Baltijas valstu iestāšanās ANO 25 gadu atcerē atceras BATUN ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības jautājuma skaidrošanā pasaules valstīm

2016. gada 8. decembrī, atzīmējot 25. gadadienu, kopš Latvija kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalsti, Ārlietu ministrijā notika pasākums “Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām (BATUN): no pilsoniskās diplomātijas līdz Baltijas valstu dalībai ANO”. Sarīkojums bija veltīts vienas no ietekmīgākās baltiešu trimdas organizācijas – BATUN (Baltic Appeal to United Nations – Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām) darbībai un ieguldījumam, uzturot baltiešu neatkarības centienus no 20. gadsimta 60. gadu vidus līdz Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai 1991. gada rudenī un Baltijas valstu iestāšanās brīdim Apvienoto Nāciju Organizācijā 1991. gada 17. septembrī.

Atceroties šo gadadienu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā norisinājās diskusija, kā arī tika atklāta informatīva izstāde par BATUN organizācijas vēsturi, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.

Lai iepazīstinātu ar BATUN darbību no pašu dalībnieku skatupunkta un izvērtētu organizācijas ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atgūšanā, Ārlietu ministrijā norisinājās diskusija “BATUN loma Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanā un Baltijas valstu atgriešanās pasaules neatkarīgo valstu saimē”. Tajā piedalījās BATUN dibinātāji un aktīvisti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – Uldis Bluķis, Ints Rupners, Heino Ainso (Heino Ainso), Juta Ristso (Juta Ristsoo) un Ginte Damušis (Gintė Damušis).  Diskusiju vadīja žurnālists Pauls Raudseps.

Izstāde “No baltiešu lūgumiem līdz Baltijas valstu dalībai Apvienotajās Nācijās: 1965–1991”, kurā ir apkopots plašs informatīvais materiāls, fotogrāfijas, dokumenti, demonstrācijās izmantotie plakāti un citi vēsturiski priekšmeti, ļauj plašāk iepazīt BATUN pirmsākumus 1965. gadā un darbību laikā no 1966. līdz 1991. gadam.

1966. gada 9. februārī Ņujorkā tika nodibināta viena no ietekmīgākajām trimdas baltiešu organizācijām BATUN (Baltic Appeal to United Nations – Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām), kuras mērķis bija atgūt okupēto Baltijas valstu neatkarību. Tā bija bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija un pastāvēja tikai no ziedojumiem.

Ideja par BATUN radās pēc tam, kad baltiešu aktīvisti sarīkoja Baltijas brīvības demonstrāciju (Baltic Freedom Rally) Ņujorkā 1965. gada 13. novembrī, kad aptuveni 15 000 Ziemeļamerikas baltieši – pārsvarā jauni cilvēki – devās gājienā ar plakātiem uz ANO mītni, pieprasot Baltijas valstu neatkarību.

BATUN aktīvi informēja Apvienoto Nāciju Organizāciju par latviešu, lietuviešu un igauņu likteni un Padomju Savienības politiku. Brīvprātīgie aktīvisti aktīvi darbojās, iepazīstinot ANO diplomātus Ņujorkā un Ženēvā ar stāvokli okupētajās Baltijas valstīs un jautājumiem, kas skar šo valstu un iedzīvotāju tiesības. Tika rīkotas demonstrācijas, piketi un informācijas kampaņas, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību aktuāliem un vēsturiskiem notikumiem.

Pasākuma ievadā LR Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors Māris Riekstiņš uzsvēra, ka BATUN darbības vēsture nav plaši zināma Latvijā. Atzīmējot Latvijas uzņemšanas ANO 25. gadskārtu, svarīgi bija 4 faktori neatkarības atgūšanā, kas nebija viegla: 1) padomju okupācijas neatzīšana no Rietumvalstu puses un ASV ilggadīgā nostāja šajā jautājumā, 2) Baltijas valstu diplomātu darbība Rietumvalstīs (valsts pastāvēšanas de iure idejas uzturēšanā), 3) baltiešu trimdas darbības Rietumvalstīs nozīme, 4) disidenti Baltijā, kas riskēja un sūtīja informāciju uz Rietumvalstīm par stāvokli Latvijā.

Klātesošos uzrunāja Igaunijas un Lietuvas vēstnieki.

Uldis Bluķis vēstīja par tēmu “BATUN un starptautiskā politiskā situācija 1965.–1991. gadā”, aplūkojot vairākus laikposmus BATUN darbībā, secinot, ka labākus rezultātus sāka gūt tad, kad par Baltijas situāciju sāka runāt sasaistē ar cilvēktiesību jautājumiem. Svarīgs posms bija 1975. gada Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Helsinku apspriedes rezultāti un Helsinku Noslēguma akta cilvēktiesību sadaļa – t.s. “trešais grozs”. 80. gados bija Eiropas Parlamenta rezolūcijas par Baltijas valstīm, bet 80. gadu beigās BATUN uzsāka sadarbību ar baltiešu neatkarības kustībām, vēlāk Baltijas valstu valdībām, kā arī mudināja Rietumvalstu Ārlietu ministrijas uzņemt kontaktus ar baltiešu tautas kustību pārstāvjiem.

Ints Rupners stāstīja par BATUN sadarbību ar citām trimdas baltiešu organizācijām, spēju triju tautu pārstāvjiem vienoties. Piemēram, 1967. gadā notika akcija “Goldfinger” (sakarā ar britu – padomju sarunām par Baltijas valstu zeltu), BATUN koordinēja demonstrācijas 28 pilsētās 19 valstīs. Kontaktos ar ANO tika iegūta informācija, kas ļāva labāk plānot BATUN darbu. 1991. gada rudenī bija jādomā, ko tālāk darīt, jo Baltijas valstis bija atguvušas neatkarību.

Arī Juta Ristso dalījās atmiņās par demonstrāciju organizēšanu, ziņas par kurām nonāca Amerikas presē. Vislielākā demonstrācija bija 1970. gada rudenī, kad pasaules valstu līderi Ņujorkā sanāca uz ANO 25. gadadienas svinībām. Bija demonstrācijas arī PSRS pārstāvniecības ēkas tuvumā, dažkārt arī sēdošās demonstrācijas.

Heino Ainso 1991. gadā strādāja Igaunijas pārstāvniecībā ANO un pēc tam vairākus gadus Igaunijas Ārlietu ministrijā Tallinā. BATUN pakāpeniski iemācījusies sasaistīt savu dienas kārtību ar ANO dienas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem, notika regulāras tikšanās ar daudzu pasaules valstu delegācijām ANO Ņujorkā un Ženēvā. Svarīgi bija baltiešu pārstāvju kontakti ar ANO Cilvēktiesību komisiju. 1991. gada februārī BATUN nosūtīja uz Ženēvu veselas divas delegācijas. BATUN pārstāvji rīkoja preses konferences, radio intervijas, izstrādāja memorandus un apmeklēja vēstnieku brīfingus. 1990. gadā BATUN uzaicināja pirmos tautas kustību pārstāvjus no Igaunijas, Latvija un Lietuvas. 1991. gada sākumā pēc Viļņas un barikāžu laika  notikumiem Baltijas jautājums izskanēja ANO Cilvēktiesību komisijas sesijā Ženēvā, bet Norvēģija uz Viļņu un Rīgu atsūtīja pirmo “situācijas noskaidrošanas komisiju”.

Atmiņās dalījās arī Ginte Damušis (1991.–1996. gadā strādājusi Lietuvas pārstāvniecībā ANO, tagad Lietuvas vēstniece Dānijā un Islandē), kura pastāstīja par savu darbību BATUN informācijas nozarē, kad viņa vadīja lietuviešu informācijas centru.

Pasākuma noslēgumā tika atklāta Ārlietu ministrijas foajē apskatāmā izstāde.

Kopumā pasākums deva daudz jaunas informācijas par BATUN nepastarpināti no tālaika notikumu dalībniekiem. Baltijas jautājums ANO dienas kārtībā 1945.–1991. gadā oficiāli netika izvirzīts. Tomēr bija svarīgi, ka gan Latvijas, Igaunijas un Lietuvas diplomātiem jau periodā no ANO dibināšanas 1945. gadā līdz 1966. gadam (un arī vēlāk līdz 1991. gadam), gan baltiešu pārstāvjiem (BATUN kopš 1966. gada) bija regulāri kontakti ar ANO kā pasaules plašāko starptautisko organizāciju. Daudzu ANO dalībvalstu delegācijas tika informētas par Baltijas jautājumu, un tas netika aizmirsts. BATUN ieguldījums bija ļoti nozīmīgs cīņā par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Papildus informācija