1941.g. 14.jūnija deportācija - noziegums un tā attaisnotāji

Latvijas atceres un atzīmējamo dienu kalendārā 14. jūnijs ir “Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena”. Tā ir viena no tumšākajām Latvijas 20. gadsimta vēstures lappusēm līdzās Latvijas okupācijai 1940. gada 17. jūnijā un 1949. gada 25. marta deportāciju upuru piemiņas dienai (arī 25. marts kalendārā ir nosaukts tāpat: “Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena”). 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS iekšzemes apgabaliem. Tika izsūtīti 15 424 Latvijas iedzīvotāji.

Latvijai šo traģisko notikumu atcere ir piemiņas diena, savukārt katru gadu, sevišķi – tuvojoties 14. jūnijam, Krievijā un Latvijas krievvalodīgajā presē tiek tiražētas dažādas publikācijas, kas cenšas mazināt PSRS staļiniskā komunistiskā totalitārā režīma noziegumu nozīmi, represiju apjomu un represiju organizatoru atbildību.

Lasīt tālāk ...

Kremļa atbalstītā Krievijas vēstures versija kā politisks ierocis konfrontācijai pret “naidīgajiem Rietumiem”

ASV izdevuma “The American Interest” slejās “Henry Jackson Society” Krievijas pētījumu centra direktors Endrū Fokshols ir publicējis rakstu par Krievijas autoritārā režīma nostiprināšanās iespaidu uz Krievijas vēstures politizāciju. Raksta autors vērš lasītāju uzmanību uz to, kādā veidā Krievijas autoritārais režīms izmanto vēstures jautājumus, manipulē ar Krievijas vēstures faktiem un to sagrozījumiem, lai attaisnotu savu arvien autoritārāku iekšējo politiku un agresīvāku ārējo politiku, izmantojot vēsturi kā politisku ieroci, cenšoties monopolizēt uzvaru Otrajā pasaules karā, apsūdzot Rietumus un Krievijas kaimiņvalstis gadsimtiem ilgā naidīgā politikā pret Krieviju un iztēlojot Krieviju kā vēstures notikumu upuri, kuras centieni novērst karus un atbrīvot Eiropu no iebrucējiem netiekot pienācīgi novērtēti.

Lasīt tālāk ...

Ukrainas politiskie un sabiedriskie darbinieki lūdz piedošanu Polijai par "Volīnijas traģēdiju" 1943.-1944. gadā

Ievērojami Ukrainas sabiedriskie un politiskie darbinieki ir vērsušies pie Polijas sabiedrības ar grēksūdzes (atvainošanās) un piedošanas lūguma vēstuli. Atklātā vēstulē Polijas valsts vadībai, garīgajiem un kultūras darbiniekiem un visai Polijas sabiedrībai tiek runāts par piemiņas dienu tuvošanos sakarā ar bojā gājušiem abu tautu dēliem un meitām. Runa ir par traģiskiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā, kad Volīnijas reģionā un Austrumu Galīcijā Ukrainas pretošanās armija (UPA) īstenoja etnisko tīrīšanu pret poļiem, laikā no 1943. gada marta līdz 1944. gada beigām nogalinot 70 – 100 tūkstošus poļu iedzīvotāju.

Lasīt tālāk ...

Cariskās Krievijas impērijas sabrukumā galvenās bija nacionālās problēmas

Krievijas portālā “lenta.ru” ir publicēts raksts “Impērijas kopmītne” – plaša intervija ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta galveno zinātnisko līdzstrādnieci Tamāru Krasovicku par to, kāpēc Krievijas nacionālās problēmas noveda pie 1917. gada revolūcijas (acīmredzot, domāta Februāra revolūcija, nevis Oktobra apvērsums. – red.). Viņa skaidro atbildes uz būtiskiem jautājumiem sakarā ar cariskās Krievijas impērijas sabrukumu, kura priekšnoteikumi attīstījās jau iepriekšējos gados un šis process noslēdzās 1917. gadā. Tiek sniegtas atbildes uz jautājumiem par iekšpolitiskās situācijas atšķirībām dažādos impērijas reģionos. No atbildēm kļūst skaidrs, ka dažādie apstākļi impērijas “nacionālajās nomalēs”, šis nacionālais jautājums bija viens no tiem, kas noveda pie impērijas sabrukuma. Impērijas noslēgumā vēsturniece T. Krasovicka atzīst, ka impērijas vadības nerēķināšanās ar sociāli ekonomisko attīstību un daudzveidību impērijas nomalēs rezultātā tieši nacionālais jautājums kļuva liktenīgs Krievijas impērijas liktenī 1917. gadā – toreiz impērija sabruka “pa nacionālo robežu vīlēm” un arī 1991. gadā tāds pats sabrukums notika ar Padomju Savienību. (Toreiz sadalīšanās notika pa PSRS savienoto republiku administratīvajām robežām. – red.)

Lasīt tālāk ...

Ko lielvalstis centās noklusēt Nirnbergas kara tribunālā

Portālā “argumentua.com” publicēts vēstures jautājumiem veltīts Oļega Šamas raksts “Nirnbergas tribunāls: procesa falsifikācijas”. Rakstam pievienotas vairākas fotogrāfijas. Šajā rakstā kārtējo reizi pievērsta uzmanība jautājumiem, kuru parādīšanās tiesas procesa laikā bija neizdevīga Apvienoto Nāciju koalīcijas uzvarētājām lielvalstīm – PSRS, Lielbritānijai un Francijai. Šos jautājumus centās noslēpt. Padomju Savienība oficiāli bija nacistiskās Vācijas sabiedrotā pusotru gadu. Raksts sniedz plašāku informāciju par tribunāla gaitu un lielvalstu centieniem novērst nepatīkamo faktu nākšanu klajā.

Lasīt tālāk ...

Staļinisms un pareizticība: komunisti ar svētbildēm

Ukrainas portāls “obozrevatel.com” ievietojis Ilijas Valsts universitātes (Gruzija) profesora Oļega Panfilova rakstu par to plaši izplatīto domāšanas veidu Krievijā, kas liek daļai iedzīvotāju nākt Staļina nāves dienā 5. martā likt ziedus uz Staļina kapa pie Kremļa sienas Sarkanajā laukumā. Šogad šādā pasākumā daži pat skaļi raudājuši, nometušies uz ceļiem, un diezgan nemākulīgi metuši krustus. Tas parādot Krievijas iedzīvotāju atrašanos krustcelēs, piemēram, daļa vēlas atkal “stingro roku”.

Lasīt tālāk ...

Maskavā izstāde par atšķirīgiem skatījumiem dažādu valstu mācību grāmatās par Otro pasaules karu

Starptautiskās biedrības “Memoriāls” mītnē Maskavā 2016. gada 21. martā tika atklāta izstāde “Atšķirīgie kari” – par dažādās valstīs izdotām mācību grāmatām ar nevienādiem skaidrojumiem par Otro pasaules karu. Tajā redzams, cik atšķirīgi Otrā pasaules kara vēsture tiek traktēta sešu valstu (Krievijas, Vācijas, Itālijas, Čehijas, Polijas un Lietuvas) mācību grāmatās. Izstāde ir tapusi vēsturnieku, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, vēstures pasniedzēju un ES – Krievijas pilsoniskā foruma darba grupas “Vēsturiskā atmiņa un izglītība” dalībnieku darba rezultātā. Izstāde ir,šķiet, viens no pirmajiem mēģinājumiem dot Krievijas iedzīvotājiem iespēju iepazīties arī ar no Krievijas oficiālā viedokļa atšķirīgiem traktējumiem par Otrā pasaules kara vēstures vērtējumu, lai izprastu, kāpēc citās valstīs kara gaitu un rezultātus tomēr vērtē savādāk nekā Krievijā. Šeit uzsvērsim dažas tēzes no izstādes atklāšanā teiktā.

Lasīt tālāk ...

Pusei pasaules valstu jābūt pateicīgai Krievijai par savu neatkarību?

Ukrainas portālā “argumentua.com” ir pārpublicēts portālā “Krim. Realiji” ievietotais Stepana Graņenija raksts “Cinisma kalngals: Krievija gaida pateicību par kariem, golodomoriem, okupāciju un citām nelaimēm”. Autors pievēršas Oulu pilsētā Somijā dzīvojoša blogera Veiko Korhonena rakstam “Kāpēc puspasaule ir parādā Krievijai”, kura autors nāk klajā ar daudzu pasaules vēstures gadsimtu visai savdabīgu interpretāciju. S. Graņenijs analizē šo rakstu. Somu autors apgalvojis, ka “puse Eiropas un daļa Āzijas saņēma valstiskumu no Krievijas (PSRS) rokām” un tāpēc šīm valstīm ir jābūt pateicīgām mūsdienu Krievijai par vēl iepriekšējos gadu desmitos no tās rokām saņemto valstiskumu.

Lasīt tālāk ...

1949. gada 25. marta deportāciju atcere

Šogad aprit 67 gadi, kopš 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem. PSRS represīvās iestādes deportēja apmēram 43 000 cilvēku. Izsūtīja zemniekus, jo viņi bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji. Šī izsūtīšana tika īstenota, lai nostiprinātu Latvijas laukos padomju režīmu. 1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem 1949. gada 25.28. martā. Deportācijās, kuras slepeni tika sauktas par operāciju "Krasta banga" izsūtīti apmēram 90 000 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem no Latvijas. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 25. marts tika noteikts par atceres dienu. Šogad šī diena turklāt sakrīt ar Lielo piektdienu Klusajā nedēļā.

Lasīt tālāk ...

16. marta neizdarītās mācības

Papildus informācija