļautas Padomju Savienības GULAGa pārvaldei, bet tikai 1950. gadā likvidētas. Divu gadu laikā Osvencimā nacisti iznīcināja 1,5 miljonus cilvēku. Visa agrāko nacistu koncentrācijas nometņu „derīgā” iekārta (virtuves, saliekamās barakas u.c.) tika izvesta uz PSRS (autors publicē attiecīga dokumenta fotogrāfiju). Tādējādi Osvencimas nāves „iekārtas” vēlāk „pastrādāja” arī Padomju Savienības labā.

Lasīt tālāk ...

Krievijas kultūras ministrs aicina uz izlīgumu Krievijas sabiedrībā. Vai Staļina slavināšana var apvienot Krievijas sabiedrību?

2015. gada 3. jūlijā Krievijas militārās vēstures biedrība Krievijas Federācijas Tveras apgabala Rževas rajona Horoševas ciemā atklāja kara vēstures muzeju „Kaļiņinas fronte. 1943. gada augusts”. Muzejs izvietots koka mājā, kurā bija uzturējies PSRS Bruņoto spēku virspavēlnieks Josifs Staļins sava brauciena laikā uz fronti 1943. gada 4.–5. augustā. Ekspozīcijā novietots arī Staļina krūšutēls – līdzīgs tam, kādi Krievijā esot daudzos Lielā Tēvijas kara muzejos. Šim notikumam runu veltīja biedrības vadītājs Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, kurš uzsvēra, ka „liela tauta, liels varoņdarbs” un Staļins – tie ir vērtējami visi kopā, bez noklusējumiem – tā arī ir Krievijas vēsture.

Lasīt tālāk ...

Džeržinska piemineklis Maskavā – politiska revanša vai Krievijas „vēsturiskās samierināšanas” piemērs?

Pēdējās nedēļās Krievijā plašāku sabiedrības ievērību guvusi Krievijas Federācijas komunistiskās partijas (KFKP) Maskavas nodaļas iniciatīva sarīkot Krievijas galvaspilsētā referendumu par Čekas dibinātājam un pirmajam priekšsēdētājam Fēliksam Džeržinskim jeb „dzelzs Fēliksam” veltītā pieminekļa uzstādīšanu atpakaļ iepretim bijušās PSRS Valsts drošības komitejas un mūsdienās Krievijas Federālā drošības dienesta centrālajai ēkai Lubjankas laukumā, no kurienes to aizvāca 1991. gada 22. augustā pēc puča sagrāves (piemineklis patlaban atrodas Maskavas mākslas parkā „Muzeons”). Krievijas komunisti pieminekļa pārcelšanas iniciatīvu pēdējo gadu gaitā atkārtojuši vairākkārtīgi. Tagad Maskavas pilsētas vēlēšanu komisija atļāvusi uzsākt parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai. KFKP Maskavas nodaļa bija ierosinājusi referendumam vēl vairākus jautājumus, taču tieši „pieminekļa iniciatīva” ir ieguvusi plašāku sabiedrisku rezonansi sakarā ar iekšpolitisko situāciju Krievijā – sabiedriskās domas izmaiņām un varas iestāžu īstenoto kursu uz Padomju Savienības vēsturiskā un ideoloģiskā mantojuma aktualizēšanu, reabilitāciju un atjaunošanu, kas aktivizējusies sevišķi pēc Krimas okupācijas un aneksijas.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc „Krievijas diena” joprojām nav galvenie svētki Krievijā

Jūnija sākumā Krievijas kalendārā tika atzīmēta „Krievijas diena”. Katrai valstij ir kāda diena vēsturē, ko tā atzīmē savā svētku, piemiņas un atceres dienu kalendārā par galvenajiem valsts politisko nāciju apvienojošajiem svētkiem. Bieži vien tā ir valsts nodibināšanas diena, konstitūcijas pieņemšanas diena, monarhijās – monarhu dzimšanas diena u.tml. (Pasaulē ir arī valstis, kuras pastāv „kopš neatminamiem laikiem”, kuru precīzs izveidošanās laiks nemaz nav zināms.) Latvijā tā ir valsts nodibināšanas diena – 18. novembris. Krievijā par galvenajiem svētkiem, šķiet, ir izveidojies 9. maijs. Savukārt 12. jūnijs Krievijā nav izveidojies par Neatkarības dienu ar pietiekami plašu saturu. Īsi sakot, var rasties jautājums – cik lielā mērā atzīmēt „pieticīgu” 1990. gadā deklarētu suverenitāti, ja arvien populārākas kļūst impērijas atjaunošanas idejas? Par to, kāpēc 12. jūnijam netiek veltīta tik liela uzmanība, rakstījuši vairāki Krievijas publicisti – N. Svanidze, S. Šeļins un A. Širopajevs.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija