23. februāris ir citas valsts karaspēka diena

Krievijā Tēvzemes aizstāvju diena (23. februāris) ievērojamai iedzīvotāju daļai ir oficiāli nenosaukta “Visu vīriešu diena”, zināms analogs Starptautiskajai sieviešu dienai 8. martā. Abas dienas kalendārā ir ar tikai divu nedēļu laika distanci, tādēļ daudzās darba vietās PSRS laikmetā  23. februārī darba kolēģes sveica vīriešus, savukārt uz “atbildes svinībām” nebija ilgi jāgaida – 8. martā vīrieši apsveica sievietes. Dažviet nonāca līdz absurdam – pat bērnudārzā puikas un meitenes apsveica viens otru. Tā kā PSRS vairs nepastāv, tad 23. februāris ir nepastāvošas valsts nepastāvoša karaspēka diena. Tomēr Krievijas Federācija kā PSRS mantiniece ir pārņēmusi šīs piemiņas dienas atzīmēšanu, jo 1992. gada janvāra beigās Krievijas Federācija pārņēma bijušās PSRS bruņotos spēkus savā jurisdikcijā. Krievija neizvēlējās jaunu sava karaspēka dienu, jo karaspēks tika mantots no PSRS.

Dažkārt individuālos gadījumos arī Latvijā šo padomju tradīciju cenšas uzturēt, aizmirstot, ka no Latvijas valsts viedokļa tas nozīmē dienesta okupācijas armijā cildināšanu. Viens fakts ir, ka PSRS pastāvēšanas laikā daudzi Latvijas vīrieši izgāja dienestu šajā armijā un tīri personiski viņiem, protams, ir tiesības atcerēties šos savas dzīves gadus (līdzīgi kā daudzi vēlākie Latvijas armijas virsnieki savu militāro karjeru bija sākuši Krievijas impērijas bruņotajos spēkos). Cits fakts ir, ka no Latvijas valsts viedokļa 23. februāra atzīmēšana nozīmē dienesta citas valsts bruņotajos spēkos (turklāt vēl karaspēkā, kas 1940. gada 17. jūnijā okupēja Latviju) atzīmēšanu. Kas tad īsti ir 23. februāris?

Vēsturiski 23. februāris ir diena, kad šajā datumā Padomju Krievijas boļševiku valdība, vadoties pēc šķiriskā principa, 1918. gadā publicēja uzsaukumu “Sociālistiskā Tēvzeme briesmās”, izsludinot mobilizāciju. Tajā pašā dienā boļševiku vadonis V. Ļeņins aicināja steidzīgi veidot jaunu Strādnieku un zemnieku Sarkano armiju, lai aizvietotu savu pastāvēšanu faktiski beigušo Krievijas impērijas armiju cīņai pret Vācijas un Austroungārijas karaspēka 1918. gada 18. februārī uzsākto militāro uzbrukumu. Pirmajās pastāvēšanas dienās jaunās armijas militārajām daļām izdevās apstādināt uzbrukumu pie Pleskavas.

23. februāri Padomju Krievijā sāka atzīmēt kā piemiņas dienu 1922. gada janvārī. Krievijas vēsturnieks Boriss Juļins uzskata, ka 23. februāris kā piemiņas diena tika izvēlēts tāpēc, ka šajā dienā tika pabeigta Sarkanās armijas veidošanas juridiska noformēšana (jo Petrogradā deputātu padome jau 1. janvārī bija pieņēmusi lēmumu par armijas veidošanu un saformējusi pirmo brīvprātīgo sarkanarmiešu bataljonu).

Krievijas pilsoņu karā Sarkanā armija cīnījās pret vairākām krievu baltgvardu armijām, un guva uzvaru. Krievijā joprojām norisinās vēsturnieku diskusija, kāpēc Pilsoņu karš noveda pie boļševiku uzvaras. Viens no uzskatiem ir, ka boļševiku uzvaru veicināja citu faktoru vidū arī baltgvardu armiju pavēlniecību savstarpējās pretrunas, piemēram, starp “Februāra” un “Oktobra” “revolūciju” piekritējiem, kā arī to dažādiem skatījumiem par Krievijas tālāko valstiskumu (nevis “monarhisti” pret “republikāņiem”, bet pilnīgi noteikti – “vienotās nedalāmās Krievijas” piekritēji pret tiem, kuri pieļāva atsevišķu bijušās impērijas teritoriju “suverenizāciju”).

Par šo jautājumu, skat., piemēram, Andreja Voroncova rakstu šeit:

Padomju Savienībā 23. februāris (Padomju armijas un Jūras kara flotes diena) bija parasta darba diena. Krievijas Federācijā 2002. gadā Valsts dome pieņēma lēmumu noteikt šo dienu par brīvdienu. Analoģiski svētki ir Baltkrievijā, Kirgīzijā un Kazahstānā (dažās no tām notiek militāra parāde). Baltkrievijā tā ir darba diena. Ukraina 2014. gada oktobrī atteicās no 23. februāra atzīmēšanas un tā Ukrainas aizstāvju dienu atzīmē 14. oktobrī.

Vladimira Vaščenko raksts par 23. februāra vēsturisko izcelsmi pieejams šeit:

Papildus informācija