Vaideres un Lieģa iniciētā konference akcentē Latvijas sapni par demokrātisku un neatkarīgu valsti Otrā pasaules kara laikā

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres un PS aizsardzības ministra Imanta Lieģa organizētā konference “Virzība uz demokrātisko Eiropu Otrā pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā padome un kurelieši”, kas notika 2010. gada 8. maijā Kara muzejā, pavēra līdz šim mazāk zināmu lappusi Latvijas vēsturē un akcentēja mūsu valsts sapni par virzību uz demokrātisko Eiropu Otrā pasaules kara beigās.

Pasākuma ideja dzima martā, kad PS biedru sarakstē I.Vaidere pastāstīja par savu ideju rīkot konferenci par vēsturisko situāciju Latvijā 2. Pasaules kara laikā, lai lauztu nepatiesos mītus par tālaika politiskajiem procesiem mūsu valstī, savukārt I.Lieģis bija lolojis ideju sarīkot konferenci par ģenerāli Kureli un Latvijas Centrālo Padomi 1944.gadā, to saistot ar 8.maiju un centieniem saglabāt brīvu, demokrātisku un eiropisku valsti. Apvienojot abas šīs idejas, tapa konferences programma.

Konferenci ar ievadvārdiem atklāja EP deputāte I.Vaidere un aizsardzības ministrs I.Lieģis. Ar referātiem uzstājās Eiropas Komisijas pārstāvis un PS biedrs Dr.Pēteris Zilgalvis, igauņu vēsturnieks Tune Kelams, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Anita Vaivade, vēsturnieki Juris Ciganovs, Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs, Dr. Dzintars Ērglis, Dr. Kārlis Kangers, profesors Džefrijs Sveins (Lielbritānija). Diskusijas pēc katras sadaļas vadīja profesore Rasma Kārkliņa un Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš.

Konferencē ar uzrunu uzstājās arī PS valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Klausītāju vidū bija daudzi PS biedri. Konferences gaitai sekoja politiķi, vēsturnieki, žurnālisti un citi interesenti.

Konferencē tika demonstrēti fragmenti no režisores Dzintras Gekas topošās filmas par pretošanos kustību Latvijā „Konstantīns”. Kā zināms, Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls Konstantīns Čakste vācu okupācijas laikā uzņēmās grūtu un atbildīgu uzdevumu – vadīt Latvijas Centrālo padomi.

Pēc šīs konferences ar EP deputātes I.Vaideres un EP Tautas partiju grupas atbalstu tiks izdots rakstu krājums, kurā būs apkopoti konferencē nolasītie ziņojumi.

Konference tapa sadarbībā ar Kara muzeju un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā. Pateicoties EK pārstāvniecībai konference bija redzama arī tiešraidē internetā. Pēc neilga laika organizētājiem tiks nodots arī konferences videoieraksts.

Konferencei, kas norisinājās šodien, bija trīs galvenās tematiskās sadaļas. Pirmā – „Vēsturiskā patiesība un pēckara izlīgums” – akcentēja Šūmaņa deklarācijas nozīmi pēckara izlīgumam Eiropā un jauna konceptuāla skatījuma nepieciešamību uz Latviju 2. Pasaules karā. Kā zināms, tieši pirms 60 gadiem – 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis nāca klajā ar paziņojumu, ko pazīstam kā Šūmaņa deklarāciju. Viņš runāja par vienotāku Eiropu un par iestādēm, kas šo sapni spētu īstenot. Diemžēl Latvija piecus gadu desmitus pēc kara beigām padomju okupācijas dēļ nevarēja atrasties šajā vienotajā Eiropā.

Otrā konferences tematiskā sadaļa – „Latvijas centrālā padome (LCP) – sapnis par demokrātisku un neatkarīgu valsti, LCP memorands. Šis dokuments ir unikāla kultūras un vēstures liecība, tā oriģināls glabājas Kara muzejā, un šā gada martā LCP memorands iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Šis dokuments, ko 1944.gada augustā parakstīja 190 politiskie, kultūras, izglītības, zinātnes, militārie darbinieki un uzņēmēji, skaidri apliecina centienus Latvijas valsts neatkarībai meklēt „trešo ceļu”, kas būtu brīvs gan no vācu, gan padomju okupācijas.

Trešā tematiskā sadaļa – „Starp divām varām dzimtenes aizstāvībai: pretošanās kustības militārās izpausmes” deva dziļāku ieskatu ģenerāļa Kureļas grupas un leitnanta Rubeņa bataljona darbības militārajos aspektos.
……………………………………………………………………………………..
Lieģis: „Kureliešu drosme un ticība Latvijas nākotnei ir aktuāla joprojām”

Šodien, atklājot Latvijas Centrālajai Padomei (LCP) un kureliešu kustībai veltītu konferenci Kara muzejā, aizsardzības ministrs Imants Lieģis uzsvēra LCP darbinieku un kureliešu darbību, kas bija vērsta, lai 2.Pasaules kara laikā aizstāvētu Latvijas intereses, kuras balstījās un Satversmi, un no šodienas skatu punkta bija visnotaļ Eiropeiskas. „Es vēlos uzsvērt Latvijas Centrālās Padomes darbinieku un kureliešu drosmi un ticību Latvijas nākotnei. Šīs īpašības joprojām ir aktuālas arī šodien”, norādīja aizsardzības ministrs.

Konferenci „Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. Pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā Padome un „kurelieši”” rīkoja aizsardzības ministrs Imants Lieģis un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa uzsvēra, ka kurelieši 2. Pasaules kara laikā meklēja trešo ceļu, lai īstenotu Latvijas neatkarības ideju. „Ir būtiski skaidrot šos vēsturiskos notikumus arī šodien,” norādīja I.Vaidere.

Kureliešu kustība radās 1944.gada augustā, kad ģenerālis Jānis Kurelis veidoja militāru vienību. Sākotnēji no Rīgas apriņķa aizsargiem sastāvošā vienība bija paredzēta frontes aizstāvēšanai un speciāli apmācītu cilvēku grupu nosūtīšanai partizānu darbībai aiz frontes līnijas. Kurelieši nevēlējās karot Vācijas pusē un uzņēma sakarus ar Latvijas Centrālo padomi. 1944.gada novembrī vācu SS un SD vienības arestēja kureliešu vienības komandierus.

Savukārt LCP tika nodibināta 1943. gada 13. augustā To izveidoja lielāko pirmskara latviešu politisko partiju pārstāvji. 1944. gada 17. martā sastādītajā LCP Memorandā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. 1944. gada pavasarī Vācijas drošības iestādes arestēja LCP vadītājus, kuri nonāca Štuthofas koncentrācijas nometnē.

Latvijas Centrālās Padomes Memorands, kura oriģināls glabājas Kara muzejā, šā gada martā iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Konferencē ar saviem priekšlasījumiem uzstājās profesors Inesis Feldmanis, vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs un citi.

LR Aizsardzības ministrija

Ģen. Jānis Kurelis (L.k.o.k.) piedzima 1882. gadā, Ērģemes pagasta ,<< Bērņos >>. Ģenerālis miris 1954. gadā un ir apglabāts Čikāgā, Irving Park Acacia Cemetery (Akācijas kapsētā).

Divi, ar Čikāgu saistīti latvieši, parakstīja LCP memorandu: ģen. Jānis Kurelis un Hermanis Kreicers, Rīgas pilsētas Izglītības valdes Skolu inspekcijas daļas vadītājs un bijušais Rīgas latviešu skolotāju pr-ks. Hermanis Kreicers piedalijās Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas dibināsānā 1950 gadā un bija skolas pirmais pārzinis.

Papildus informācija