Šonedēļ notiks Latvijas vēsturnieku I kongress

Šonedēļ 16. – 17. septembrī Latvijas Universitātē notiks Latvijas vēsturnieku I kongress, aizsākot jaunu tradīciju. Turpmāk vēsturnieki šādā pasākumā pulcēsies reizi 5 gados. Kongresam reģistrējušies vairāk nekā 300 vēstures speciālistu no visiem Latvijas reģioniem, tostarp – skolotāji, muzeju un arhīvu darbinieki, pētnieki un citi ar vēstures jomu saistīti eksperti. Ar referātiem uzstāsies tuvu pie 100 lektoru, tostarp ārvalstu viesi. Tiks aplūkoti vēstures jautājumi, sākot no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Vēsturnieku kongresu tiešraidē varēs noskatīties Latvijas vēstures mazās bibliotēkas interneta mājas lapā www.demoshistoria.lv un Latvijas Universitātes portālā www.lu.lv.


Kā atzīst paši vēsturnieki – vēsturei sabiedrībā ir īpaša loma, jo itin viss mūsdienās ir saistīts ar vēsturiskām norisēm. Kongresa rīkotāji uzsver – Latvijas vēsturē jādefinē sarkanās līnijas, ko neesam gatavi pārkāpt nekādos apstākļos. „Mēs savu vēsturi nenodosim, bet mēģināsim to saprotami izskaidrot”, norāda pirmā vēsturnieku kongresa rīcības komitejas vadītājs Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs, Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs, profesors Dr. h. hist. Inesis Feldmanis.


Kongresa misija ir izvērtēt vēstures lomu atjaunotajā Latvijas valstī un sabiedrībā, akcentēt vēstures lomu nacionālās identitātes veidošanā, kā arī veicināt kolektīvās vēstures apziņas veidošanos. Kongresā arī paredzēts izveidot darba grupu, lai sāktu plānot Latvijas vēstures enciklopēdijas izdošanu.


Kongresa noslēgumā plānots pieņemt dokumentu, kas skars gan vēstures iekšpolitisko, gan ārpolitisko aspektu, tematiku par vēstures vietu izglītības sistēmā, tās mācīšanas kvalitāti, vēstures lomu nācijas identitātes veidošanā, cittautiešu pozitīvo pienesumu Latvijas nācijas un valsts veidošanā, vēstures lomu Latvijas vēsturisko piederību Eiropas telpai un procesiem un šīs piederības turpināšanas nozīmīgumu mūsdienās u.c.


Kongresā tiks aplūkoti arī vēstures politizācijas tematika, Krievijas un Latvijas nostādņu nesakritība vēsturisko norišu kontekstā un Latvijas vēsturnieku nostāja Latvijas okupācijas fakta sakarā. Inesis Feldmanis uzstāsies, ieskicējot Latvijas 20. gadsimta politiskās vēstures pētniecības problemātiku. Savukārt, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis kongresā piedāvās referātu - Latvijas 20. gadsimta vēstures politizācijas pamattendences: ieskats Krievijā sastopamajās nostādnēs postpadomju telpas integrācijas centienu kontekstā.


Kongresā uzstāsies viens no redzamākajiem latviešu tautības sociālās vēstures pētniekiem, monogrāfijas „The Latvians” autors ASV Aijovas Valsts Universitātes emeritētais profesors Andrejs Plakans, ilggadīgais Vācijas Maincas Universitātes
Austrumeiropas vēstures pētniecības institūta vadītājs Ervīns Oberlenders, Vācijas Lineburgas Nord-Ost institūta pētnieks Detlefs Hennings, Igaunijas Vēstures institūta direktors, kas specializējies Baltijas valstu ārpolitikas pētniecībā, Magnus Ilmjarvs, kā arī pazīstamais Krievijas vēsturnieks un literatūrzinātnieks Boriss Sokolovs.


Kongresa referāti pēc pasākuma tiks izdoti vairākos drukātos sējumos. Kongresu organizē Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds, Latvijas vēstures institūts, Latvijas vēsturnieku komisija, Latvijas Universitāte un Daugavpils universitāte.

Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

 


 

Papildus informācija