ASV politologs par vēsturisku „vērtību bezdibeni” starp Krieviju un Rietumiem

ASV politologs Tomass Grēms (Graham) komentārā izdevumā „Financial Times” nedaudz skaidro Krievijas ārpolitiskās domāšanas veidu un pauž viedokli, ka Rietumiem problēmas ar Krieviju sākās nevis 2014.–2015. gadā, bet pirms 200 gadiem. Krievijas – Rietumu pašreizējā konflikta cēlonis ir V. Putina īstenotā Kremļa konkrētā politika. Tomēr T. Grēms skaidro, ka V. Putins rīkojas saskaņā ar visas Krievijas sabiedrības pasaules uzskatu un domāšanas veidu (Krievijas problēma ir „Krievija, nevis Putins”). No Rietumu viedokļa raugoties, Rietumiem „Krievijas problēma” radās pirms 200 gadiem, 19. gadsimta sākumā, Napoleona laikmeta beigās. Starp Krieviju un pārējo Eiropu izveidojās „vērtību bezdibenis”: Krievijā tolaik saglabājās autoritārs režīms, bet Eiropa sāka virzīties uz liberālās demokrātijas pusi.

Politologs skaidro arī Krievijas „teritoriālās izplešanās nepieciešamības” uztveri un mērķi. T. Grēms raksta, ka Krievija vienmēr ir centusies atvirzīt savas robežas no valsts centra, kodola. Tāpēc to, ko Rietumi dēvē par imperiālismu, Krievija pilnīgi patiesi uzskata par savas aizsardzības stiprināšanu. Saskaņā ar Krievijā vēsturiski valdošo uzskatu, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm gan vēstures gaitā bijusi izvēle, gan mūsdienās pastāv izvēle nevis starp savas valsts neatkarību un Krievijas dominēšanu, bet gan starp divām dominantēm – Rietumu un Krievijas. Kremlī uzskata, ka tieši šāds izvēles jautājums pašlaik notiek Ukrainā. Redzot pasauli kā divu dominanšu konkurences izpaudumu, Krievija dabiski baidās no pārējo Eiropas valstu vienotības. Ekonomiskā un tehnoloģiskā atpalicība spiež Krieviju draudēt visai pasaulei ar ieročiem – Grēms uzskata, ka tas ir nevis jaunas impērijas dzimstošs spēks, bet mirstošas impērijas pagrimuma izpausme.

Šajos apstākļos Grēms iesaka, pirmkārt, atjaunot „Eiropas projektu” un kopīgi cīnīties pret to, kas ir pretstatā Eiropas vērtībām – t.i., pret nevienlīdzību un demokrātijas deficītu (šādā kontekstā ir nepieciešama NATO klātbūtne Baltijā); otrkārt, palīdzēt Ukrainai uzbūvēt efektīvu valsti, kas spētu aizstāvēt Eiropas vērtības un vienotību no Krievijas uzbrukumiem.

Ar rakstu krievu valodā var iepazīties šeit.

Papildus informācija