Ko svarīgi atcerēties komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas sakarā

Pēdējos gados Latvijā nereti ir izteikts viedoklis, ka Latvijā ir pārāk daudz sēru dienu. Tomēr ir izteikta arī doma, ka konkrētām Latvijas iedzīvotāju daļām attiecīgais piemiņas datums tik un tā ir un paliks svarīgs, to nevar izdzēst no tautas atmiņas, pat ja sēru dienu skaits kalendārā nākotnē tiktu samazināts. Latvijas tālaika iedzīvotāju vēsturiskajā atmiņā 1949. gada 25. marta deportāciju šausmas arvien paliks.

Turklāt Krievijā pēdējos gados nereti tiek izplatītas publikācijas, kas cenšas mazināt staļinisma noziegumu nozīmi, represiju apmērus vērtēt par maznozīmīgiem un noliegt PSRS vainu. Savukārt organizācijai „Memoriāls”, kas nodarbojas ar komunistiskā totalitārisma mantojuma izpēti, tiek likti dažādi šķēršļi, dēvējot to par „ārvalstu aģentu”. Tiek meklēts fašisms un nacisms kaimiņvalstīs (sevišķi bijušajās padomju republikās, tagad neatkarīgās valstīs), bet paši nav tikuši skaidrībā, nedz arī nosodījuši savu PSRS laikmeta totalitāro pagātni, par ļaunumu uzskatot tikai vienu totalitāro režīmu (nacistisko), bet nepavisam ne komunistisko. Visai populāras ir kļuvušas idejas uzcelt vai atjaunot pieminekļus J. Staļinam.

Šādā situācijā ir aktuāli atgādināt, kāpēc Latvijā 25. marts ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Lasīt tālāk ...

Karoga lieta

Kārlis Dambītis
vēsturnieks  

Juriste Solvita Olsena Satversmes tiesā iesniegusi sūdzību. Kundzi aizskarot tas, ka valsts viņai uzliekot pienākumu pie sava īpašuma izkārt Latvijas karogu ar sēru noformējumu pat tad, ja viņa "īpašas sēras nejūtot". Tieši šāda situācija bijusi 2013.gada 14.jūnijā, kad ciemos pie juristes no visas Eiropas sabraukuši radi un draugi. Karogs tāpēc nav izkārts, un pašvaldības policijas patruļa sastādījusi protokolu. Tā vietā, lai godīgi samaksātu sodu, viņa nolēmusi aizstāvēt savu jurista godu un tiesāties.Šis ir neliels, bet reizē arī būtisks gadījums, jo skar vienu no valsts un to veidojošās nācijas simboliem - šajā gadījumā Latvijas karogu un tā lietošanu.

Lasīt tālāk ...

Sveiciens Lāčplēša dienā!

Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds sūta sveicienus Lāčplēša dienā un aicina šodien iedegt sveci Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai. 

Kam veltīts 14.septembrī Bauskā atklātais piemineklis

Viesturs Sprūde

21.09.2012.

Ažiotāža, kas Latvijas krievvalodīgajos medijos sacelta ap pieminekli 300 brīvprātīgajiem, kuri 1944. gada vasaras beigās cēlās, lai nepieļautu sarkanās armijas ierašanos Bauskā, rada jautājumu: kā toreiz risinājās notikumi un kas bija šie Bauskas aizstāvji? Kā uzsver Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenais speciālists Raitis Ābelnieks, tas tomēr bijis unikāls gadījums tābrīža Latvijā.

Lasīt tālāk ...

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs dāvinājumā saņēmis vērtīgas 16.-17. gadsimta kartes

Saskaņā ar portāla "Delfi.lv" ziņām, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu no Čikāgā (ASV) dzīvojošā kolekcionāra Viļņa Vīlipa, kurš muzejam nodevis divas Latvijas teritorijas kartes no 16.–17. gadsimtā izdotiem atlantiem, liecina informācija muzeja ”Facebook” lapā.

Lasīt tālāk ...

«Ja neesi upuris, tu neesi latvietis»

Publicējam fragmentus no žurnāla "Nedēļa" žurnālistes Sallijas Benfeldes intervijas (2006.g. 13.jūnijs) ar Viesturu Rudzīti. Sarunā tikuši skarti arī nacionālās identitātes, arī ar vēsturi saistīti jautājumi. Paustās atziņas, šķiet, vedina uz pārdomām...

Lasīt tālāk ...

Kara šausmas pēc kara

Gunita Nagle

Pagājuši 60 gadi, kopš Zviedrija PSRS izdeva latviešu leģionārus, arī Jāni Šteinbergu

Bija 1945.gada 5.maijs, kad Latviešu leģiona 15.divīzijas karavīri, sviezdami gaisā cepures, priecājās par ziņu, ka beidzies karš. Tobrīd neviens no viņiem neiedomājās, ka vislielākās šausmas vēl tikai priekšā, stāsta viens no šiem karavīriem, tagad 85 gadus vecs vīrs Jānis Šteinbergs. Bēgot no Sarkanās armijas Dancigā, vairāk nekā 130 baltiešu karavīru sasēdušies kuģīšos Potrimps un Alnis un bēguši uz Dānijas salu Bornholmu. 40 kilometru no turienes ir Zviedrija. Domāja tur atrast mieru, bet atrada karu.

Atzīmējot 60 gadus, kopš Zviedrija Padomju Savienībai izdeva ap 150 okupēto Baltijas valstu karavīru, divi muzeji — Kara un Okupācijas — izveidojuši izstādes par šiem latviešu leģionāriem.
 

Lasīt tālāk ...

Vaideres un Lieģa iniciētā konference akcentē Latvijas sapni par demokrātisku un neatkarīgu valsti Otrā pasaules kara laikā

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres un PS aizsardzības ministra Imanta Lieģa organizētā konference “Virzība uz demokrātisko Eiropu Otrā pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā padome un kurelieši”, kas notika 2010. gada 8. maijā Kara muzejā, pavēra līdz šim mazāk zināmu lappusi Latvijas vēsturē un akcentēja mūsu valsts sapni par virzību uz demokrātisko Eiropu Otrā pasaules kara beigās.

Lasīt tālāk ...

Atgādinājums par kureliešiem

Latvijas Avīze

2010. gada 22. oktobrī Latvijas Kara muzejā aizsardzības ministra Imanta Lieģa un eirodeputātes Ineses Vaideres klātbūtnē notika grāmatas “Virzība uz demokrātisko Eiropu Otrā pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā padome un ”kurelieši”” atvēršana.

Lasīt tālāk ...

Latvija – patvērums Austrijas ebrejiem

Iespējams, kādreiz arī latviešu valodā varēs izlasīt Ludvika Bolcmaņa institūta direktora austriešu profesora Stefana Karnera vadībā tapušo grāmatu “Austrijas ebreji Latvijā”. Tas ir pētījums, kā pirmskara Latvija savas neatkarības pēdējos gados deva patvērumu simtiem Austrijas ebreju laikā, kad citas Eiropas valstis to baidījās darīt.

Iepazīšanās ar Latviju profesoram Karneram sākusies pirms gadiem desmit, kad viņš vācu valodā lasījis grāmatu, kuras galvenais varonis bijis vīrs, kurš Kurzemes mežos līdz pat 1958. gadam pretojies komunistiem. Profesors, to uzzinot, bijis stipri pārsteigts – lai gan Padomju Savienībā tolaik pie varas jau bijis Ņikita Hruščovs, par to, ka vēl kāds mēģinājis pretoties padomju režīmam, Rietumos nekas nav bijis zināms. Tad viņš nolēmis ar šo grāmatiņu, kurā precīzi bijušas aprakstītas cīņu vietas, apceļot Latviju. Šeit profesors atradis bijušos pretošanās kustības dalībniekus un nodibinājis saites ar Okupācijas muzeju un latviešu vēsturniekiem. Pirmais kopīgais projekts bijusi padomju karagūstekņiem un uz Austriju spaidu darbos aizvestajiem un otrādi – austriešu karagūstekņiem bijušajā Padomju Savienībā veltīta izstāde Okupācijas muzejā.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija