Grāmatas


Arturs Puga

Eiropa: Latvijas un Krievijas 1920.gada miera līgums

1920. gada 11. augustā tika noslēgts viens no nozīmīgākajiem līgumiem mūsu valsts vēsturē – Latvijas un Krievijas miera līgums. Šī vienošanās ne tikai paredzēja karadarbības izbeigšanu abu valstu starpā, bet arī kļuva par starptautisku pamatu Latvijas Republikas tiesiskai pastāvēšanai. Šajā līgumā Krievija uz mūžīgiem laikiem atsacījās no Latvijas tautas un zemes.

Dr. hist. Arturs Puga ceļu uz miera līguma noslēgšanu un tā stāšanos spēkā 1920. gada 4. oktobrī atspoguļojis kā no Latvijas, tā Krievijas skatpunkta, kas grāmatu padara īpaši interesantu un noderīgu. Autors ļauj ielūkoties līdz šim plašākam cilvēku lokam nezināmās līguma slēgšanas procesa aizkulisēs, kuru apraksts nereti līdzinās aizraujošam trillerim. Grāmatā sniegts arī līguma izvērtējums vēsturiskā un mūsdienu kontekstā.

Grāmata gan drukātā, gan elektroniskā formātā pieejama grāmatu apgāda Zvaigzne ABC e-grāmatnīcā.

 

Gints Apals

Pēterburgas avīzes. Latviešu pirmā saskare ar Eiropas politiskajām idejām

19. gadsimta vidū, pieaugot latviešu studentu skaitam Tērbatas Universitātē, radās Eiropas vērtībās balstītā Jaunlatviešu kustība, kas centās modernizēt un attīstīt latviešu nacionālo identitāti. Šīs kustības galvenais propagandas līdzeklis bija laikraksts „Pēterburgas Avīzes”, kas iznāca Pēterburgā no 1862. līdz 1865. gadam.

Analizējot vēstures avotus, grāmatas autors Dr. Gints Apals secina, ka jaunlatviešu uzskatu sludināšana deva impulsu ilgam sociālpolitiskam procesam, kas turpmākajās desmitgadēs noveda pie modernās latviešu nācijas noformēšanās un Latvijas valsts rašanās.

Grāmatā jaunlatviešu kustība atspoguļota un analizēta kontekstā ar tobrīd pasaulē aktuālajām politiskajām idejām liberālismu un nacionālismu, kas sekmēja nacionālo valstu tapšanu un politisko procesu demokratizāciju, vienlaikus radot priekšnoteikumus arī 20. gadsimta lielajiem kariem un revolūcijām.

Grāmata gan drukātā, gan elektroniskā formātā pieejama grāmatu apgāda Zvaigzne ABC e-grāmatnīcā

 

Argita Daudze

Latvija Zviedrijas politikā 1945 – 1991

Laikā, kad Latvija zaudēja neatkarību, Zviedrijas ārpolitikas virzību noteica mērķis par katru cenu izvairīties no karadarbības un saglabāt neitralitāti. Tā vārdā Zviedrija bija gatava pildīt PSRS prasības un slēgt kompromisus ar sirdsapziņu – diemžēl arī uz citu rēķina. Īpaši skaidri tas skāra okupēto Baltijas valstu tautas, kam 1946. gadā nācās piedzīvot traģisko leģionāru izdošanu PSRS.

Tomēr nevar noliegt arī Zviedrijas lielo nozīmi kā Latvijas valstiskuma atjaunošanā, tā latviešu tautas fiziskā potenciāla saglabāšanā un attīstīšanā.

Kā vērtēt Zviedrijas politiku attiecībā pret Latviju pēc Otrā pasaules kara? Kādas bija Zviedrijas attiecības ar PSRS Baltijas jautājuma kontekstā? Kāda bija trimdas latviešu loma Latvijas neatkarības atgūšanas procesā? Balstoties uz arhīvos pieejamu materiālu klāstu, laikabiedru atmiņām un citiem avotiem, Dr.Argita Daudze sniedz plašu ieskatu Latvijas un Zviedrijas starpvalstu attiecību vēsturē.

Grāmata gan drukātā, gan elektroniskā formātā pieejama grāmatu apgāda Zvaigzne ABC e-grāmatnīcā

 

Antonijs Zunda

Baltijas valstu jautājums 1940-1991

Baltijas valstu jautājumu uzskata par pēckara posma starptautisko attiecību fenomenu. Kaut arī Baltijas valstis kā suverēni starptautisko attiecību subjekti nepastāvēja, Baltijas valstu jautājums piecus gadu desmitus neizzuda no pasaules politisko tēmu loka. Par to diskutēja Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē, dažādos starptautiskos forumos. Tas bija Padomju Savienības un atsevišķu rietumvalstu dialoga sastāvdaļa.

Aukstā kara politikas gados Baltijas valstu jautājums palika iesaldēts, gaidot jaunas vēsmas starptautiskajā politikā, kas pavērtu ceļu problēmas politiskam un tiesiskam risinājumam. PSRS krīzes un sabrukuma periodā rietumvalstis morāli, politiski un diplomātiski atbalstīja Baltijas tautu atmodu. Baltijas jautājums starptautiskajās attiecībās beidza pastāvēt 1991. gadā līdz ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanu.

Dr.habil.hist. Antonijs Zunda ir detalizēti izpētījis un grāmatā atspoguļojis Baltijas valstu jautājuma evolūciju, balstoties uz agrāk nepublicētiem Latvijas, Lielbritānijas, ASV un citu valstu arhīvos atrastajiem dokumentiem.

Grāmata gan drukātā, gan elektroniskā formātā pieejama grāmatu apgāda Zvaigzne ABC e-grāmatnīcā

 

Ēriks Jēkabsons

Uzbrukums Padomju Savienības diplomātiskajiem kurjeriem pie Ikšķiles 1926.gada 5.ferbruārī

1926.gada 5.februāra rītā Maskavas – Rīgas vilcienā, tam izbraucot no Ikšķiles stacijas, notika nežēlīgs bruņots uzbrukums diviem Padomju Savienības diplomātiskajiem kurjeriem.

Viens no viņiem, latvietis Teodors Nete, tika nogalināts. Pēc nāves viņa tēls kļuva par simbolu diplomātiskā kurjera varonībai. Dzelzceļa vagonā notikušajā apšaudē bojā gāja arī abi uzbrucēji – poļu tautības Lietuvas pilsoņi. Viņu nāves apstākļi tā arī netika pilnībā noskaidroti, atstājot vietu dažādām spekulācijām.

Uz izmeklēšanā nenoskaidrotajiem jautājumiem atbildes meklē grāmatas autors vēstures doktors Ēriks Jēkabsons.

Viņš ir izsekojis līdzi šim notikumam, galveno uzmanību pievēršot Latvijas puses veiktajai plašajai, vairāk nekā gadu ilgušajai izmeklēšanai. Tā notika sadarbībā ar izmeklēšanas iestādēm Lietuvā un Padomju Savienībā, kā arī diplomātiskajām pārstāvniecībām Lietuvā, Polijā, Francijā un Vācijā. Tika nopratināti apmēram simts visdažādākā līmeņa liecinieku un sastādīti vairāki biezi izmeklēšanas materiālu sējumi.

Grāmata gan drukātā, gan elektroniskā formātā pieejama grāmatu apgāda Zvaigzne ABC e-grāmatnīcā.

 

Eva Eihmane

Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā

Starp viduslaiku Livonijas ietekmīgākajiem zemes kungiem ­­– Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni – valdīja pastāvīgi saspringtas attiecības, kas bieži izvērtās asos konfliktos. Tajos nereti iesaistījās arī pārējie šīs teritorijas politiskie spēki. Zemes kungu nesaskaņas būtiski ietekmēja sabiedrības attīstības gaitu viduslaikos un atstāja pēdas šīs teritorijas iedzīvotāju vēsturē arī turpmākajos periodos. Lai gan zemes kungu konflikti kā Livonijas politiskās vēstures vadmotīvs historiogrāfijā ir salīdzinoši populāra tēma, trūkst to apkopojošas analīzes. Šī grāmata tiecas tādu sniegt. Darbā analizēti Livonijas zemes kungu savstarpējo nesaskaņu cēloņi, faktori, kas tās ietekmēja, un konfliktu risināšanas metodes, kā arī snigts hronoloģisks pārskats par zemes kungu attiecībām visā viduslaiku gaitā.

Grāmata pieejama šeit.

 

Heinrihs Strods

Latvijas nacionālo partizānu karš 1944 – 1956

Grāmatā Heinrihs Strods apkopojis 90.gadu sākumā Latvijas Universitātē uzsāktos un vairākus gadus turpinātos pētījumus par plašāko un ilgāko partizānu karu Latvijas vēsturē. Atšķirībā no agrākajiem teritoriālajiem pētījumiem šajā autors pievēršas kara tematiskajai analīzei, apskatot kara cēloņus, partizānu organizāciju un struktūru. Analizēti partizānu pretinieki  - čekas armija, karadarbība un rezultāti. Grāmata balstās uz autora pētījumiem vienpadsmit arhīvos un muzejos Latvijā un ārzemēs.

Grāmata pieejama šeit.

 

Jānis Riekstiņš

PSRS Iekšlietu tautas komisariāta „Latviešu operācija” (1937 – 1938)

Ilgu laiku kā Austrumos, tā Rietumos 1937. – 1938. gada Lielais terors Padomju Savienībā tika aplūkots tikai kā boļševiku partijas vadošo kadru, kā arī PSRS saimnieciskās, militārās un intelektuālās elites vajāšana un iznīcināšana. Pēdējos gados secināts, ka Lielais terors faktiski sācies ar masu politisko represiju izvēršanu, kuru mērķis bija arī izdomātās nacionālo mazākumtautību „piektās kolonnas” likvidācija.

Pēc J. Staļina un VK(b)P Centrālās komitejas Politbiroja norādījuma šīs represijas tika vērstas pret grieķiem, poļiem, vāciešiem un citiem PSRS mazākumtautību pārstāvjiem. Arī pret PSRS dzīvojošajiem latviešiem 1937. gada 3. decembrī tika uzsākta īpaša Latviešu operācija, kura, tāpat kā citas nacionālās operācijas, turpinājās līdz 1938. gada novembra vidum. Šajā laikā vairāk nekā divdesmit divi tūkstoši latviešu tika represēti, no tiem vairāk nekā sešpadsmit tūkstoši – nošauti. Tā ir viena no traģiskākajām latviešu tautas 20. gadsimta vēstures lappusēm, ko varētu saukt arī par genocīdu. Šajā grāmatā aplūkota Latviešu operācijas sagatavošana un īstenošana.

Grāmata pieejama šeit.

 

Inesis Feldmanis

Latvija Otrajā pasaules karā (1939 – 1945): jauns konceptuāls skatījums

Otrais pasaules karš postoši skāra gandrīz vai ikvienu Eiropas valsti. Daudzām tautām nācās īsāku vai ilgāku laiku samierināties ar viena vai otra okupanta klātbūtni. Savdabīgs izņēmums bija latvieši, lietuvieši un igauņi, kuri kara gados piedzīvoja trīs okupācijas. Padomju Savienība pirmā okupēja Baltijas valstis 1940. gadā, nacistiskā Vācija – 1941. gadā, bet 1944. – 1945. gadā atkārtoti Padomju Savienība.

Ilgus gadus vēsturiskajos darbos par Otro pasaules karu valdīja tā sauktā uzvarētāju versija, kurā notikumu norise un karojošo pušu darbība parasti vērtēta tikai caur nacisma kā vienīgā ļaunuma prizmu. Šī versija ir vienpusīga un melīga, tā nekad nav bijusi īsti pieņemama daudzām tautām, jo vēsturiskā atmiņa un izpratne par Otro pasaules karu daudzējādā ziņā ir atkarīga no katras tautas individuālās pieredzes un situācijas, kādā tā atradās. Latvijā, piemēram, iedzīvotāju noskaņojumu un darbību, kā arī viņu nostāju pret vācu okupācijas varu jūtami ietekmēja tieši pirmā padomju okupācija un centieni atgūt zaudēto valsts neatkarību. Līdz ar to kara norises Latvijā nevar izprast un kaut cik objektīvi izvērtēt, ja nepatur prātā divas ļaunuma paradigmas – komunismu un nacismu. Tā ir mūsu un reizē visas Austrumeiropas vēstures savdabība, kuru nedrīkstam ignorēt.

Grāmatā vairākās nostādnēs un vērtējumos piedāvāts jauns skatījums par Otrā pasaules kara norisēm Latvijā. Uz vēsturisko notikumu fona galvenā uzmanība pievērsta strīdīgiem jautājumiem, izpētes problēmām, to iespējamiem risinājumiem. Priekšplānā izvirzītas jaunas un perspektīvas pieejas jautājumu atklāsmē.

Grāmata pieejama šeit.

 

Bonifācijs Daukšts

Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija

Šī grāmatas tapšanu noteica autora pārliecība, ka Voldemāra Oskara Edmunda Ozola Anša dēla fantastiskais dzīves gājums un viņa, kā latīņi teiktu, res gestae ir pelnījuši lielāku Latvijas vēstures pētnieku uzmanību un dziļāku analīzi nekā līdz šim. Tiesa, tas ir sarežģīts uzdevums, jo kopvedim Ozolam, tāpat kā daudziem citiem latviešiem, piekritusī likteņa ekstraordinaritāte ir izcili unikāla un rada grūti atrisināmas avotu meklēšanas, izvērtēšanas un faktu verificēšanas problēmas. Notikumu adekvāts atainojums un kopveža Voldemāra Ozola darbības virzības, principu un loģikas, viņa rīcības mērķu un konsekvenču noskaidrošanakatrā no savdabīgajiem Ozola dzīves posmiem nav vēsturniekam viegli atšķetināms rēbuss. Jo vairāk tāpēc, ka sava pasionārā rakstura un „augstā lidojuma” dēļ kopvedis (vēlāk ģenerālis) ir piedalījies visos nozīmīgākajos 20. gadsimts pirmās puses Eiropas un Latvijas laikagriežos, daudzās kolīzijās un nereti arī ar vairāku valstu specdienestu cīņu saistītās politiskās intrigās.

Grāmata pieejama šeit.

 

Bonifācijs Daukšts

Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām

Par Kulturālās tuvināšanās biedrību ar SPRS tautām ir rakstīts (galvenokārt presē), sabiedrībā spriests, mēļots un baumots, bet visvairāk tomēr slepināts, noklusēts, sagrozīts, melots un arī slēpts – gan historiografijās, gan daždien dažādos specarhīvos, cilvēku atmiņā un politisko apsvērumu lokos. Tāpēc skaidrības un vēsturiskās patiesības nolūkā biogrāfisku līkloču izpratnei, faktu rašanai un verifikācijai, pilnīgai arhīvu un citu informācijas avotu aptveršanai un dziļākajai analīzei (par biedrības adekvāto vietu un lomu mūsu vēstures ainā) ir gana pamata un jēgas.

No pirmā skata šķiet nepārprotami skaidrs, ka šis pētījums iekļaujas Latvijas Republikas biedrību, sabiedroto un nevalstisko organizāciju vēstures izpētes tēmā, bet personiskā vēsturnieka pieredze rāda, ka caur šīs nebūt ne ordinārās biedrības vēsturi kā prizmu savdabīgi paveras reizē vairākas mūsu valsts, sabiedrības un personību dzīves sfēras, arī mūsu kopējā likteņa maz zināmākie augstie un zemie loki.

Grāmata pieejama šeit.

 

Antonijs Zunda

Latvija un Lielbritānija: Partneri vai sabiedrotie

Grāmatā ir analizētas Latvijas un Lielbritānijas attiecības sarežģītā laika posmā – 30. Gados, kad Eiropā pasliktinājās starptautiskā situācija, atsevišķās valstīs nostiprinājās diktatoriski režīmi un iezīmējas jauna kara draudi. Visi šie procesi ietekmēja arī Latvijas un Anglijas attiecības. Viena no galvenajām problēmām, ko politiskajās attiecībās ar Angliju mēģināja risināt Latvija, bija drošības garantijas. Bet Anglija diezgan vienaldzīgi izturējās pret šiem Latvijas centieniem. Neko vairāk par vispārējām frāzēm, kādas ir pieņemts teikt saskaņā ar diplomātisko etiķeti, Latvija no Anglijas nesagaidīja.

Katrā valstī savstarpējās attiecības un to nozīme tika vērtētas atšķirīgi. Latvijas izpratnē Lielbritānija bija svarīgs ekonomisko un politisko attiecību partneris, tā tika uzskatīta par sabiedroto, ar kuras atbalstu var rēķināties sarežģītā situācijā. Savukārt Anglijai attiecībās ar Latviju nebija tik tālejošu plānu.

Grāmatā abu valstu attiecības skatītas ciešā saistībā ar notikumiem Baltijā, Eiropā un pasaulē. Politiskie procesi Francijā, Vācijā, Padomju Savienībā un citās valstīs tieši ietekmēja arī Anglijas un Latvijas attiecības. Tās veidojās visu šo procesu mijiedarbībā. Saasinoties situācijai pasaulē un pašā Britu impērijā, mazinājās arī tās iespējas ietekmēt norises Austrumeiropā un Baltijas valstīs. 1940. gadā Anglija diezgan vienaldzīgi noskatījās, kā no Eiropas politiskās kartes pazūd neatkarīgās Baltijas valstis, kas 20 starpkaru perioda gadus dzīvoja ilūzijās, ka grūtā brīdī tās glābs un aizstāvēs varenā Britu impērija. Šīs cerības izrādījās iluzoras. Mīts par Angliju kā galveno sabiedroto un aizstāvi sabruka 1939. – 1940. gadā. Atbildot uz jautājumu, kādas bija Anglijas un Latvijas politiskās attiecības 30. gados, var teikt, ka Lielbritānija neattaisnoja uz sevi liktās cerības.

Grāmata pieejama šeit.

 

Inesis Feldmanis

Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939 – 1941)

Vācbaltiešu aizbraukšana no Latvijas, ko noteica Vācijas un Padomju Savienības slepenās vienošanās, kas tika parakstītas 1939. gada vasarā un rudenī, norisinājās vairākos posmos. Parasti vēsturnieki runā par divām izceļošanas akcijām. Pirmā – izceļošana (Umsiedlung), kas sākās 1939. gada novembrī un noslēdzās 1940. gada pavasarī. Otrā akcija – tā sauktā pēcizceļošana (Nachumsiedlung), kas norisinājās 1941. gada pavasarī, kad Latvija jau bija zaudējusi savu politisko neatkarību un varmācīgi iekļauta PSRS sastāvā.

Vācbaltiešu izceļošana Latvijai bija neapšaubāmi smags un būtisks zaudējums. Stipri novājinājās tās vitālais spēks, jo to atstāja tautas grupa, kas bija veikusi nenovērtējamu kultūras darbu. No Latvijas aizbrauca izglītotākā un ar iniciatīvu apveltītākā iedzīvotāju daļa. Daudzi vietējie vācieši bija galvenie speciālisti dažādās ekonomikas, veselības aizsardzības un citās nozarēs. Līdz ar viņu izceļošanu sāka veidoties intelektuālais vakuums, ko vēl vairāk pastiprināja vēlākās staļiniskās deportācijas, holokausts, iedzīvotāju masu aizbraukšana pēc Latvijas kārtējās okupācijas 1944. un 1945. gadā. Izceļošanas rezultātā Latvija zaudēja arī savu stabilāko saiti ar Rietumeiropu.

Latvijas vāciešu izceļošanas akcija bija Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas noziedzīgās politikas spilgta izpausme. Daudziem vācbaltiešiem Latvijas atstāšana bija nevis brīvprātīgs, bet gan diktēts solis. Daudzi no viņiem bija spiesti glābt savu kailo dzīvību. Gandrīz vai vienprātīgo lēmumu doties ceļā noteica kolektīvā pārliecība, ka tikai Vācija spēj sniegt patvērumu un paglābt no traģiskā likteņa, kas visai drīz skāra labi situēto, nacionāli un demokrātiski domājošos un noskaņotos latviešus.

Grāmata pieejama šeit.

 

Ineta Lipša

Izklaides kultūra Latvijā: morāles komunikācijas aspekti (1918 – 1934)

Starpkaru Latvijas sabiedriskajā domā dominēja to ļaužu viedoklis, kurus neapmierināja laikabiedru aizraušanās ar jaunām sociālajām parādībām, bet ne jau tāpēc, ka tādi uzskati būtu piemituši vairākumam. Vienkārši moralizētāji aktīvāk popularizēja savu pārliecību, ka valsts pienākums ir visu jauno aizliegt, jo tās uzdevums ir glābt tautu un jaunatni no tikumiskas pagrimšanas. Kaut kādu iemeslu dēļ intelektuāļiem kā „tikumības karavīru” oponentiem sabiedriskās domas veidošanā trūka līdzīgas neatlaidības, tomēr viedokļu „karos” iesaistītie cilvēki radīja idejisko pamatu, kura ietekmē modernizējās iedzīvotāju sadzīves kultūra. Latvijas valsts bija pārņēmusi Krievijas impērijas likumdošanu un „mantojusi” iedzīvotājus, kuru domāšana bija veidojusies tās ietekmē un arī iespaidojusi tiesiskās normas. Tāpēc kā panākums vērtējama izvēle veidot politiku ar tādas literatūras starpniecību, kas nav tieši pieejama noteiktai iedzīvotāju grupai, jo šāda pēccenzūras pieeja balstījās uz vidusceļu starp pretējiem viedokļiem – starp „aizliegt” un „atļaut”. Ar tādu politiku Latvija iekļāvās citu Tautu Savienības valstu vidū.

Kamēr moralizētāji kliedza un cenzori cenzēja, klusējošais iedzīvotāju vairākums labprāt piemērojās jaunajam kultūrā. Tā sauktais mazais cilvēks rīkojās. Viņš smējās par divertismentu artistu jokiem, lasīja erotikas žurnālus, pētīja zīmējumus un fotogrāfijas, gaidīja skūpstu epizodes filmās, lasīja par rēvijām un kāri tvēra pēc visa cita, kam tā sauktā sabiedriskā doma gribēja liegt ieeju publiskajā telpā. Prese, stāstot par to visu, varēja sekmēt sabiedrībā priekšstatu par seksualitātes pārlieko publiskumu. Uz to pašu ilūziju var vedināt šī grāmata, tāpēc vajadzētu paturēt prātā, ka tās mērķis bija koncentrēt uzmanību tikai un vienīgi uz vienu jomu, kas īstenībā izšķīda cilvēka dzīvē, kurā nozīmīgu vietu ieņēma kultūras, sociālekonomiskās, politiskās un citas problēmas.

Grāmata pieejama šeit.

 

Daina Bleiere

Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR

Latvija pusgadsimtu ir bijusi atšķelta no ārpasaules. Dzīve padomju Latvijā kardināli atšķīrās no gan tās, kas bija līdz 1940. gadam, gan no tās, kas veidojās pārējā Eiropā aiz dzelzs priekškara. Padomju režīms mēģināja uzspiest savus uzskatus un vērtības, kas ietekmēja gan to, kā cilvēki varēja izpaust savus talantus un politiskos uzskatus, gan to, kā viņi redzēja savu vietu pasaulē, gan viņu vērtību sistēmu. Šie mēģinājumi bieži bija nesekmīgi, tomēr padomju režīms ietekmēja cilvēkus ne tikai ar oficiālajām ideoloģiskām nostādnēm un vērtībām, bet arī ar neoficiālo un atklāti neatzīto praksi – blata un privilēģiju sistēmu, kas balstījās uz kompartijas izveidoto hierarhiju, ar kompromisiem starp ideoloģiskajiem postulātiem un reālās dzīves vajadzībām.

Grāmatā aplūkots, kā dzīvi padomju Latvijā ietekmēja ideoloģija, vara un ekonomiskā kārtība, kādas bija brīvības taustāmās un materiāli netveramās robežas. Sniegts ieskats teorētiskajā kontekstā, kas ir aktuāls padomju režīma pētniecībā, - diskusijās par totalitārisma, revizionisma un postrevizionisma pieejām. 

Grāmata pieejama šeit.


Pētījumi finansēti no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. To mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Par sēriju

 

2010. gadā Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds kā pirmo grāmatu publicēja Artura Pugas pētījumu „Eiropa: Latvijas un Krievijas 1920. gada miera līgums”, tā aizsākot Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas grāmatu sēriju. Pavisam līdz 2012. gada beigām sērijā iznākušas piecpadsmit grāmatas gan par dažādiem vēstures notikumiem, gan laikmetiem un personām, tādā veidā ieskicējot Latvijas vēstures trauksmainos notikumus cauri laikiem un to ciešo sasaisti ar norisēm Eiropā – kopējām traģēdijām, uzvarām un miera periodu, aizsākot vienotas Eiropas izveidi.

Šī Mazās bibliotēkas sērija iecerēta kā avots, kas arī turpmāk veicinās kvalitatīvu diskusiju par Latvijas un Eiropas vēstures jautājumiem nozares profesionāļu starpā, kā arī ļaus iegūt pilnīgāku skatījumu ikvienam vēstures interesentam. Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas palīdzību grāmatas ir sasniegušas savus lasītājus visā Latvijā un, ejot līdzi laikam, lielākā grāmatu daļa bez maksas elektroniski nu ir pieejama arī Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda mājaslapā.

Rūpējoties par Latvijas vēstures izzināšanu Eiropas kontekstā arī turpmāk, aicinām sekot līdzi mūsu publicētajiem jaunākajiem pētījumiem par Latvijas vēsturi. 

Pētījumi finansēti no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tā mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Kongresa audio un video ieraksti

Kongresa 1. diena, 2011. gada 16. septembris
 

Plenārsēde
 

Video ieraksts:

 

Audio ieraksts:

1.VK_1. daļa.mp3

1.VK_2. daļa.MP3

1.VK_3. daļa.MP3

1.VK noslegums.MP3

 

Kongresa 2. diena, 2011. gada 17. septembris


Tematisko sekciju audio ieraksti:
 

1. sekcija "Latvijas aizvēstures problēmas"

1.sekcja_1.dala.MP3

1.sekcija_2.dala.MP3
 

2. sekcija "Viduslaiku un jauno laiku vēstures problēmas"

2. sekcija_1. daļa.MP3

2. sekcija_2. daļa.MP3
 

3. sekcija "Latvijas politiskā vēsture 20. gadsimtā"

3. sekcija_1.MP3

3. sekcija_2.MP3
 

4. sekcija "Latvijas sociālā un kultūras vēsture 20. gadsimtā"

4. sekcija_1.mp3

4. sekcija_2.mp3
 

5. sekcija "Latvija starptautiskajās norisēs"

5.sekcija_1.dala.MP3

5.sekcija_2.dala.MP3
 

6. sekcija "Latvijas reģionu vēsture"

6.sekcija_1.dala.MP3

6.sekcija_2.dala.MP3

 

 

 

Tehnisku iemeslu dēļ Izglītības sekcijas audio ieraksts nav pieejams. Ieraksta nodrošinātājs SIA "KT Serviss" atvainojas par sagādātajām neērtībām.

 

Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Rīkotāji

Kongresu rīko Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas Vēsturnieku komisiju, LU Latvijas vēstures institūtu, LU Vēstures un filozofijas fakultāti, DU Latgales pētniecības institūtu.

Vairāk informācijas par kongresa saturu, programmu un referentiem var uzzināt, jautājot Aināram Lerhim: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

Mediju, sabiedrisko attiecību un informatīvās aktivitātes koordinē Ieva Dzelme-Romanovska: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

Programma

1. diena, 2011. gada 16. septembris, LU lielā aula.


10.00 – Kongresa atklāšana (vada Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs prof. Inesis Feldmanis).
Latvijas Valsts Prezidenta Andra Bērziņa uzruna.
Latvijas Izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka uzruna.
LU rektora Mārča Auziņa uzruna.
LZA Senāta priekšsēdētāja Jāņa Stradiņa uzruna.
LU Latvijas vēstures institūta direktora Gunta Zemīša uzruna.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāna Andra Šnē uzruna.

Plenārsēdi vada prof. Aivars Stranga un prof. Inesis Feldmanis.

10.30 – 10.50 Ervīns Oberlenders (Vācija): Kādēļ Baltijas vēsture? Baltijas un Austrumeiropas vēstures pētniecība Vācijā;
10.50 – 11.10 Andrejs Plakans (ASV): Rietumu un latviešu historiogrāfijas sakaru attīstība kopš 1991. gada;
11.10 – 11.30 Detlefs Hennings (Vācija): Vācbaltiešu vēstures izpētes līmenis un perspektīvas;
11.30 – 12.00 Boriss Sokolovs (Krievija): Otrā pasaules kara tematika mūsdienu Krievijas historiogrāfijā;

12.00 – 13.00 Jautājumi un diskusija.

13.00 – 14.15 Pusdienas pārtraukums.

Plenārsēdi vada asoc. prof. Henrihs Soms un prof. Guntis Zemītis.

14.15 – 14.35 Andris Šnē: Aizvēstures pētniecība Latvijā (1991–2011): izpētes tradīcijas un jaunu virzienu meklējumi.
14.35 – 14.55 Ilgvars Misāns: Nacionālā un eiropeiskā tradīcija viduslaiku un jauno laiku vēstures izpētē Latvijā (1991–2011).
14.55 – 15.15 Inesis Feldmanis: Par dažām aktuālām Latvijas 20. gadsimta politiskās vēstures pētniecības problēmām.
15.15 – 15.35 Ainārs Lerhis: Latvijas 20. gadsimta vēstures politizācijas pamattendences: ieskats Krievijā sastopamajās nostādnēs postpadomju telpas integrācijas centienu kontekstā.

15.35 - 16.00 Jautājumi un diskusija.

16.00 – 16.30 Kafijas pauze.

16.30 – 16.50 Antonijs Zunda: Latvijas ārpolitikas pētniecība pēc valsts neatkarības atjaunošanas: rezultāti un problēmjautājumi.
16.50 – 17.10 Vita Zelče: Sociālās vēstures rakstīšana Latvijā (1991–2011).
17.10 – 17.30 Aleksandrs Ivanovs: Reģionu vēstures izpēte nacionālās historiogrāfijas kontekstā: Latgales vēstures historiogrāfijas attīstības tendences (1991 – 2011).
17.30 – 17.50 Kaspars Kļaviņš: Neapzināts, ignorēts un nezināms materiāls Latvijas vēstures zinātnē no 1991. līdz 2011. gadam.

17.50 – 18.10 – Jautājumi un diskusija.


2. diena, 2011. gada 17. septembris, LU Vēstures un filozofijas fakultāte, LU Lielā aula.
 

I. Darbs septiņās sekcijās:

1. sekcija "Latvijas aizvēstures problēmas". Moderatori – Guntis Zemītis un Andris Šnē. Sekcjas programma: aizvestures_problemas.doc

2. sekcija "Viduslaiku un jauno laiku vēstures problēmas". Moderatori – Ilgvars Misāns un Gvido Straube. Sekcjas programma:  viduslaiki_un_jaunie_laiki.doc

3. sekcija "Latvijas politiskā vēsture 20. gadsimtā". Moderatori – Inesis Feldmanis un Ilgvars Butulis. Sekcjas programma:  politiska_vesture.doc

4. sekcija "Latvijas sociālā un kultūras vēsture 20. gadsimtā". Moderatori - Vita Zelče un Ineta Lipša. Sekcjas programma: sociala_un_kulturas_vesture.doc

5. sekcija "Latvija starptautiskajās norisēs". Moderatori – Aivars Stranga un  Antonijs Zunda. Sekcjas programma: latvija_starptautiskajas_norises.doc

6. sekcija "Latvijas reģionu vēsture". Moderatori - Henrihs Soms un  Armands Vijups. Sekcjas programma:  regionu_vesture.doc

7. sekcija "Izglītība" (vēstures mācīšana skolā, vēstures tēmas augstskolā, vēstures pasniegšanas metodes). Moderatori - Vija Daukšte un Jānis Ķeruss. Sekcjas programma: vestures_apguve_un_macisana.doc

II. Noslēguma plenārsēde (sekciju vadītāju īsi ziņojumi par galvenajiem darba rezultātiem, rezolūcijas pieņemšana). Moderatori – Daina Bleiere un Ilgvars Misāns.


9. 00 – 11.30 Sekciju darbs;

11.30 – 12.00 Kafijas pauze;

12.00 – 14.00 Sekciju darbs;

14.00 – 15.30 Pusdienas pārtraukums;

15.30 – 17.30 Kongresa noslēgums, nobeiguma dokumenta pieņemšana.

 

Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Par biedrību

Biedrības mērķis ir veicināt demokrātisku, zinātnisku un Latvijas nacionālām interesēm atbilstošu vēstures apguvi skolās un augstskolās un atbalstīt uz šādiem principiem balstītu populārzinātnisku pētījumu publicēšanu Latvijas publiskajā telpā.

Biedrības uzdevumi:

  • Izpētīt un izstrādāt rekomendācijas valsts un nevalstiskajām organizācijām izmaiņu un papildinājumu ieviešanai vēstures mācību līdzekļos un programmās;
  • Veicināt dialogu starp dažādām Latvijas tautībām un citu valstu vēstures pētniekiem;
  • Organizēt zinātniski pētnieciskus seminārus, konferences, kolokvijus u.c.tml.

Vēstures izglītības izpētes biedrības dibinātāji:

      Vija Daukšte

      Jānis Ķeruss

Par kongresu

Nosaukums: "Latvijas vēsture: pētniecības stāvoklis, izpētes problēmas un risinājumi"

Norises laiks: 2011. gada 16. - 17. septembris

Misija:
- Izvērtēt vēstures lomu atjaunotajā Latvijas valstī un sabiedrībā;
- Akcentēt vēstures lomu nacionālās identitātes veidošanā;
- Veicināt kolektīvās vēstures apziņas veidošanos.

Mērķis:
- Prezentēt Latvijas vēstures zinātni un aizsākt jaunu tradīciju;
- Atsegt Latvijas vēstures izpētes problēmas un noteikt pētniecības prioritāros virzienus;
- Meklēt jaunas pieejas pētniecībā un rast jaunus akcentus izpētes problēmu izvirzījumā.

Formāts: atklāšana, plenārsēde, diskusijas sekcijās, rezolūcijas izstrāde, noslēguma plenārsēde un rezolūcijas pieņemšana.

Rīkotāji: skatīt šeit

Programma: skatīt šeit

Pasākumu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Kontaktinformācija

Nodibinājums "Latvijas vēstures fonds" (no 2010. gada 26. oktobra līdz 2016. gada 12. decembrim nosaukums: "Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds")

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Reģ. nr.: 40008167100
Konts: Swedbank AS, LV87HABA0551029564827

 

 

Par mums

Fonda stratēģiskā redzējuma pamatu veido koncepts „Nācija. Valsts. Eiropa”, kas arī nosaka tā darbības mērķus:

  • stiprināt izpratni par nācijas un Latvijas valsts izveidi, tās pastāvēšanas zīmīgākajiem notikumiem;
  • skaidrot vēstures politizācijas negatīvās sekas;
  • uzsvērt vēstures nozīmi nācijas identitātes veidošanā saskaņā ar Eiropas vērtībām un tradīcijām.

Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda dibinātāji savu mērķu sasniegšanai cer apvienot gan vēsturniekus, gan citu nozaru ekspertus un speciālistus, kā arī piesaistīt finanšu resursus, lai atbalstītu projektus Latvijas nacionālās vēstures izpētes un izglītības jomā.

 

Fonda dibinātāji:

Inesis Feldmanis (valdes priekšsēdētājs)

Henrihs Soms (valdes loceklis)

Guntis Zemītis (valdes loceklis)

 

Fonda valdes locekļi:

Inesis Feldmanis (valdes priekšsēdētājs)

Ainārs Lerhis (valdes priekšsēdētāja vietnieks)

Henrihs Soms (valdes loceklis)

Guntis Zemītis (valdes loceklis)

 

Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas redakcijas kolēģija:

Inesis Feldmanis (redakcijas priekšsēdētājs)

Bonifācijs Daukšts (redaktors)

Ainārs Lerhis (redaktora vietnieks)

 

Mediju, sabiedrisko attiecību un informatīvās aktivitātes koordinē:

Ieva Dzelme-Romanovska

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ,

Papildus informācija