Krievijas vēsturnieks brīdina par „Minskas procesa” iespējamu neveiksmi Donbasā un Krievijas ekspansionisma draudiem kaimiņvalstīm

Septembra nogalē Latvijā viesojās Krievijas vēsturnieks, publicists un kritiķis, profesors Boriss Sokolovs. 28. septembrī Eiropas Savienības mājā Rīgā viņš uzstājās ar referātu „Krīze Ukrainā: Eiropas Savienība, ASV un Baltijas valstis”, kurā analizēja aktuālo starptautisko situāciju, Krievijā un Ukrainā notiekošos procesus, kā arī to ietekmi uz starptautisko drošību.

Ievadā B. Sokolovs pauda uzskatu, ka Krievija iesaistās Ukrainā un Sīrijā, jo Krievijas politiskā vadība saskata ASV vājumu. Viņaprāt, Ukrainas krīzi provocējis Krievijas prezidents V. Putins, lai gan pats šādu krīzes tālāko attīstību neesot vēlējies. Krievijas vadība bija pareizi prognozējusi Eiropas Savienības un NATO visai minimālo reakciju uz Krimas aneksiju un Krievijas iebrukumu Donbasā, bet bija pārspīlējusi prognozes par prokrieviskā noskaņojuma lielumu Donbasā.

Referents pauda uzskatu, kas Krievija Donbasā cietusi lielus dzīvā spēka zaudējumus – varētu būt gājuši bojā līdz 20 000 cilvēku, kā arī vairāki tūkstoši Doņeckas un Luhanskas „tautas republiku” iedzīvotāju (oficiāla statistika nepastāv, brīvprātīgo kaujinieku nāves gadījumus vispār neviens nereģistrē). Ukrainas jautājumos Krievijas prezidentam iezīmējies strupceļš, tāpēc Krievija tagad cenšas iesaistīties Sīrijā, cerot uz diplomātiskas tirgošanās iespēju ar Rietumiem.

B.Sokolovs izteica prognozi, ka pieaugot ekonomiskajai krīzei Ķīnā, jau 2016. gadā varētu būt jauna ekonomiskā krīze visā pasaulē, kas ietekmētu Krieviju un arī Latviju. Krievija varētu zaudēt nozīmīgus eksporta ienākumus. Ja Donbasā notiks separātistu izsludinātās vietējās vēlēšanas, tas apbedītu „Minskas procesu”. Referents izteica pārliecību, ka „Minskas vienošanās” līdz 2015. g. 31. decembrim izpildītas netiks. Ja separātiskās vēlēšanas atliks, tad formāli it kā turpināsies „Minskas process”, bet tas nedos rezultātus.

Pēc profesora domām, Ukrainas jautājumā Eiropas Savienība savu nostāju veido, orientējoties uz ASV. Ukrainas krīzes jautājumā „modus vivendi” starp Krievijas un Rietumvalstu nostāju nav atrodams. Krievija grib, lai Ukraina nekad nebūtu ES un NATO dalībvalsts, bet NATO šādas atteikuma garantijas nevienai valstij juridiski nevar sniegt.

Noslēgumā referents sniedza plašas atbildes uz klausītāju jautājumiem. Viņš izteica uzskatu, ka ES institūcijas pašlaik netiek galā ar bēgļu krīzi. Ukrainas jautājumā Krievija var cerēt uz ekonomisko krīzi, iedzīvotāju noskaņojuma maiņu par labu Maskavai un jaunām vēlēšanām. Baltijas valstu un citu bijušās PSRS valstu drošība būs atkarīga no tā, cik tālu savā ekspansijā Krievijai tiks atļauts iet.

Pasākumu organizēja Latvijas Okupācijas izpētes biedrība (LOIB) sadarbībā ar Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fondu (LVMBAF).

Papildus informācija