Latvijas vēsturnieku I kongresa noslēguma dokuments

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas vēstures pētniecība ir piedzīvojusi pozitīvaspārmaiņas: tā ir atbrīvojusies no padomju okupācijas režīma ideoloģijas dogmām, ir pievērsusies vairākujaunu, padomju režīma laikā nepētītu vai ideoloģizētu problēmu izpētei, lielā mērā pārvarējusi izolāciju unatjaunojusi sakarus ar Rietumu pētniecības centriem un nodibinājusi konstruktīvu sadarbību ar ārvalstuvēsturniekiem.

Lasīt tālāk ...

Vēsturnieku kongress: audio un video ieraksti

Latvijas vēsturnieku pirmais kongress  notika no 16. - 17.septembrim, tēma "Latvijas vēsture: pētniecības stāvoklis, izpētes problēmas un risinājumi". Kongresa plenārsēde vērojama video ierakstā (spiest šeit), savukārt, tie kam tīkamāks ir audio ieraksts var to iespējams noklausīties šeitTāpat šeit iespējams noklausīties visās sekcijās lasītos referātus un diskusijas. 

Lasīt tālāk ...

Veiksmīgi noslēdzies Latvijas vēsturnieku I kongress

Nepieciešams rast veidus, kā vēstures zinātnieku akadēmisko petījumu datus nodot sabiedrībai sprotamā, interesantā veidā, valstiskā līmenī beidzot jāveido metodoloģija, kas vēstures skolotājiem visā Latvijā palīdzētu skolēniem skaidrot mūsu vēstures sarežģītās lappuses un par nepieņemamu uzskatāma citu valstu specifiska vēstures redzējuma uzspiešana Latvijas informatīvajā telpā, secināts Latvijas vēsturnieku pirmajā kongresā. Tas Latvijas Universitātē pulcēja tuvu pie 400 dalībnieku, kuri divu dienu garumā noklausījās ap 100 dažādu referātu un strādāja 7 tematiskās sekcijās.

Lasīt tālāk ...

Latvijas vēsturnieku I kongress attēlos

© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs

Latvijas vēsturnieku I kongresa fotoattēli skatāmi Latvijas Universitātes fotoarhīvā. Fotogrāfijas skatīt šeit.

Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

 

Borisa Sokolova referāts vēsturnieku kongresā

Latvijas vēsturnieku kongresā uzstājās ne tikai pašmāju vēsturnieki, bet arī ārvalstu eksperti. Viens no tiem bija Krievijas vēsturnieks un literatūrzinātnieks Boriss Sokolovs. Piedāvājam iepazīties ar viņa referātu.

 

Lasīt tālāk ...

Latvijas vēsturnieku pirmā kongresa Noslēguma dokuments

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas vēstures pētniecība ir piedzīvojusi pozitīvas pārmaiņas: tā ir atbrīvojusies no marksistiski-ļeņiniskās ideoloģijas dogmām, ir pievērsusies vairāku jaunu, padomju režīma laikā nepētītu vai ideoloģizētu problēmu izpētei, lielā mērā pārvarējusi izolāciju un atjaunojusi sakarus ar Rietumu pētniecības centriem un nodibinājusi konstruktīvu sadarbību ar ārvalstu vēsturniekiem.

Lasīt tālāk ...

Valsts prezidents vēsturnieku kongresā aicina ārvalstīs skaidrot Latvijas vēstures sarežģītās lappuses

Šodien Latvijas Universitātē (LU) ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunu sācies Latvijas vēsturnieku pirmais kongress. Kongress ilgs 2 dienas, izskatot plašu vēstures jautājumu spektru no aizvēstures līdz pat mūsdienām.
 

Lasīt tālāk ...

Guntara Laganovska (Latvijas Vēstnesis) intervija ar prof. Inesi Feldmani

Kāpēc pirmais Latvijas Vēsturnieku kongress notiek tikai tagad – 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas? Pavilkt svītru zem okupāciju perioda, aktualizējot jaunus izpētes jautājumus, liktos loģiski jau 90. gadu sākumā?

Lai rīkotu kongresu, nepieciešami līdzekļi. Tos sarūpēt ir izdevies tikai tagad Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fondam.

Viens no būtiskākajiem kongresa momentiem ir prioritāro pētniecības virzienu noteikšana Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Kādi tie būtu?

Prioritārie pētniecības virzieni ir vairāki. Dziļāk jāizpēta gan 1905.gada revolūcijas notikumi, gan arī  Latvijas valsts rašanās apstākļi. Jauni pētījumi nepieciešami  arī par Latvijas parlamentārisma posmu (1922–1934). Tikpat kā nav pētīti daudzi procesi un notikumi Latvijā pēc Otrā pasaules kara ( PSRS migrācijas politika, Latvijas sabiedrības attieksme pret padomju režīmu, padomju militārās bāzes Latvijā utt.). Laiks pienācis tā nopietni paskatīties, kas īsti notika Latvijā atmodas periodā. Publicētajā literatūrā pārstāvētie un valdošie uzskati, liekas, ir vairāk nekā apstrīdami.

Lasīt tālāk ...

“Saskaņotā” vēsture un identitāte

14.09.2011. www.delfi.lv

Ainārs Lerhis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks

Kādā tikšanās reizē ar Otrā pasaules kara veterāniem Novorosijskā 2010. gada maijā Putins, reaģējot uz kāda veterāna sūdzību par to, ka skolās pievēršot maz uzmanības “Lielajam Tēvijas karam”, atbildēja, ka uz to esot jāvērš sevišķa uzmanība. Viņš turpināja: “Tādi mēģinājumi jau esot, bet tam esot jāpiešķir sistemātisks raksturs (sistemnij harakter)”. Droši vien “sistēmisks raksturs” jeb “sistēmiska pieeja” ir tas apzīmējums, kas labi raksturo dažādu varas līmeņu institūciju un pārstāvju iesaisti “pareizās” vēstures izpratnes skaidrošanā.

Lasīt tālāk ...

P. Lazda: Atteikšanās no vēstures – tautas pašnāvība

Latvijas vēsturnieku pirmajam kongresam tuvojoties, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, ASV Viskonsinas universitātes vēstures profesors Paulis Lazda skaidro, kāpēc svarīgi atcerēties savas tautas vēsturi un aicina kongresā apskatīt vēstures notikumu ietekmi uz šodienas valsts politiku, bet vēstures mācīšanā izmantot medijus.

Lasīt tālāk ...

Šonedēļ notiks Latvijas vēsturnieku I kongress

Šonedēļ 16. – 17. septembrī Latvijas Universitātē notiks Latvijas vēsturnieku I kongress, aizsākot jaunu tradīciju. Turpmāk vēsturnieki šādā pasākumā pulcēsies reizi 5 gados. Kongresam reģistrējušies vairāk nekā 300 vēstures speciālistu no visiem Latvijas reģioniem, tostarp – skolotāji, muzeju un arhīvu darbinieki, pētnieki un citi ar vēstures jomu saistīti eksperti. Ar referātiem uzstāsies tuvu pie 100 lektoru, tostarp ārvalstu viesi. Tiks aplūkoti vēstures jautājumi, sākot no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Vēsturnieku kongresu tiešraidē varēs noskatīties Latvijas vēstures mazās bibliotēkas interneta mājas lapā www.demoshistoria.lv un Latvijas Universitātes portālā www.lu.lv.

Lasīt tālāk ...

Vēsturnieku kongresa priekšvakarā atklās izstādi par Latgali

15. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu zālē K. Barona ielā 14 Latvijas vēsturnieku I kongresa priekšvakarā tiks atklāta izstāde „Terra Mariana – senatne un mantojums”, kas veidota no plaša audiovizuālo un oriģinālmateriālu klāsta. Izstāde ir vēstījums par Latgales vēsturi. Uz tās atklāšanu tiek aicināti visi vēstures jomas pārstāvji, kā arī citi interesenti.

Lasīt tālāk ...

Ko gaidām no Vēsturnieku kongresa?

Inesis Feldmanis

Latvijas Vēsturnieku I kongress, kas notiks šā gada 16. – 17. septembrī, solās būt ievērojams notikums Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kopā pulcēsies dažādu profilu vēsturnieku pārstāvji, lai izvērtētu visus ar vēsturi un savu pārstāvēto nozari saistītos jautājumus. Līdz ar to tas būs visus Latvijas  vēsturniekus mobilizējošs pasākums, kas akcentēs vēstures īpašo  lomu mūsu sabiedrībā un  aizsāks jaunu, skaistu un jauku tradīciju. Paredzams, ka turpmāk vēsturnieku kongresus sasauks ik pēc pieciem gadiem.

Lasīt tālāk ...

D. L. Lutere-Timmele: Pagātnes pieredze ietekmē sabiedrības attīstību

Ieva Dzelme-Romanovska, rakstu sērijas – Eksperti pirms vēsturnieku kongresa stāsta par vēsturi un identitāti – ietvaros.

Intervijā pirms Latvijas vēsturnieku pirmā kongresa Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) prezidija priekšsēdētāja Dace L. Lutere-Timmele stāsta par vēstures mācīšanas pieeju citviet pasaulē, par ELA plāniem tuvākā gada laikā īstenot virkni semināru dažādās Eiropas galvaspilsētās, kas veltīti Padomju režīma pieredzes un PSRS noziegumu skaidrojumam. D.L. Lutere-Timmele uzsver, ka, vairoties runāt par svarīgiem jautājumiem, ir maz cerību panākt savas etniskās identitātes atpazīstamību aiz Latvijas robežām un norāda, ka izstāstīt būtiskāko par vēsturi skolēniem saprotamā veidā, ir liels izaicinājums vēstures pedagogiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.

Lasīt tālāk ...

Dz. Geka: Kas pagātni vētī, tas nākotni svētī

Ieva Dzelme-Romanovska, rakstu sērijas – Eksperti pirms vēsturnieku kongresa stāsta par vēsturi un identitāti – ietvaros.

Režisore un producente Dzintra Geka, kas pazīstama kā emocionālu dokumentālo filmu par Sibīrijā dzīvojošiem latviešiem un viņu pēctečiem veidotāja, kā arī fonda Sibīrijas bērni dibinātāja, uzskata, ka vēstures līkloči ir saprotami vienīgi tiem latviešiem, kuri par vēsturi speciāli interesējas. Tomēr arī tad vēl nav zināms, kādā „mērcē” vēstures zināšanas tiks pasniegtas.

Lasīt tālāk ...

I. Austers: Vēstures izmantošana ideoloģiskiem mērķiem norāda uz īstermiņa domāšanu

Ieva Dzelme-Romanovska, rakstu sērijas – Eksperti pirms vēsturnieku kongresa stāsta par vēsturi un identitāti – ietvaros.

Sociālpsihologs, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesors Ivars Austers ieskicē latvieša identitāti, norāda uz cilvēku bailēm riskēt un ilgām pēc visvaroša vadoņa, kā arī stāsta par nejaušības principu vēstures notikumos un iesaka, kā mazināt starpetnisko spriedzi.

Lasīt tālāk ...

D. Beitnere: Par Latviju mums vienmēr būs jācīnās

Ieva Dzelme-Romanovska, rakstu sērijas – Eksperti pirms vēsturnieku kongresa stāsta par vēsturi un identitāti – ietvaros.

Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere piedalās pētījumā Nacionālās identitātes apziņas veidošanās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas: tendences un faktori (LU/FSI grants), un par latviešu nacionālo pašapziņu saka, ka tā atkritusi par 150 gadiem atpakaļ. Varbūt par daudz esam pieķērušies zaudētāja tēlam. Beitnere mudina vēsturi mācīt caur cilvēka ikdienas prakses prizmu, izskaust mūžīgās nabadzības un neveiksminieku tēlu, precīzi deklarēt, ko vēlamies redzēt savā valstī un atmodināt latviešos snaudošo potenciālu sakārtot savu valsti, kuras esamība vien jau vērtējama kā kaut kas īpašs un ekskluzīvs.

Lasīt tālāk ...

A. Dimants: Jāstiprina valstiski pilsoniskā apziņa

Ieva Dzelme-Romanovska, rakstu sērijas – Eksperti pirms vēsturnieku kongresa stāsta par vēsturi un identitāti – ietvaros.

Vēsture ir svarīga nacionālās identitātes daļa. Valstiski pilsoniskajā apziņā ietilpst arī vēsturiskā apziņa – izpratne par nācijas kopīgo likteni. Taču mūsu vēsturiskā apziņa ir etniski saskaldīta. Dažādām etniskām grupām Latvijā sociālās atmiņas nepārklājas. Tad jāatrod un jāizceļ tas, kas vēsturē ir vienojošais, uz kā pamata varam balstīties kopīgās valstiskās identitātes apziņas attīstībā. Vēsture ir konstrukcija un svarīgi, ko tajā izceļam. Tostarp – vēstures stundās skolā. Jāveic atlase, līdzīgi kā žurnālistikā. Tā par vēstures lomu mūsdienu politiskajos procesos un sabiedrības attīstībā stāsta mediju eksperts, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs un komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas Komunikācijas vadība direktors asoc. prof., Dr. phil. Ainārs Dimants.

Lasīt tālāk ...

E. Šnore: Vēstures jautājumos vārdi un darbi mēdz nesakrist

Ieva Dzelme-Romanovska, rakstu sērijas – Eksperti pirms vēsturnieku kongresa stāsta par vēsturi un identitāti – ietvaros.

Lielu popularitāti iemantojušās filmas The Soviet Story  autors un politologs Edvīns Šnore aicina pasteigties ar 20. gadsimta vēstures notikumu liecību apkopošanu, uzskata par nepieņemamu divējādo attieksmi pret komunisma un nacisma noziegumiem, kā arī norāda uz politiķu lomu Latvijas neveiksmīgajā integrācijas situācijā.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija