Veiksmīgi noslēdzies Latvijas vēsturnieku I kongress

Nepieciešams rast veidus, kā vēstures zinātnieku akadēmisko petījumu datus nodot sabiedrībai sprotamā, interesantā veidā, valstiskā līmenī beidzot jāveido metodoloģija, kas vēstures skolotājiem visā Latvijā palīdzētu skolēniem skaidrot mūsu vēstures sarežģītās lappuses un par nepieņemamu uzskatāma citu valstu specifiska vēstures redzējuma uzspiešana Latvijas informatīvajā telpā, secināts Latvijas vēsturnieku pirmajā kongresā. Tas Latvijas Universitātē pulcēja tuvu pie 400 dalībnieku, kuri divu dienu garumā noklausījās ap 100 dažādu referātu un strādāja 7 tematiskās sekcijās.


Lai arī akadēmiskajā vidē, piemēram, 2. pasaules kara pētniecība ir ļoti aktuāla, skolotāju pieredze liecina, ka šis vēstures posms nesaista skolēnu interesi. Tādēl ļoti nepieciešama vide, kur zinātnieki varētu atrast kopīgu valodu gan ar skolotājiem, gan medijiem un, kas kalpotu kā zinātnisko ideju nesējs. Vēstures sarežģīto jautājumu skaidrojums atstāts vienīgi uz skolotāju pleciem. Ne visiem vienlīdz labi izdodas tikt ar to galā. Bieži pedagogi saskaras ar grūtībām, ko varētu novērst, izstrādājot vienotu metodoloģiju sarežģītu jautājumu skaidrošanai. Tā kalpotu visas sabiedrības labā, taču, lai to uzsāktu, vajadzīgs valsts pasūtījums, skaidro Vidzemes Augstskolas rektore, kongresa izglītības sekcijas vadītāja Vija Daukšte.
 

Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis atzīmeja, ka Latvijā novērojami citu valstu centieni uzspiest mūsu sabiedrībai savu specifisko vēstures skatījumu, kas uzskatāms par nevēlamu. Lerhis uzsver, ka daudz efektīvāka būtu valstu vēsturnieku akadēmiska sadarbība vēstures pētniecībā, tostarp brīvas pieejas nodrošināšana slēptajiem arhīviem.
 

Savukārt sekcijā par Latviju starptautiskajās norisēs secināts, ka mūsu vēsturnieki diplomātijas pētniecībā darbojas arvien plašāku tēmu ietvaros un aizvien aktuāla ir Latvijas divpusējo attiecību pētniecība. Nakotnē vēsturnieki saredz nepieciešamību vairāk pievērsties atjaunotās Latvijas valsts diplomātijas pētniecībai, kā arī pētīt ar Baltiju saistītus jautājumus okupācijas periodā un latviešu trimdas darbību rietumos – viņu kontaktus ar mītnes valstu valdībām un satarptautiskajam organizācijām. Tāpat svarīgi vēstures pētniecībā izmantot ar citu nozaru, piemēram, politoloģijas, metodoloģiju un teorijas.
 

Daugavpils universitātes Latgales pētniecības institūta direktos Henrihs Soms uzsver nepieciešamību drīzumā rosināt īpašu diskusiju reģionu pētnieku vidū, lai atrastu vienotu platformu Latvijas reģionu izpētei. Jo patlaban, kamēr, piemeram, Kurzeme tiek pētīta izteikti akadēmiskā veida, Latgales pētniecībā plaši iesaistīti amatieri. Soms norāda, ka Latvijā vēsturniekiem pastāv vēl daudz risināmu problēmu. Tostarp – neprasme atraktīvi popularizēt Latvijas vēstures veiksmes stāstus un vēsturnieku pētniecības sasniegumus. Viņš arī mudina vēstuniekus nenoslēgties savā profesionālajā vidē, bet visu kopējā labuma vārdā būt aktīviem un komunicēt uz āru, tostarp runajot ar medijiem.
 

Kongresa beigās pieņemta noslēguma dokumenta pamatversija, kas atspoguļo Latvijas vēstures pētniecības jomas atīstību un izaicinājumus, kā arī uzsver, ka Latvijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa. Dokumentā norādīts, ka no vienas puses, Latvijas vēstures pētniecība veicina nacionālās identitātes apzināšanos un veido tās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valstiskums. No otras puses, Latvija ir Eiropas valsts un mūsu pienākums ir piedalīties Eiropas kopīgās vēstures apziņas veidošanā. Dokumenta pilnu tekstu iespejams lasīt šeit un līdz 1. oktobrim vēl pievenot tam savus komentārus, ko izskatīs kongresa komisija – kongresa tematisko sekciju vadītāji, muzeju un arhīvu pārstāvji - lai kopīgi radītu noslēguma dokumenta gala versiju.
 

Vēsturnieku komisijas vadītājs, LU profesors Inesis Feldmanis pauž, ka kongress noritējis veiksmīgi, tajā izvirzītie uzdevumi - atsegt Latvijas vēstures izpētes problēmas, noteikt pētniecības prioritāros virzienus, meklēt jaunas pieejas pētniecībā un rast jaunus akcentus izpētes problēmu izvirzījumā, kā arī aizsākt jaunu tradīciju Latvijas vēsturniekiem tikties reizi 5 gados – ir izpildīti. Kongress kalpojis kā vēsturnieku cunfti mobilizējošs un saliedējošs pasākums.
 

Kongresa referāti zinātnisku rakstu formā nākamgad tiks izdoti vairākos drukātos sējumos. Kongresu organizē Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds, Latvijas vēstures institūts, Latvijas vēsturnieku komisija, Latvijas Universitāte un Daugavpils universitāte.
 

Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Papildus informācija