Profesors Zubovs par padomju mantojumu Krievijas sabiedrībā un kas būtu jādara tā pārvarēšanā

Piedāvājam Jūsu uzmanībai vēl vienu aktuālu Krievijas vēsturnieka un politologa prof. Andreja Zubova rakstu. Tas veltīts dekomunizācijas jautājumam Krievijā, uzskaita Krievijas nepadarīto šajā jomā, kā arī sniedz autora pārdomas par to, ko boļševisms un staļinisms ir izdarījis ar krievu tautu. Profesors uzskaita gan to, ko tie PSRS vadītāji, kuri 20. gadsimta 50. gadu vidū uzsāka destaļinizāciju, izdarīja šajā jomā, gan to, ko viņi nesaredzēja, neizprata un neizdarīja. Sniegts arī A. Zubova viedoklis par to, kāpēc deboļševizācija un destaļinizācija Krievijā joprojām nav izdevusies. Raksts mudina apjaust, cik liels joprojām Krievijā ir ļeņinisma un staļinisma mantojuma iespaids uz ļaužu prātiem un rīcību, kadas ir padomju mentalitātes saknes, kas atstājušas dziļu iespaidu uz sabiedrību.

Lasīt tālāk ...

8. marts sākās kā revolucionāri svētki

Krievijas vēsturnieks un politologs profesors Andrejs Zubovs publicējis rakstu, kurā pauž savu viedokli par Starptautiskās sieviešu dienas – 8. marta – vēsturisko izcelsmi un politisko pusi. Viņš iesāk ar atzinumu, ka 8. marts šķiet viens no vismazāk ideoloģizētajiem svētkiem, ko šodienas Krievija ir mantojusi no PSRS laikmeta. Tomēr, tāpat kā gadījumā ar citiem PSRS svētkiem, viss nav tik vienkārši. Ne jau velti arī 8. marts ir svētki tikai Krievijas Federācijā un vēl vairākās bijušās PSRS republikās, bet Eiropas bijušās sociālistiskās valstis ir atbrīvojušās no šiem svētkiem. No kurienes ir radusies šie svētku diena? Kāpēc revolucionārās dāmas izvēlējās tieši 8. martu?

Lasīt tālāk ...

Strīdi par vēstures zinātnes nākotni Krievijā: par disertāciju draud kriminālatbildība

Krievijas portāls “istpravda.ru” pārpublicējis Jeļenas Kuzņecovas rakstu no Sanktpēterburgas portāla “fontanka.ru” par peripetijām, kādas radās Sanktpēterburgas vēsturniekam Kirilam Aleksandrovam sakarā ar viņa vēlmi aizstāvēt disertāciju par Krievu atbrīvošanās armiju (t.s. Vlasova armiju) Otrā pasaules kara laikā. Rakstam ir dots pat ironisks nosaukums “Aizstāvēšanās ar ģenerāli Vlasovu”. Lielā mērā disertācijas tēmas izvēles dēļ lieta nonākusi pat tiktāl, ka vēsturniekam draud kriminālatbildība, jo Krievijas prokuratūra tagad izvērtē viņa disertāciju. Izteikts viedoklis, ka disertācijas teksts saturot “aicinājumus uz agresīva kara izraisīšanu”.

Lasīt tālāk ...

Kā tika gatavots Hruščova slepenais referāts par Staļina personības kultu un represijām

Šajās dienās Krievijas portālos parādījušās vairākas publikācijas sakarā ar Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) XX kongresa (1956. g.) 60. gadadienu. Piedāvājam lasītāju uzmanībai pārskatu par vienu no šiem rakstiem. Portālā “urokiistorii.ru” Krievijas vēsturnieks Sergejs Stikaļins publicējis plašu rakstu “Kā tika gatavots Hruščova slepenais referāts. Rekonstrukcijas mēģinājums”. Raksts ir par PSKP XX kongresa slēgtā sēdē nolasītā Ņ. Hruščova referāta tapšanas gaitu un jau drīz pēc Staļina nāves iesākto procesu uz atteikšanos no Staļina personības kulta un viņa lomas glorificēšanas.

Lasīt tālāk ...

23. februāris ir citas valsts karaspēka diena

Krievijā Tēvzemes aizstāvju diena (23. februāris) ievērojamai iedzīvotāju daļai ir oficiāli nenosaukta “Visu vīriešu diena”, zināms analogs Starptautiskajai sieviešu dienai 8. martā. Abas dienas kalendārā ir ar tikai divu nedēļu laika distanci, tādēļ daudzās darba vietās PSRS laikmetā  23. februārī darba kolēģes sveica vīriešus, savukārt uz “atbildes svinībām” nebija ilgi jāgaida – 8. martā vīrieši apsveica sievietes. Dažviet nonāca līdz absurdam – pat bērnudārzā puikas un meitenes apsveica viens otru. Tā kā PSRS vairs nepastāv, tad 23. februāris ir nepastāvošas valsts nepastāvoša karaspēka diena. Tomēr Krievijas Federācija kā PSRS mantiniece ir pārņēmusi šīs piemiņas dienas atzīmēšanu, jo 1992. gada janvāra beigās Krievijas Federācija pārņēma bijušās PSRS bruņotos spēkus savā jurisdikcijā. Krievija neizvēlējās jaunu sava karaspēka dienu, jo karaspēks tika mantots no PSRS.

Dažkārt individuālos gadījumos arī Latvijā šo padomju tradīciju cenšas uzturēt, aizmirstot, ka no Latvijas valsts viedokļa tas nozīmē dienesta okupācijas armijā cildināšanu. Viens fakts ir, ka PSRS pastāvēšanas laikā daudzi Latvijas vīrieši izgāja dienestu šajā armijā un tīri personiski viņiem, protams, ir tiesības atcerēties šos savas dzīves gadus (līdzīgi kā daudzi vēlākie Latvijas armijas virsnieki savu militāro karjeru bija sākuši Krievijas impērijas bruņotajos spēkos). Cits fakts ir, ka no Latvijas valsts viedokļa 23. februāra atzīmēšana nozīmē dienesta citas valsts bruņotajos spēkos (turklāt vēl karaspēkā, kas 1940. gada 17. jūnijā okupēja Latviju) atzīmēšanu. Kas tad īsti ir 23. februāris?

Lasīt tālāk ...

Biedra Staļina nežēlīgākais slepenais cietums – Suhanovka

Portālā “argumentua.com” ir publicēts raksts par Staļina laika nežēlīgāko cietumu – Suhanovkas cietumu Maskavas apgabalā. To izveidoja 1938. gadā saskaņā ar Lavrentija Berijas pavēli kā specobjektu Nr. 110 – slepenu izmeklēšanas (lasi – spīdzināšanas) cietumu bijušajā Svētās Jekaterinas klosterī. Šis “objekts” bija paredzēts pašiem bīstamākajiem padomju varas un personiski biedra Staļina ienaidniekiem.  Suhanovkas cietuma ieslodzītos ne tikai turēja gadiem ilgi bez tiesas un izmeklēšanas, bet arī pakļāva visnežēlīgākajai spīdzināšanai. Laikā no 1938. līdz 1952. gadam šajā spīdzināšanas cietumā pabija apmēram 35 tūkstoši cilvēku. Gandrīz visi no viņiem gāja bojā. Gandrīz visa informācija par šo slepeno objektu līdz nesenam laikam esot glabājusies Krievijas Federālā drošības dienesta arhīvos ar atzīmi “Slepeni’. Rakstā izklāstīti konkrēti piemēri, kādā veidā, ar kādām metodēm ieslodzītie tika nezēlīgi spīdzināti.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc Hruščova iesāktā destaļinizācija tika nobremzēta?

Portāls “Kommersant.ru” informē, ka Krievijas populārais izdevums “Ogoņok” ir pabeidzis publicista Leonīda Mļečina triju rakstu sēriju par Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) Centrālās komitejas pirmā sekretāra Ņikitas Hruščova referātu partijas 20. kongresa slēgtajā sēdē 1956. gadā, kur viņš pirmo reizi partijas kongresā oficiāli kritizēja staļinisma noziegumus. Pēc kongresa PSRS ilgu laiku noliedza šādas slēgtas sēdes un slepena referāta esamību, tikai M. Gorbačova laikā šie fakti tika atzīti. Tomēr Rietumos jau neilgi pēc kongresa uzzināja par šāda referāta esamību un tā saturu. Aculiecinieki stāstīja, ka daļai kongresa delegātu referātā minētais ir bijis šoks, daži no šīm atklāsmēm pat noģībuši. Tomēr runas un ziņas par šāda referāta pastāvēšanu izplatījās komunistu rindās, partijas nomenklatūras darbinieki par to tika informēti (oficiāli informācija par to palika slepena). Kāpēc Hruščova referāts par Staļina noziegumiem palika slepens plašai PSRS sabiedrībai?

Lasīt tālāk ...

Taisnīga atmaksa. Denacifikācija - kā vācieši pārapbedīja nacisma upurus

Interneta portālā “obozrevatel.com” ir publicēts krievu politologa Andreja Illarionova raksts “Denacifikācijas elements – kā vācieši apbedīja nacisma upurus”. Rakstā pievērsta uzmanība dažiem jautājumiem, kādā konkrētā veidā denacifikācija notika 40. gadu otrajā pusē Rietumu sabiedroto – ASV, Lielbritānijas un Francijas – okupācijas zonās Rietumvācijā. Denacifikācija ir pieminēta ne mazums, bet daudziem nav zināmas tās konkrētās procedūras un tas, ka denacifikācijas stingrākais izpausmes veids bija – nacisma upuru piespiedu pārapbedīšana kailām rokām. Kā nereti atzīmēts vēstures literatūrā – lai neviens vācietis nevarētu apgalvot, ka nepastāv pierādījumi par nacisma noziegumiem, ka šādu noziegumu nav un ka viņi par tiem neko nezina un ka neesot piedalījušies to veicināšanā…

Lasīt tālāk ...

Cenzūras vēsture - par izmaiņām Krievijas vēstures grāmatās

Krievijas vēstures zinātņu doktors Igors Kurukins savā rakstā portālā “www.istorya.ru” iztirzā vairākus gadījumus, kad dažādos laikmetos Krievijā ir izmainījies valdošais viedoklis par konkrētiem Krievzemes (Krievijas) vēstures jautājumiem. Valdošā vara katrā no laikmetiem ir centusies ar vēstures skaidrojuma palīdzību stiprināt savu varu un vērtību sistēmu. Krievijas vēsturnieka raksts vēsta par to, ka Krievijā vēstures mācību grāmatu cenzūrai ir tikpat gara vēsture kā vēstures mācību grāmatu izdošanai.

Lasīt tālāk ...

Krievu vēsturnieks: 1991. gadā PSRS nesabruka līdz galam

ASV dzīvojošais krievu vēsturnieks Jurijs Felštinskis portālā “kasparov.ru” ir publicējis rakstu “Padomju Savienība 1991. gadā ne līdz galam sabruka”. Viņš polemizē par Krievijas šodienas ārpolitiku un izsaka savas prognozes par Krievijas attiecību perspektīvām ar Ukrainu un Baltkrieviju, taču vēstures jautājumu kontekstā pievērsīsim uzmanību viņa uzskatam par sabiedrības impērisko apziņu Krievijā un PSRS sabrukuma ietekmi uz šodienas Krieviju.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija