P. Lazda: Atteikšanās no vēstures – tautas pašnāvība

Latvijas vēsturnieku pirmajam kongresam tuvojoties, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, ASV Viskonsinas universitātes vēstures profesors Paulis Lazda skaidro, kāpēc svarīgi atcerēties savas tautas vēsturi un aicina kongresā apskatīt vēstures notikumu ietekmi uz šodienas valsts politiku, bet vēstures mācīšanā izmantot medijus.


Identitāte sakņojas vēsturē
Vēstures saprašana ir noteicoša kā indivīdam, tā arī sabiedrībai, jo no pieredzes vai atmiņas veidojas mūsu uzskati, vērtības un mērķi. Atmiņa ir cilvēcības atribūts. To atņemt ir cilvēka tiesību laupīšana un starptautiski atzīts noziegums. No savas vēstures atteikties, nozīmē sava veida tautas pašnāvību. Bez vēsturē pamatotas identitātes, cilvēks, arī latvietis, meklēs to citur, piemēram, “globalismā” vai citos maldinošos “ismos”.

Dzoržs Orvels ir rakstījis - "kam pieder pagātne, tam pieder tagadne un nākotne". Savas vēstures atcerēšanās un saprašana dara cilvēku brīvu, patstāvīgu un pastāvīgu, neatkarīgu no nospiedošām varām, kas gribētu pārvaldīt, kontrolēt un verdzināt sabiedrību un tās locekļus. Zināt savu vēsturi nozīme saprast savu vecāku drosmi, varonību, viņu ciešanas un viņu nestos upurus mūsu labā, mūsu brīvībai. Vēsture arī atgādina mūsu kļūdas un neveiksmes, no kurām varam mācīties. Tā atsauc atmiņā tautas varoņus un dod piemērus šodienai.


Jāatgādina Latvijas piederība rietumu kultūrai
Efektīvi vēsturi mācīt būtu jāsāk jau ģimenē. Vecāku un vecvecāku atmiņas sasaista indivīdu ar "lielajiem notikumiem". Tad jāmāca tautas likteņi, attīstība un saistības laika ritējumā. Tikai pēc šo stingro pamatu ielikšanas varam tālāk iepazīties ar kaimiņu tautām un Eiropas vēsturisko attīstību, atgādinot par latviešu tautas piederību Eiropas un rietumu kultūrai. Pēc tam varam iepazīties ar pasaules vēsturi.

Jaunajai paaudzei trūkst skaidras izpratnes par apbrīnojami pašaizliedzīgo valsts attīstības darbu un sasniegumiem. Ir neizpratne par "Ulmaņa laikiem”, pierakstot tiem visādas muļķības, piemēram, Ulmaņa salīdzinājumu ar Hitleru un Staļinu. Kamēr holokausts visumā ir pareizi un nepieciešami apskatīts, nav skaidras izpratne par Padomju Krievijas okupāciju, pretestību tai un sekām, kā arī pēcpadomju nostaļģiju. Trūkst skaidrības par latviešu, nevis Latvijas, izņemot mūsu tirdziniecības floti, piedalīšanas Otrā pasaules karā. Novārtā vēl ar vien ir Latvijas, t.i. Baltijas diplomātiskais statuss 50 gadu okupācijas laikā un rietumu, t.i. ASV principālā nostāja šinī jautājumā.


Efektīvs mācību līdzeklis - mediji
Vēsturnieku kongresā vajadzētu apskatīt vēstures notikumu ietekmi uz šodienas valsts politiku un pārrunāt vēstures mācību ārpus klases un grāmatām. Efektīvs vēstures mācību līdzeklis var būt mediji. Mākslas filmas „Rīgas sargi un „Baiga vasara” iedzīvina vēstures notikumus un rada interesi par aizmirstiem laikiem. Sabiedriskā telpa – parki un skvēri - ar attiecīgiem pieminekļiem var kalpot kā vēstures atgādinājums. Daudzās Eiropas pilsētās - Varšavā, Helsinkos, Budapeštā vai Prāgā - kur ik uz soļa ir pieminekļi tautas varoņiem, kā arī vēsturiski traģiskiem un triumfāliem notikumiem, iedzīvotājiem ikdiena ir vēstures turpinājums!

 

Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Izdevuma autors uzņemas pilnu atbildību par izdevuma saturu, un Eiropas Komisija neatbild par to, kā var tikt izmantota izdevumā iekļautā informācija.

Papildus informācija