Demos Historia

Latviešiem jānīdē Stokholmas sindroms

Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, Rietumos tiek izolētas laikā un telpā; baltiešiem atšķirībā no rietumeiropiešiem negrib ļaut atcerēties pagātni, – saka Latvijas draugs no Nīderlandes RONALDS REUDERINKS. Viņš studējis demogrāfiju, socioloģiju, ģeogrāfiju; pensionējies, tomēr joprojām daudz dara, lai Nīderlandē skaidrotu Latvijas vēsturi un šodienas norises.

R. Reuderinks: – Es vienmēr esmu interesējies par vēsturi, ģeogrāfiju un markām. Kad man bija septiņi gadi, no vecvecākiem saņēmu marku albumu un sākumā krāju markas no visas pasaules. Vēlāk sapratu, ka tas par plašu, un aprobežojos ar markām no Eiropas. Bet arī tas bija par plašu un vidusskolā nolēmu krāt markas no Skandināvijas un Baltijas valstīm. Kad sāku studēt augstskolā, atradu grāmatas par Baltiju angļu, vācu un franču valodā. Vienu gadu pat centos apgūt igauņu valodu, jo biju sācis mācīties somu valodu.

Lasīt tālāk ...

Dagmāra Beitnere: mēs veidojam savu valsti

Pārpublicējam kultūras socioloģes Dr. sc.soc. Dagmāras Beitneres viedokli par dažiem ierosinājumiem Latvijas sociālās vides sakārtošanai.

Latvijai ir izdevies neiespējamais, un mēs esam sasnieguši cerēto – savu valsti. Mēs veidojam savu valsti, jo valsts esam mēs, un kādas ir mūsu sirdis, tāda ir arī valsts.

Lasīt tālāk ...

Beitnere: politikā esam bijuši naivi

Kultūrsocioloģes Dagmāras Beitneres intervija par nācijas vēsturiskās atmiņas un izjūtu lomu, kas atstājusi pēdas šodienas Latvijas politikas vidē.

Lasīt tālāk ...

Būt komunistiem vai baltiešiem?

Pirms 50 gadiem notika LKP CK plēnums, kas ievadīja nacionālkomunisma sagrāvi

1959. gada 7. un 8. jūlijs Latvijas vēsturē iegājis kā īsts lielkrievu šovinisma un panslāviskā noskaņojuma kulminācijas brīdis. Pēc īsā nacionālās atdzimšanas posma, kura spilgtākais iemiesojums bija latviešu nacionālkomunistu centieni, sākās laiks, kad no okupācijas varas viedokļa piederēt latviešu tautai kļuva nepiedienīgi.

Lasīt tālāk ...

Noklusēt un attaisnoties

Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze

Vai latviešu memuāri der kā vēsturiskas laikmeta liecības?

Kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas iznācis vairāk nekā pustūkstotis atmiņu grāmatu un memuāru, neskaitot vēl periodikā un turpinājumizdevumos publicēto. Bet cik kvalitatīva ir šī literatūra, un kas no tā visa nākamajām paaudzēm derēs kā objektīvs avots par atmodas laiku un padomju gadiem?

 

Lasīt tālāk ...

Okupācijas varu maiņas datums

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=87077

Juris Ciganovs, vēsturnieks.

13. oktobris nav atbrīvošanas diena, tāpat kā 1. jūlijs

Lai cik tas arī bēdīgi būtu, tomēr nav nekāds noslēpums, ka mūsu valstī un mūsu sabiedrībā vēsture nav tikai akadēmiskās izpētes objekts, bet arī kontraversālu noskaņu radītāja. Ir datumi, kas liek vienai sabiedrības daļai, atceroties senus un ne tiks senus notikumus, priekā pacelt rokas, bet citai – žņaugt kabatā dūres. 16. marts, 9. maijs, 1. jūlijs, 13. oktobris, jā, arī 11. un 18. novembris, varbūt vēl kādu aizmirsu pieminēt. Ik pa brīdim kāds no vairāk vai mazāk politiskiem spēkiem aicina kādu no šādām dienām pasludināt par piemiņas, atceres vai sēru dienu, bet kāds – aicina par tādām tieši nepasludināt vai pat atcelt kādus valsts svētkus, saņemot savu oponentu vēlējumus turēt muti.

 

Lasīt tālāk ...

Par latvieša mugurkaulu, kalpa dvēselēm un vēstures viltotājiem...

1998. gada 9. jūnijā Valgumā Stokholmas universitātes Baltijas studiju katedras līdzstrādnieks Kārlis Kangeris stāstīja par galvenajām tendencēm un vēstures pētniecības stereotipiem Latvijas vēsturei sāpīgām tēmām, tās aktuālas šodienas politiskajās cīņās. Materiāls publicēts pirms 12 gadiem, taču diskusijās publicētās atziņas joprojām skan aktuāli. Demoshistoria.lv laiku pa laikam atgādina, ka "viss jaunais ir labi aizmirsts vecais". Arī šoreiz.

Tolaik pārrunās piedalījās Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis (DPS), Saeimas prezidija sekretārs Indulis Bērziņš (LC), Saeimas deputāti Ilga Kreituse, Aivars Kreituss (DP) un Aleksandrs Kiršteins (NRP), Latvijas Zemnieku savienības ģenerālsekretārs vēsturnieks Antonijs Zunda, Tautas partijas centrālās valdes locekle Vaira Paegle, LU filozofijas profesors Vilnis Zariņš, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte, Kara muzeja Otrā pasaules kara nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs, Valsts vēstures arhīva dokumentu publikāciju daļas vadītājs Ēriks Jēkabsons, Valsts arhīva represēto personu dokumentu daļas vadītājs Ainārs Bambals un LU Vēstures institūta līdzstrādniece Rudīte Vīksne. Diskusiju vadīja LA valdes priekšsēdētājs Voldemārs Krustiņš, avīzi pārstāvēja galvenais redaktors VIESTURS SERDĀNS, žurnālisti Ģirts Kondrāts, Uldis Šmits un Andris Strēlis.

A.Strēļa publikācija.

Lasīt tālāk ...

Zunda Maskavā skaidro, ka leģionāri nav saistīti ar noziegumiem pret cilvēci

Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda 2010. gada 15. un 16. novembrī Maskavā notikušajā vēsturnieku konferencē skaidrojis, ka pretēji dažu Krievijas vēsturnieku uzskatam leģionāriem nav sakara ar ebreju holokaustu vai citiem noziegumiem pret cilvēci. Tāpat viņš izklāstījis, kādēļ Latvijā Otrā pasaules kara jautājums joprojām ir aktuāls. Informācijas kopsavilkumu par konferenci publicējusi žurnāliste Elīna Zalāne.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija