Fonda pētījuma prezentācijā eksperti aicina valdību vienoti uzrunāt iedzīvotājus, veicinot piederības sajūtu ES

Valstij trūkst vienotas komunikācijas politikas ar sabiedrību, nav sarunas ar iedzīvotājiem par Eiropas Savienības jautājumiem, informācija par ES tiek pasniegta nemākulīgi un pavirši. Līdz ar to Latvijas iedzīvotājos nav izveidojusies eiropeiskā identitāte, bet turpina saglabāties nostalģiska piederības sajūta aizgājušajiem PSRS laikiem, ko vēl vairāk pastiprina kaimiņvalsts spēcīgā ietekme ar mediju un citu maigās varas mehānismu palīdzību. Šāds un daudzi citi aktuāli secinājumi par situāciju Latvijas sabiedrībā norisošajiem procesiem tika uzsvērts, ekspertiem paužot savus viedokļus par Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda jauno pētījumu „Ārpolitikas mīti Latvijā: ES un Krievija” tā prezentācijā 28. jūnijā.

Fonda jaunā pētījuma grāmata tika atklāta moderatora – vēsturnieka Andra Levāna vadībā, klātesot dažādu sfēru ekspertiem, medijiem un viedokļu līderiem. Ar pētījuma ideju un secinājumiem iepazīstināja tā autori - politikas pētnieki Māris Cepurītis un Rinalds Gulbis.

Pētnieki norādīja, ka Latvijā, līdzās pastāvot divām - latviskajai un krieviskajai - informācijas telpām, katrā no tām eksistē savi mīti. Šādu dažādu mītu pastāvēšana aizvien vairāk pastiprina sabiedrības šķelšanos un dažādu savstarpēji konfliktējošu pārliecību nostiprināšanos.

Viņi skaidroja, ka masu mediju satura un socioloģisko aptauju datu analīzes rezultātā pētījumā atklāts - Latvijas sabiedrībā pastāv spēcīgi mīti par Latviju kā neveiksmīgi funkcionējušo valsti, mīti par nepieciešamību pēc piesardzīgas attieksmes sadarbībā ar Rietumvalstīm un Eiropas Savienību, kā arī mīti, kas raisa šaubas par valsts izvēlētā ārpolitiskā kursa pareizību. Piemēram, pētījuma ietvaros SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka PSRS sabrukumu negatīvi vērtē mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, bet aptuveni 70% aptaujāto šķiet, ka rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs un ES vadībai ir vienalga, kā cilvēki šeit jūtas.

Savus komentārus par pētījumā secināto pauda arī sociologs Arnis Kaktiņš, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Antonišķe, kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere un sociālpsihologs Ivars Austers.

Antonišķe uzsvēra, ka Latvijā steigšus nepieciešams izstrādāt un iedzīvināt vienotu valsts komunikācijas stratēģiju ES jautājumu publiskošanā un skaidrošanā. Domājot, kā veidot pozitīvu Latvijas tēlu ārvalstīs, aizmirsts par to, kā veidot lojalitāti valstij un ES Latvijas iekšienē, norādīja sabiedrisko attiecību speciāliste.

Sociālpsihologs Ivars Austers Latvijas iedzīvotāju neapmierinātību ar dzīvi ES un nostalģiju pēc PSRS skaidroja ar nespēju dzīvot apstākļos, kur netiek pateikts priekšā, kas darāms. Iemantojot brīvību pēc PSRS sabrukšanas, cilvēki zaudēja ierasto dzīves modeli un līdz ar to relatīvo drošības sajūtu. Psiholoģijas teorijas liecina, ka jebkuru zaudējumu cilvēki uztver divreiz spēcīgāk par ieguvumu, ar ko arī lielā mērā varētu būt skaidrojama Latvijas iedzīvotāju sēras pēc PSRS, norādīja Austers.

Milzīga ietekme sabiedrības ietekmēšanā ir medijiem un, kādu laiku paskatoties Krievijas TV kanālus, top skaidrs, kur Latvijā radies tik prāvs kaimiņvalsts līdera Putina atbalstītāju pulks, sacīja kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere. Viņa uzsvēra nepieciešamību beigt kultivēt stāstu par mūžam apspiestajiem latviešiem, celt pašapziņu, atceroties un popularizējot savas vēstures veiksmes stāstus, lai tādējādi radītu vēlmi citu tautību cilvēkiem pievienoties mūsu uzvarētāju un veiksminieku identitātei, kā arī aicināja atcerēties, ka Krievija tomēr nav Latvijas uzticamākais partneris, jo ilgtermiņā uz to paļaujoties mēs parasti esam palikuši zaudētājos. Beitnere arī norādīja, ka Latvijā akūti nepieciešami godīgi politiķi, ar ko nācijai būtu viegli un tīkami identificēties, tādējādi radot cilvēkos pozitīvāku un cerīgāku skatījumu nākotnē.

Eksperti aicināja valdību veidot pārdomātu un vienotu komunikāciju ar sabiedrību, lai veicinātu cilvēkos pozitīvas, valstij lojālas un ES integrētas identitātes attīstību, tādējādi arī turoties pretī nevēlamam spiedienam no kaimiņiem. Ja pie tā tiktu mērķtiecīgi strādāts, pēc dažiem gadiem rezultāti neizpaliktu, uzsvēra sabiedrisko attiecību speciāliste I.Antonišķe. 

Pētījumu „Ārpolitikas mīti Latvijā: ES un Krievija” elektroniski apskatāms šeit.

 

 

 

 

 

 

Pētījums finansēts no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tā mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

 

Papildus informācija