Iznācis Bonifācija Daukšta pētījums „Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija”

Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds laidis klajā vēsturnieka un diplomāta Bonifācija Daukšta pētījumu par izcilo Latvijas valsts tapšanas laika un Atbrīvošanas kara militāro darbinieku, pulkvežleitnantu (kopvedi) Voldemāru Ozolu – „Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija”. Pētījums izdots grāmatu sērijas „Latvijas vēstures mazā bibliotēka” ietvaros. To publicējis LU Akadēmiskais apgāds.

B. Daukšts, raksturojot Voldemāru Ozolu (1884-1949), saka: „Viņu nereti dēvē par avantūristu. Līdz šim nav bijis skaidrs, vai viņa nopelni Latvijas labā tās sākotnes gados spēj atsvērt bieži neizskaidrojamos un paša izcīnītajai valstij kaitējošos politiskos soļus”.

Specdienestu vēstures pētnieki Krievijā nereti centušies „piesavināt” pretrunīgo, bet īpaši izteiksmīgo V. Ozola personību savas zemes izcilnieku lokam. Bet tas, kāda loma V. Ozolam bijusi padomju militārās izlūkošanas vēsturē, pārsteidzošā veidā aizvien vēl paliek mīkla. Krievijas vēsturniekiem pašiem nav skaidrs, ko gan tik sevišķu ir paveicis šis cilvēks, ja reiz viņu valsts militārais izlūkdienests nosauc latvieti Voldemāru Ozolu savu varoņu skaitā.

Pavisam savas dzīves laikā kopvedis bija karavīrs piecās armijās: Krievijas impērijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, republikāņu Spānijas armijā. Nāves sods viņam piespriests trīs reizes. Ozola vitālā spēja izpīties no nepatikšanām nav bijusi mazāka par apbrīnojamo spēju tajās iepīties. Četras reizes viņš izraidīts no dažādām pasaules valstīm. Tostarp arī no Latvijas Republikas.

Vēstulē no Centrālcietuma 1934. gada 20. maijā Ozols raksta: „Karš un politika ir tās grūtākās lietas pasaulē. Un, lūk, kāds liktenis: abas ir mana specialitāte. Tas ne vienu reizi vien ir nostādījis mani grūtā stāvoklī. Šoreiz arī tā ir. Bet par katru mūsu soli spriedīs vēsture. [..] Katrreiz, kad ko daru, es rūpīgi pārlieku, vai ar to mans vārds vēsturē nebūtu kompromitēts. Manas rīcības pamatā vienmēr ir bijusi kāda ideja Latvijas labā.”

Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds grāmatu sērijas „Latvijas vēstures mazā bibliotēka” ietvaros līdz šim iznākušas jau 7 grāmatas: Artūra Pugas „Eiropa: Latvijas un Krievijas 1920. gada miera līgums”, Ginta Apala „Pēterburgas Avīzes. Latviešu pirmā saskarsme ar Eiropas politiskajām idejām”, Argitas Daudzes „Latvija Zviedrijas politikā. 1945-1991”, Antonija Zundas „Baltijas valstu jautājums.1940-1991”, Evas Eihmanes „Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā”, Heinriha Stroda „Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956” un Jāņa Riekstiņa PSRS Iekšlietu tautas komisariāta „Latviešu operācija” (1937-1938)”.

Grāmatas pieejamas Latvijas bibliotēkās.

 

Pētījums finansēts no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tā mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Papildus informācija