Vēsturnieki pozitīvi vērtē jauno grāmatu par Latvijas vēsturi

Šī grāmata ir nozīmīga, jo tajā atspoguļojas vēstures loma valsts un tās attīstības kontekstā. Vēsture, līdzīgi kā valoda un kultūra, ir nozīmīga nacionālās identitātes nesēja. Ar saviem pētījumiem vēsturnieki palīdz apzināties vērtības, uz kurām balstās Latvijas valstiskums ”, jaunās grāmatas „Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos” atklāšanas pasākumā norādīja Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un ASV jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs un viens no jaunizdotās grāmatas zinātniskajiem redaktoriem, profesors Inesis Feldmanis.

Grāmatas „Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos” atvēršana notika 19. jūnijā LU Vēstures un filozofijas fakultātē. Teju 450 lappušu biezais izdevums veidots kā rakstu krājums, kas apkopo Latvijas vēsturnieku pirmā kongresa materiālus – vairākus desmitus referātu par plašu vēsturisko tematiku. Tā aptver gan aizvēstures, viduslaiku un jauno laiku vēstures problemātikas analīzi, gan izpēti par patlaban sabiedrībā īpaši aktuālajiem un bieži apspriestajiem Latvijas 20. gadsimta vēstures jautājumiem.

„Demokrātiskā sabiedrībā vēsture nedrīkst būt vienu noteiktu ideoloģiju nesoša zinātne, taču patriotismu, cieņu pret savu valsti, tās akceptētajām vērtībām un reālajiem sasniegumiem, arī nacionālo pašapziņu tai būtu jāspēj uzturēt. Jāpatur prātā, ka pretēji uzskati vēstures jautājumos, vēsturiskās atmiņas dažādība un vēstures problemātika var kļūt par politisku jautājumu, sociāla konflikta cēloni un valsts drošības apdraudējumu”, pasākumā uzsvēra Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda direktors, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, vēstures doktors Ainārs Lerhis. Viņa referāts par 20. gs. vēstures politizācijas pamattendencēm arī atrodams jaunajā rakstu krājumā. 

Grāmatā apkopoto referātu autori ir tādi labi zināmi vēsturnieki kā Inesis Feldmanis, Guntis Zemītis, Antonijs Zunda, Ilgvars Misāns, Gvido Straube, Juris Ciganovs, Ainārs Lerhis, Eva Eihmane un citi. Izdevumā iekļauti arī vairāki ārvalstu vēsturnieku referāti. 

Grāmatas satura kvalitāti augsti vērtē arī otrs tās zinātniskais redaktors LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors, vēstures doktors Jānis Taurēns, atgādinot, ka šajā izdevumā publicēti prominentāko Latvijas vēsturnieku referāti. J. Taurēns norādīja, ka rakstu krājumā ir apkopotas jaunākās atziņas vēstures literatūrā, liela vieta ierādīta historiogrāfijai, jau sasniegtā atainošanai, kas palīdz skaidrāk ieraudzīt, kāda patlaban ir vēstures vieta sabiedrībā. Labi pārstāvēts ir arī politiskā vēstures virziens, kur izceļami Ineša Feldmaņa un Aināra Lerha, kā arī Krievijas vēsturnieka Borisa Sokolova referāti, sacīja grāmatas redaktors. 

Savukārt LU profesors, vēstures doktors Antonijs Zunda atzina: „Gan Pirmajā Vēsturnieku kongresā, gan tagad grāmatā, kur apkopoti kongresa materiāli, ir sniegta analīze par svarīgākajām vēstures izpētes jomām. Šis apkopojums parāda, kāds ir pētniecības līmenis un kas vēl jāpēta. Turpmāk grāmata noderēs kā labs mācību materiāls gan skolotājiem, gan universitātes pasniedzējiem. Arī es pats, lasot lekcijas, saviem studentiem varēšu ieteikt izlasīt šajā grāmatā publicētos rakstus”. Ja grāmata ir iznākusi, tas ir kā sienā iemūrēts ķieģelis, ko neviens vairs nevarēs izsist, sacīja vēsturnieks.

Rakstu krājums izdots LU Akadēmiskajā apgādā un tapis ar Latvijas Universitātes un Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda finansiālu atbalstu. Prezentējot grāmatu, I. Feldmanis izteica cerību, ka tā kalpos kā rokasgrāmata un ceļamaize nākamā - Otrā Vēsturnieku kongresa rīkošanai, kam būtu jānotiek 2016. gadā. 

Papildus informācija