Pirms 130 gadiem dzimis Latvijas diplomāts Alfrēds Bīlmanis, kurš veicināja Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu pasaulē un ierosināja Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju koalīcijai

1887. gada 2. septembrī dzimis Latvijas vēsturnieks, diplomāts, publicists un žurnālists Alfrēds Bīlmanis. Sniegsim ieskatu trīs svarīgās epizodēs viņa daudzpusīgajā darbībā Latvijas valsts labā, kas ir nozīmīgas Latvijas valsts vēsturē, jo tās stiprināja Latvijas Republikas de jure pastāvēšanas turpināšanos arī pēc okupācijas un aneksijas. Pirmā epizodeLatvijas sūtņa Amerikas Savienotajās Valstīs Alfrēda Bīlmaņa protesti 1940. gada jūlijāaugustā pret PSRS īstenoto Latvijas okupāciju un aneksiju. Otrā epizodelīdzīgs protests pret nacistiskās Vācijas īstenoto Latvijas okupāciju 1941. gada jūnijā. Trešā epizode – A. Bīlmaņa 1942. gada 4. janvārī paustā nostāja Latvijas Republikas vārdā par mūsu valsts pievienošanos 1942. gada 1. janvārī Vasingtonā 26 valstu noslēgtajai Apvienoto Nāciju deklarācijai, resp. Apvienoto Nāciju koalīcijai pret nacistisko Vāciju un tās satelītvalstīm (šo iniciatīvu Rietumvalstis neatbalstīja, nevēloties saasināt savas attiecības ar PSRS).

 

A.Bīlmaņa protesti pret PSRS īstenoto Latvijas okupāciju un ASV reakcija

Latvijas sūtnis Vašingtonā A. Bīlmanis jau 1940. gada 13. jūlijā paziņoja, ka paredzētās t.s. Tautas Saeimas vēlēšanas Latvijā ir pretrunā valsts Satversmei un spēkā esošajam vēlēšanu likumam, kā arī prasīja aizsargāt Latvijas un tās pilsoņu īpašumus ASV pret Padomju Savienības mēģinājumiem tos pārņemt. Atsaucoties uz A. Bīlmaņa 13. jūlija notu, ASV administrācija 15. jūlijā “iesaldēja” (nobloķēja) visus ASV atrodošos Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu līdzekļus. 15. jūlijā ASV ostās internēja arī Baltijas valstu tirdzniecības kuģus. Pēc līdzekļu iesaldēšanas vēlāk tomēr tika atvēlētas regulāras summas Latvijas sūtniecību un konsulātu darbības nodrošināšanai.

18. jūlijā A. Bīlmanis adresēja notu ASV valsts sekretāram K. Hallam. Dokumentā sūtnis norādīja, ka viņa iepriekšējā notā izteiktās bažas par 14. un 15. jūlijā notikušo Tautas Saeimas vēlēšanu antikonstitucionalitāti ir pilnībā apstiprinājušās. Notas noslēgumā Latvijas sūtnis secināja, ka latviešu tautai ir atņemta jebkāda rīcības brīvība. Tāpēc A. Bīlmanis paziņoja, ka neatzīst 14. un 15. jūlijā notikušās vēlēšanas un to rezultātus par konstitucionāliem; uzskata Latviju par ārvalsts militārā okupācijā esošu un no PSRS puses ar brutālu spēku izdarītas neprovocētas agresijas objektu.

Sakarā ar Latvijas Tautas Saeimas 21. jūlijā pieņemtajiem lēmumiem par padomju varas pasludināšanu un Latvijas PSR lūgumu “pievienoties” Padomju Savienībai, A. Bīlmanis 21. jūlija paziņojumā presei skaidroja Latvijas kā neizprovocētas agresijas upura stāvokli un aicināja ASV valdību neatzīt padomju okupāciju.

1940. gada 23. jūlijā A. Bīlmanis iesniedza protesta notu ASV valsts sekretāra vietas izpildītājam S. Vellsam. Dokumentā sūtnis norādīja, ka Latvijas Tautas Saeimas lēmumi par Latvijas pasludināšanu par padomju republiku un lūgumu uzņemt to PSRS sastāvā ir pilnībā antikonstitucionāli. Sūtnis paziņoja, ka šos un līdzīgus aktus uzskata par antikonstitucionāliem un pieņemtiem PSRS spiediena ietekmē, ko kvalificē kā neizprovocētu agresiju. A. Bīlmanis aicināja ASV valdību atteikties atzīt “vardarbīgo un antikonstitucionālo Latvijas Republikas neatkarības iznīcināšanu”.

Arī Latvijas sūtņa ASV A. Bīlmaņa principiālā nostāja un aktīvā rīcība veicināja to, ka Amerikas Savienotās Valstis pasludināja savu pozīciju, ka tās neatzīst par likumīgu PSRS īstenoto Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.

ASV valsts sekretāra vietas izpildītāja S. Vellsa 1940. gada 23. jūlija deklarācijas teksts:

 

Vašingtonā, 1940. gada 23. jūlijā

 

Pēdējo dienu laikā viens no trīs mazo Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – varenākajiem kaimiņiem strauji tuvojas mērķim pa aplinku ceļiem, kurus tas ir izvēlējies, lai iznīcinātu šo valstu politisko un teritoriālo integritāti.

Kopš tās dienas, kad šo republiku tautas pirmo reizi ieguva savu patstāvību un demokrātisku valsts iekārtu, Savienoto Valstu tauta ar dziļu un simpātisku interesi ir sekojusi to patstāvības apbrīnojamajam progresam.

Visai pasaulei ir zināma mūsu valdības politika. Savienoto Valstu tauta nosoda katru vardarbību, vienalga, vai to īsteno, lietojot varu vai varas lietošanas draudus. Tāpat tā nosoda jebkādu kādas valsts, lai cik spēcīga arī tā būtu, iejaukšanos otras suverēnas valsts, lai cik vāja tā būtu, iekšējās lietās.

Šie principi ir pamats, uz kura dibinās pastāvošās attiecības starp jaunās pasaules 21 suverēnu republiku.

Savienotās Valstis turpinās balstīties uz šiem principiem, jo Amerikas tauta ir pārliecināta, ka modernās civilizācijas pamatus nevar saglabāt, ja doktrīna, kurā šie principi – saprāta, taisnības un likumības normas – ir neatņemama sastāvdaļa, atkal nevaldīs tautu savstarpējās attiecībās.

S.Vellss

 

S. Vellsa 1940. gada 23. jūlija deklarācija vairākus gadu desmitus noteica ASV politiku Baltijas valstu neatkarības jautājumā un tādējādi nodrošināja Baltijas valstu diplomātisko pārstāvniecību darbības turpināšanu ASV. Tāpēc Baltijas valstu pārstāvniecībām Vašingtonā vienmēr bija svarīga nozīme inkorporācijas likumības neatzīšanas politikas demonstrēšanai. Arī Latvijas diplomātisko pārstāvju protesti sekmēja to, ka vadošās Rietumu valstis 1940. gada vasarā attiecināja valstu vardarbīgu iekarojumu neatzīšanas principu arī uz Baltijas valstīm un aizsāka Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupācijas un aneksijas de iure neatzīšanu.

Pēc 1940. gada 5. augustā notikušās Latvijas aneksijas A. Bīlmanis tajā pašā dienā iesniedza ASV Valsts departamentā notu, adresētu ASV valsts sekretāram K. Hallam. Tajā sūtnis paziņoja, ka PSRS Augstākās Padomes dekrētu par Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā uzskata par starptautisko tiesību, prakses un morāles pārkāpumu un protestē pret šo Latvijas integritātes pārkāpšanu. Sūtnis rakstīja, ka PSRS un Latvijas “leļļu” Saeimas darbība, inkorporējot Latviju PSRS sastāvā, nav likumīgas no konstitucionālā viedokļa. A. Bīlmanis lūdza ASV valdību atteikties atzīt šo PSRS īstenoto Latvijas inkorporācijas aktu, kura rezultātā Latvijas Republikai ir atņemta neatkarība.

Tāpat kā A. Bīlmaņa 13. un 23. jūlija notu, arī 5. augusta notas teksts nedaudz pārrediģētā veidā tika nodots ASV presei kā sūtniecības paziņojums, un prese to publicēja. A. Bīlmanis 1940. gada 6. augustā publicēja paziņojumu, kurā viņš izteica protestu pret PSRS rīcību, norādot, ka tai nav nekāda likumīga pamata un ka padomju vara nav ievērojusi pat tos likumus un lēmumus, uz kuriem tā pati bija atsaukusies; padomju agresija ir notikusi, balstoties uz karaspēku.

 

A.Bīlmaņa protests pret nacistiskās Vācijas īstenoto Latvijas okupāciju

Gadu vēlāk, kad Latvijā padomju okupāciju nomainīja nacistiskās Vācijas okupācija, 1941. gada 25. jūnija pazinojumā ASV presei Alfrēds Bīlmanis norādīja uz Latvijas starptautiski tiesiskā statusa nemainīgumu sakarā ar Vācijas un PSRS kara sākumu Latvijas teritorijā pret Latvijas tautas gribu:

“Ir nenoliedzams, ka Latvijas tauta ir cīnījusies ar visiem iespējamiem un pieejamiem līdzekļiem, lai atbrīvotu sevi no brutālajiem padomju iekarotājiem.

Tajā pašā laikā ir arī acīm redzams, ka Padomju Krievijas monstrozās teroristiskās militārās okupācijas nomaiņa ar Vācijas karaspēka militāro okupāciju, kas neapšaubāmi pašreizējā brīdī notiek Latvijā, neatnesīs brīvību un pilnīgu neatkarību Latvijai un tās iedzīvotājiem.

Kā pienācīgi akreditētam Latvijas sūtnim un pilnvarotam ministram man ir tas gods svinīgi deklarēt, ka Latvija turpinās cīņu par tās pilnīgu un bezierunu neatkarību.

Pateicībā par līdzjūtīgu palīdzību, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība un lielā amerikāņu tauta sniegusi Latvijas brīvības lietai, Latvijas ministrs lūdz Amerikas Savienotās Valstis turpināt labo gribu un atbalstīt Latviju pašreizējā grūtā situācijā, kad nevainīga tauta, kas baidās no Dieva, tagad cieš no visām kara šausmām, ko izkaro divas militāras lielvaras pret Latvijas tautas gribu, kas prasa vien atļauju atkal kļūt brīvai un neatkarīgai un baudīt tās smaga darba augļus, un dzīvot kā patiesi labam kaimiņam.”

 

A.Bīlmaņa iniciatīva Latvijas Republikas vārdā par Latvijas vēlmi pievienoties Apvienoto Nāciju deklarācijai

1942. gada 4. janvārī ASV Valsts departaments oficiāli publicēja 1. janvārī Vašingtonā 26 valstu parakstīto Apvienoto Nāciju deklarāciju. Tās 2.punktā bija apliecināts, ka deklarācijai var pievienoties arī citas nācijas, kas sniedz vai var sniegt ieguldījumu cīņāpar uzvaru pār nacistisko Vāciju. Arī Valsts departamenta 1942. gada 4. janvāra paziņojumā bija konkretizēts, ka ASV valdība kā šīs deklarācijas glabātāja saņems pievienošanās paziņojumus no tām iestādēm, kas nav valdības. A. Bīlmanis nekavējoties atsaucās uz šo paziņojumu.

A.Bīlmanis tajā pašā 4. janvārī nosūtīja notu ASV valsts sekretāram, kurā, starp citu, minēts:

“Kā Jums ir zināms, Latvijas tautu un valdību, ko man ir tas gods pārstāvēt, pašlaik ir apspieduši Vācijas militārās okupācijas spēki, kas nomainīja Padomju Krievijas karaspēka okupāciju. Abas okupācijas ir pilnīgi neizprovocētas agresijas akti, un tās ir pakļāvušas manu zemi noasiņošanai līdz tādam apmēram, ka, man par dziļu nožēlu, tai vairs nav iespējas aktīvi piedalīties karā pret mūsu kopīgo ienaidnieku. Neraugoties uz to, es esmu pārliecināts, ka ikviens patriotisks latvietis uzskata, ka Latvijas labklājība ir atkarīga no nacistiskās Vācijas sakāves, demokrātijas un taisnības uzvaras un Atlantijas hartas pilnīgas īstenošanas.

Latvijas tautas vārdā izsakot manu sirsnīgāko pateicību par lielisko nostāju, ko ieņēmusi Amerikas Savienoto Valstu valdība attiecībā uz Latvijas lietu un sevišķi par tās atbalstu, atsakoties atzīt nežēlīgo agresīvo lielvalstu neizprovocēto Latvijas okupāciju un attiecinot arī uz Latviju Atlantijas hartas principus, man ir tas gods deklarēt Latvijas tautas vārdā, ko pašlaik ir pakļāvusi nacistiskā Vācija, ka Latvija pilnīgi atbalsta antiass pakta, ko sauc par Apvienoto Nāciju deklarāciju, principus, izsaka tās solidaritāti ar šo paktu un apsola visu iespējamo palīdzību attiecībā uz uzvaras lietu pār nacistisko Vāciju tā, lai dzīve, brīvība, neatkarība un reliģiskā brīvība būtu garantēta un cilvēktiesības un taisnīgums varētu būt attiecināts uz visām tautām.

Šajā sakarā man ir tas gods atsaukties uz manu 1941. gada 11. decembra notu, kas nosoda Vācijas, Itālijas un Japānas neizprovocēto agresiju pret Amerikas Savienotajām Valstīm, un uz manu tā paša datuma notu, kas šajā puslodē esošos Latvijas kuģus piedāvā izmantot Amerikas Savienoto Valstu lietai pret mūsu kopīgo ienaidnieku.

Man ir tas gods arī prasīt, lai šis paziņojums Latvijas tautas vārdā tiktu iekļauts deklarācijā, ko parakstījušas Apvienotās Nācijas Vašingtonā 1. janvārī.”

Latvijas vārdā A.Bīlmaņa pasludinātā paziņojuma iekļaušana kā Apvienoto Nāciju deklarācijas daļa būtu nozīmējusi Latvijas oficiālu pievienošanos Apvienotajām Nācijām. Tomēr Latvijas sūtnis atbildi uz šo iesniegumu nesaņēma. ASV administrācija vēlējās izvairīties no jauniem sarežģījumiem attiecībās ar Padomju Savienību, ko radītu Latvijas pievienošanās.

Kaut vai ar šīm trim diplomātiskajām aktivitātēm Latvijas valsts liktenim izšķirīgos brīžos diplomāts Alfrēds Bīlmanis ir atstājis paliekošu vietu Latvijas vēsturē.

 

 

Papildus informācija