Iznācis elektronisks izdevums “Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos”

Latvijas Republikas Ministru Kabineta Valsts kanceleja sadarbībā ar Vidzemes augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtu ir elektroniskā veidā izdevusi 69 lappušu garu apkopojumu par Latvijas vēsturi cauri gadsimtiem – “Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos”.

Lasīt tālāk ...

Pirms 130 gadiem dzimis Latvijas diplomāts Alfrēds Bīlmanis, kurš veicināja Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu pasaulē un ierosināja Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju koalīcijai

1887. gada 2. septembrī dzimis Latvijas vēsturnieks, diplomāts, publicists un žurnālists Alfrēds Bīlmanis. Sniegsim ieskatu trīs svarīgās epizodēs viņa daudzpusīgajā darbībā Latvijas valsts labā, kas ir nozīmīgas Latvijas valsts vēsturē, jo tās stiprināja Latvijas Republikas de jure pastāvēšanas turpināšanos arī pēc okupācijas un aneksijas. Pirmā epizodeLatvijas sūtņa Amerikas Savienotajās Valstīs Alfrēda Bīlmaņa protesti 1940. gada jūlijāaugustā pret PSRS īstenoto Latvijas okupāciju un aneksiju. Otrā epizodelīdzīgs protests pret nacistiskās Vācijas īstenoto Latvijas okupāciju 1941. gada jūnijā. Trešā epizode – A. Bīlmaņa 1942. gada 4. janvārī paustā nostāja Latvijas Republikas vārdā par mūsu valsts pievienošanos 1942. gada 1. janvārī Vasingtonā 26 valstu noslēgtajai Apvienoto Nāciju deklarācijai, resp. Apvienoto Nāciju koalīcijai pret nacistisko Vāciju un tās satelītvalstīm (šo iniciatīvu Rietumvalstis neatbalstīja, nevēloties saasināt savas attiecības ar PSRS).

Lasīt tālāk ...

Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas 96. gadadiena

Pirms 96 gadiem – 1921. gada 26. janvārī – sākās Latvijas Republikas starptautiskā atzīšana, kura pastāvēja ne tikai Latvijas valsts pirmajā neatkarības laikmetā, bet arī bez pārtraukuma turpinājās okupācijas gados un turpinās mūsdienās pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Liela nozīme Latvijas valsts pastāvēšanā bija un ir starptautisko tiesību normu ievērošanai. Starptautiskās atzīšanas iegūšana 20. gadsimta 20. gadu sākumā bija ārkārtīgi svarīga jaunajai Latvijas valstij. Bija nepieciešams, lai Latviju atzītu arī citas zemes, starptautiskā sabiedrība, un Latvija kā suverēna valsts varētu attīstīt starptautiskos kontaktus, nodibinot diplomātiskās attiecības ar citām valstīm un darbojoties starptautiskajās organizācijās. Mūsu kalendārā katru gadu 26. janvāris tiek atzīmēts kā atceres diena – “Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena”. Latvijas Ārlietu ministrija, ārlietu dienests šo dienu atzīmē arī kā Diplomātu dienu. Pēdējos gados viena no Saeimas plenārsēdēm janvārī tiek veltīta ārpolitiskajām debatēm, pievēršot Latvijas ārpolitikai arī plašāku sabiedrības uzmanību.

Sniedzam vēsturisku ieskatu par to, pirmkārt, kāda bija notikumu attīstība, līdz Latvijas valsts pamatlicēji un vadītāji dažu gadu laikā sasniedza Latvijas starptautisko atzīšanu un, otrkārt, kāda bija šīs atzīšanas nozīme turpmākā mūsu valsts pastāvēšanā līdz šodienai.

Lasīt tālāk ...

4. decembris – pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

Katru gadu decembra pirmajā svētdienā Latvijas kalendārā tiek atzīmēta pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Atšķirībā no citām upuru piemiņas dienām, šī diena ir veltīta 1937.-1938. gadā bojā gājušo Padomju Savienības (Krievijas) latviešu piemiņai. Pēc Austrumu latviešu biedrības iniciatīvas šo dienu kā atceres dienu staļiniskā režīma represijās cietušajiem apstiprināja Latvijas Saeima 1998. gada 17. jūnijā, Valsts prezidents attiecīgos grozījumus likumā apstiprināja 1998. gada 8. jūlijā.

Represijas pret Padomju Savienībā dzīvojošiem latviešiem PSRS represīvās iestādes izvērsa t.s. Lielā terora gados (1937.-1938. gadā). Ilgu laiku kā Austrumos, tā Rietumos 1937.–1938. gada Lielais terors Padomju Savienībā tika aplūkots tikai kā boļševiku partijas vadošo kadru, kā arī PSRS saimnieciskās, militārās un intelektuālās elites vajāšana un iznīcināšana. Pēdējos gados secināts, ka Lielais terors faktiski ir sācies ar masu politisko represiju izvēršanu, kuru mērķis bija arī izdomātās nacionālo mazākumtautību „piektās kolonnas” likvidācija.

Arī pret PSRS dzīvojošajiem latviešiem 1937. gada 3. decembrī tika uzsākta īpaša Latviešu operācija, kura, tāpat kā citas nacionālās operācijas pret PSRS dzīvojošajām mazākumtautībām, turpinājās līdz 1938. gada novembra vidum. Šajā laikā vairāk nekā 22 000 latviešu tika represēti, no viņiem vairāk nekā 16 000 latviešu – nošauti. Šī ir viena no vistraģiskākajām latviešu tautas 20. gadsimta vēstures lappusēm, ko vairāki autori un publicisti ir nosaukuši pat par genocīdu. To var kvalificēt arī kā noziegumu pret cilvēci un kā etnisko tīrīšanu.

Arī Padomju Savienībā dzīvojošie latvieši bija latviešu nācijas daļa. Latvijas iedzīvotāju un latviešu tautas dzīvā spēka zaudējumi 20. gadsimtā ir viens no atslēgas jautājumiem Latvijas 20. gadsimta vēsturē – līdzās zaudējumiem Pirmajā pasaules karā, Brīvības cīņās (Neatkarības karā), Otrajā pasaules karā, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijās.

Lasīt tālāk ...

18.novembris - Latvijas valsts nodibināšanas 98. gadadiena

Šogad aprit 98 gadi, kopš 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padomes sēdē Rīgā, tagadējā Nacionālā teātra telpās, svinīgi tika pasludināta Latvijas Republika un noteikts, ka Latvijas valsts ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika.Tobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji izpostītajā zemē vēl neticēja neatkarības iespējai, daudzi vēl nebija atgriezušies dzimtenē. Latviešu tālaika partiju politiķi 1918. gada rudenī spēja apvienoties ap neatkarības ideju un pasludināja Latvijas valsti.

Latvijas teritorijas lielākās daļas okupācijas dēļ nebija iespējams uzreiz sarīkot referendumu vai vispārējas vēlēšanas. Tomēr valsts nodibināšana 1918. gada 18. novembrī aizsāka latviešu nācijas pašnoteikšanās procesu (1918.–1920. g.), kas turpinājās ar arvien lielākas iedzīvotāju daļas atbalstu valsts idejai Brīvības cīņās (Neatkarības karā) un noslēdzās ar Satversmes sapulces vēlēšanām, ievēlot Latvijas valsts pirmo parlamentu 1920. gada pavasarī.

Lasīt tālāk ...

Lāčplēša diena 11. novembris - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

Kas Latvijā ir 11. novembris?

Lāčplēša diena kalendārā noteikta kā atceres diena – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās. Lāčplēsis simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem.

1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas valsts. Taču tās pastāvēšanu smagās kaujās nācās aizstāvēt pret bijušo Vācijas un Krievijas impēriju piekritējiem un Padomju Krievijas Sarkano armiju. Šīs cīņas vēlāk nodēvēja par Brīvības cīņām.

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu.

Lasīt tālāk ...

22. jūnijā Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)

Latvijas atceres un atzīmējamo dienu kalendārā 22. jūnijs ir “Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)”. Šī diena tiek atzīmēta, godinot Latvijas un Igaunijas karaspēku kopīgo cīņu un uzvaru pār vācu landesvēru kaujās pie Cēsīm 1919. gada 19.–23. jūnijā. Igaunijas karaspēka sniegtā palīdzība Latvijai bija ļoti nozīmīga. Igaunijas un Latvijas valstu pirmajā neatkarības laikmetā (līdz 1940. gadam) šī diena abās valstīs tika atzīmēta kā svētku diena. Tomēr abas valstis Cēsu kauju atceres dienu atzīmē dažādās dienās – Latvijā 22. jūnijā, Igaunijā 23. jūnijā.

Lasīt tālāk ...

Neatkarības atjaunošana pirms 26 gadiem

4. maijs mūsu valstī tiek atzīmēts kā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Šogad aprit 26 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.  Šī svarīgā robežšķirtne – 1990. gada 4. maijs – Latvijas valsts vēsturē veidojās nozīmīgā vēsturiskā procesā, jo neatkarības atjaunošanas ideja attīstījās un īstenojās pakāpeniski. Atgādināsim virkni notikumu par neatkarības atjaunošanas gaitu un rezultātiem.

Lasīt tālāk ...

Notikusi starptautiska konference par 1991. gada janvāra barikādēm Baltijā

2016. gada 15. janvārī  Latvijas Zinātņu akadēmijā notika starptautiska zinātniska konference "Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības". Konferences mērķis bija aplūkot nevardarbīgo pretošanos prettautiskiem režīmiem kā vienu no tiešās demokrātijas būtiskām un efektīvām izpausmēm. Sniedzam ieskatu konferencē paustajās atziņās.

Lasīt tālāk ...

Cēsu kauju gaita un nozīme Latvijas Neatkarības karā

Mg. hist. Ilze Kāposta

Cēsu kaujas (1919. gada 6.–23. jūnijs) Latvijas Neatkarības karā (1918–1920) bija nozīmīgs pagrieziena punkts, kam bija tālejošas sekas. Latvijas Republika tobrīd pastāvēja vien nedaudz ilgāk nekā 6 mēnešus, taču šajā īsajā laikā kopš neatkarības proklamēšanas notikumi attīstījās un risinājās ļoti strauji – Latvijas valsts pastāvēšana bija apdraudēta un vairākkārt piedzīvoja kritiskus brīžus.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija