Valsts prezidents vēsturnieku kongresā aicina ārvalstīs skaidrot Latvijas vēstures sarežģītās lappuses

Šodien Latvijas Universitātē (LU) ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunu sācies Latvijas vēsturnieku pirmais kongress. Kongress ilgs 2 dienas, izskatot plašu vēstures jautājumu spektru no aizvēstures līdz pat mūsdienām.
 

Uzrunājot vēsturniekus, prezidents uzsvēra, ka vēstures prioritāte ir izvērtēt mūsu zemes un valsts vēsturi un skaidrot to pašmājās un ārvalstīs, īpaši attiecībā uz 20. gadsimta vēsturiskajiem notikumiem. Prezidents arī norādīja, ka īpaša uzmanība jāvelta vēstures mācīšanai skolās, jo labas zināšanas par savu vēsturi ir svarīgs nosacījums, lai Latvijas iedzīvotājos veidotos piederības sajūta pret savu zemi. Norādot, ka tieši vēsturniekiem, ne politiķiem jānodarbojas ar vēstures jautājumu apskatīšanu un pētniecību, prezidents novēlēja kongresā izvirzīt jaunas vadlīnijas gan pētniecības, gan vēstures mācīšanas jautājumos.

 

Latvijas Izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broks, uzrunājot kongresa dalībniekus, uzsvēra, ka vēsturē nepieciešams atrast un izcelt sabiedrību vienojošos aspektus, bet kongresa plenārsēdes vadītājs, Latvijas vēsturnieku komisijas vadītājs Inesis Feldmanis, Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu atzīstot par īpašu un ievērojamu notikumu, mudināja aizstavēt savu vēstures izpratni un uzsākt tradīciju – turpmāk vēsturnieku kongresā pulcēties reizi 5 gados.

 

Kongresa pirmās dienas plenārsēdē notiek ārvalstu viesu uzstāšanās. Savus referātus piedāvās arī vairāki pašmāju vēstures speciālisti. Valsts prezidenta vēstures padomnieks Antonijs Zunda aplūkos tēmu - Latvijas ārpolitikas pētniecība pēc valsts neatkarības atjaunošanas: rezultāti un problēmjautājumi. LU profesore Vita Zelče runās par sociālās vēstures rakstīšanu Latvijā. Daugavpils universitātes asociētas profesors pievērsīsies neapzinātam un ignorētam materiālam Latvijas vēstures zinātnē no 1991. līdz 2011. gadam. Savukārt, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks
Ainārs Lerhis skaidros Latvijas 20. gadsimta vēstures politizācijas pamattendences un sniegs ieskatu Krievijā sastopamajās nostādnēs postpadomju telpas integrācijas centienu kontekstā.

 

Kongresa otrā diena būs veltīta darbam 7 tematiskās sekcijās. Tajās tiks nolasīts ap 90 referātu, tajos apskatot gan Latvijas aizvēstures, gan Viduslaiku un jauno laiku vēstures problēmas, Latvijas politisko, sociālo un kultūras vēsturi 20. gadsimtā, Latviju starptautiskajās norisēs, Latvijas reģionu vēsturi, kā arī jautājumus par vēstures mācīšanu.
 

Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Papildus informācija