Ukrainā dekomunizācijai ir pakļauti arī latviešu boļševiki

Ukrainā ir publicēts personu saraksts, kuru darbība tiek pakļauta Ukrainas likumam par dekomunizāciju. Sarakstā iekļauti daudzi PSRS valsts, padomju un komunistiskās partijas darbinieki, kas piedalījušies padomju varas stiprināšanā, daļa – arī padomju varas noziegumos Ukrainā. Tās ir personas, kuras ieņēma vadošus amatus komunistiskajā partijā, PSRS, Ukrainas PSR, citu savienoto un autonomo padomju republiku augstākajās varas un pārvaldes iestādēs. Ir minēti valsts drošības iestāžu, komunistiskās partijas darbinieki un 1917. gada oktobra apvērsuma dalībnieki. Dekomunizācijai pakļaujamo personu sarakstā ir tie, kuri nodibināja padomju varu Ukrainā un vajāja Ukrainas 20. gadsimta neatkarības cīņu darbiniekus.

Lasīt tālāk ...

Iznācis pētījums par Salaspils nometni vācu nacistiskās okupācijas laikā

2016. gada 27. janvārī Latvijas Kara muzejā notika vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes jaunās grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne, 1941-1944” atvēršana. Tas ir fundamentāls darbs, kas tapis vairāk nekā 10 gadu ilga pētnieciska darba rezultātā. Sniedzam ieskatu grāmatas atklāšanas pasākumā.

Lasīt tālāk ...

Boļševiku vadoņa Ļeņina nāves kārtējā gadadienā

2016. gada 21. janvārī Krievijas sabiedrības joprojām komunistiski noskaņotā daļa atzīmēja boļševiku vadoņa Vladimira Ļeņina nāves 92. gadadienu. PSRS laikmetā ilgus gadus viņa atdusas vieta mauzolejā Sarkanajā laukumā bija PSRS pilsoņu un visas pasaules komunistu svētceļojumu vieta, un sardze pie Ļeņina (1953.-1961. gadā Ļeņina - Staļina) mauzoleja bija "Postenis Nr. 1". Kopš tautas revolūcijām Austrumeiropā (1989. gadā) vairāki bijušo padomju bloka valstu komunistisko vadītāju ("tautas demokrātijas" un sociālistisko valstu dibinātāju) mauzoleji tika likvidēti un tajās dusošie vadoņi atdoti zemei, bet tas tā joprojām nav noticis Ļeņina boļševiku iedomātās "pasaules komunistiskās revolūcijas" iecerētajā metropolē un "pasaules sociālistisko republiku savienības" iecerētajā galvaspilsētā Maskavā. Līdzās apbedīšanas jautājumam, arī Ļeņina politiskā un idejiskā mantojuma jautājums laiku pa laikam tiek aktualizēts arvien kādās publikācijās saistībā ar Ļeņina nāves kārtējo gadadienu. Kāpēc?

Lasīt tālāk ...

PSRS - ne federācija, bet unitāra valsts: ukraiņu autora viedoklis

Ukraiņu politologs Staņislavs Kuļčickis vienā no Ukrainas portāliem bija nopublicējis rakstu "Federācijas optiskais apmāns", kurā analizēts un hronoloģiskā secībā izsekots procesam, kādā veidā boļševiki pēc 1917. gada veidoja formāli federāciju, bet faktiski - unitāru lielvalsti, jaunu Krievijas impēriju. Raksts aktuāli sevišķi mūsdienu Krievijas - Ukrainas attiecību izpratnei. Fakts, ka PSRS bija unitāra valsts un tas, kā šajā valstī jutās attiecīgas republikas un to pamatnācijas, kāds atšķirīgs bija KPFSR statuss attiecībā pret citām savienotajām padomju republikām un kā KPFSR struktūras daudzkur saplūda ar Vissavienības struktūrām, joprojām ir atstājusi sekas uz Krievijas attiecībām ar citām bijušās PSRS republikām. No savas puses piezīmēsim - pēc PSRS sabrukuma faktiski notika līdzīgs process: agrākās KPFSR struktūras faktiski saplūda kopā ar agrākajām PSRS (Vissavienības) struktūrām. Rezultātā Krievijas struktūras arvien vairāk sāka atražot agrāko Vissavienības varas strutūru viedokli.

Lasīt tālāk ...

Rumānijas 1989. gada tautas revolūcija: daži dokumenti

Krievijas Zinātņu akadēmijas slāvistikas pētniecības institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Stikaļins portālā "urokiistorii.ru" ir nopublicējis materiālu par tautas revolūciju 1989. gada decembrī Rumānijā. Vispirms autors sniedz īsu ieskatu par Rumānijas politisko un ekonomisko situāciju diktatora Nikolajes Čaušesku un viņa kliķes valdīšanas laikā. Seko vairāku dokumentu publikācija.

Lasīt tālāk ...

Staļina varas pēdējais gads

Krievijas vēsturnieks B. Sokolovs portālā "Djeņ" ir publicējis rakstu. Šajā rakstā autors raksturo situāciju PSRS augstākajā politiskajā vadībā 1952.–1953. gadā, kad diktatora J. Staļina veselības stāvoklis pakāpeniski pasliktinājās un tādēļ daudzi svarīgi valsts dzīves jautājumi, ko izlemt varēja tikai vadonis vienpersonīgi, netika risināti mēnešiem un pat gadiem ilgi. Rakstā ir analizētas vairākas no Staļina politikas nostādnēm attiecībā uz partijas nomenklatūru un kadru izvēli, kā arī norādīts uz Komunistiskās partijas Centrālās komitejas 1952. gada oktobra plēnumā notikušo Staļina kritiku pret saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem Molotovu un Mikojanu, Staļina viedokli par savu iespējamo pēcteču loku. Rakstā uzsvērtie fakti liek vēlreiz pārliecināties par to, cik liela loma Komunistiskās partijas vadībā bija augstākajam partijas darbinieku lokam – t.s. nomenklatūrai.

Lasīt tālāk ...

Multidisciplinārs skatījums uz okupācijas tēmu seminārā "Pagātne. Tagadne. Mēs"

2015. gada 27. oktobrī Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļa bija sarīkojusi publisku diskusiju "Pagātne. Tagadne. Mēs". Šis bija pirmais pasākums vairāku sarīkojumu iecerē, ko ieplānojuši muzeja nesen izveidotās nodaļas darbinieki. Kā ievadvārdos uzsvēra nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs, okupācijas jautājums joprojām pastāv politikā un Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā. Sniedzam būtiskākās tēzes no visu četru referentu sacītā.

Lasīt tālāk ...

Latviešu bēgļu pieredze pirms 70 gadiem

Piektdien, 2015. gada 9. oktobrī Latvijas Okupācijas muzejā norisinājās seminārs-diskusija „Latviešu bēgļi pirms 70 gadiem”. Pasaules bēgļu krīzei mūsdienās saasinoties, aktuāli kļūst atskatīties vēsturē uz latviešu bēgļu pieredzi, kuri bija devušies trimdā Otrā pasaules kara beigās. Beidzoties karam, ārpus savas dzimtenes atradās miljoniem dažādu Austrumeiropas tautu bēgļu, arī latvieši, lietuvieši un igauņi. Lielākā daļa latviešu bēgļu ieguva pārvietoto personu (Displaced Persons) statusu. Vairāk nekā 100 000 latviešu dzīvoja Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas administrācijas (UNRRA) nometnēs Rietumvācijā, Dānijā un Austrijā. Sniedzam svarīgākās tēzes no sniegtajiem referātiem.

Lasīt tālāk ...

Kā starptautiski risināja Ungārijas bēgļu krīzi 1956.-1958. gadā

Pašreizējā masveida migrācija un humanitāra rakstura krīze, ar ko saduras Eiropas Savienības dalībvalstis, liek ekspertiem vērsties pie vēsturiskās pieredzes, kā bēgļu jautājumus risināja pirms vairākiem gadu desmitiem. Septembra vidū portālā „urokiistorii.ru” tika publicēts plašs Krievijas vēsturnieka Aleksandra Stikaļina pētījums par bēgļiem, kas no 1956. gada novembra līdz 1957. gada pavasara beigām bēga no Ungārijas Tautas Republikas komunistiskā režīma uz Ungārijas kaimiņvalstīm – Austriju, Dienvidslāviju u.c. Viens no uzskatāmiem bēgļu jautājuma visai sekmīgas risināšanas piemēriem bija saistīts ar apmēram 200 000 ungāru integrāciju jauno mītnes valstu sabiedrībās, pēc tam kad viņi bija atstājuši savu dzimteni pēc 1956. gada demokrātiskās revolūcijas sagrāves. Plašajā pētījumā sniegts detalizēts Ungārijas bēgļu problēmas rašanās, revolūcijas gaitas un sakāves, un bēgļu problēmas vēlākā risinājuma izklāsts.

Lasīt tālāk ...

Karš Donbasā - Krievijas režisēta Otrā pasaules kara kopija

25.09.2015. www.lsm.lv, www.lsm.lv/ru/

Boriss Sokolovs
Vēsturnieks, publicists

Otrais pasaules karš paliek Krievijas propagandas aktuāla tēma, kas vērsta pret tagadējo Ukrainas varu. Galvenā problēma, uz kuru vērš uzmanību Krievijas propagandisti, ir Ukrainas Pretošanās armijas (UPA) un Ukraiņu Nacionālistu Organizācijas (OUN) loma Otrajā pasaules karā un viņu sadarbība ar nacistisko Vāciju. Visus UPA un OUN piekritējus (tai skaitā arī OUN-M frakcijas piekritējus, ko vadīja Andrejs Meļņiks un kuri bija sāncenši frakcijai OUN-B, ko vadīja Stepans Bandera) Krievijas propagandisti sauc par „banderoviešiem” un stāda priekšā kā atkritējus un Vācijas aģentus, kuriem nebija ne cik plaša atbalsta ukraiņu tautā un kuri pastāvēja tikai, pateicoties Vācijas atbalstam. Pie tam pretrunu tēma starp ukraiņu nacionālistiem un vācu nacionālsociālistiem paliek praktiski tabu tēma oficiālajā Krievijas historiogrāfijā, un grāmatas, kurās kaut cik objektīvi atainota OUN un UPA darbība Otrā pasaules kara un pēckara gados, Putina Krievijā ir faktiski aizliegtas. Tās atsakās ņemt grāmatu veikali un iespiest izdevniecības.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija