Latvijas dīvainā ārpolitikas vīzija

27.06.2012. www.ir.lv

Māris Cepurītis, politikas pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, viens no pētījuma „Ārpolitikas mīti Latvijā: Eiropas Savienība un Krievija” autoriem

2004. gadā ārlietu ministrs Artis Pabriks iepazīstināja Latvijas un arī starptautisko sabiedrību ar Latvijas pragmatiskās ārpolitikas ideju. Līdzīgi kā „pārlādei” ASV – Krievijas attiecībās, pragmatiskajai pieejai bija jākļūst par katalizatoru Latvijas – Krievijas sadarbībai un jāizbeidz vairākus gadus ilgstošais sasaluma periods. Pragmatiskās ārpolitikas pamatā ir prakticisms, t.i. valstu fokuss uz praktiskas dabas jautājumu, piemēram, ekonomisko jautājumu, risināšanu. Attiecību balstīšana uz pragmatisma principiem netieši nozīmē, ka valstis tieksies izvairīties no „sāpīgo jautājumu” apspriešanas uzrunāšanas savstarpējās attiecībās, piemēram, okupācijas jautājuma Latvijas – Krievijas attiecībās.

Lasīt tālāk ...

Uzvaras dienas aisbergs!

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras lektora p.i..

Sarkanās armijas ieguldījums uzvarā pār nacistisko Vāciju ir mīts! Apgalvojot, ka pats Sarkanās armijas ieguldījuma fakts ir mīts, netiek apstrīdēts uzvaras patiesums, jo mīti var būt gan patiesi, gan nepatiesi vai daļēji patiesi. Lai kādi tie būtu, mīti, ir tie, kas veido uzskatu kopu caur kuru noteikta indivīdu grupa apskatīta un izprot norises pasaulē.

Lasīt tālāk ...

Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā

Dr.hist. Eva Eihmane

Starp viduslaiku Livonijas ietekmīgākajiem zemes kungiem ­­– Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni – valdīja pastāvīgi saspringtas attiecības, kas bieži izvērtās asos konfliktos. Tajos nereti iesaistījās arī pārējie politiskie spēki. Šie konflikti būtiski ietekmēja Livonijas politiskās vēstures gaitu. Livonijas zemes kungu attiecības ir salīdzinoši labi izgaismotas avotos – par tām vēsta Vācu ordeņa iekšējā korespondence, hronikas, sanāksmēs pieņemtie un kūrijā iesniegtie dokumenti. Šie avoti ir aizraujoša lasāmviela, kas atklāj mūsdienu cilvēkam saprotamas vājības un intrigas.

Lasīt tālāk ...

Mazā bibliotēka laiž klajā trīs jaunas grāmatas

Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas Universitātes apgādu laiž klajā trīs jaunus pētījumus Latvijas vēsturē - Dr.hist. Evas Eihmanes grāmatu Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā; Prof.emerit., Dr.habil.hist. Heinriha Stroda darbu Latvijas nacionālo partizānu karš 1944 – 1956; vēsturnieka Jāņa Riekstiņa grāmatu PSRS Iekšlietu tautas komisariāta „Latviešu operācija” (1937 – 1938).

Lasīt tālāk ...

Četras svarīgākās latviešu trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā

Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa laikā, 2011. gada 24. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1. notika izstādes „Četras svarīgākās latviešu trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā” atklāšana. Izstāde bija aplūkojama kongresa norises laikā. Tiem, kas to nepaguva aplūkot, piedāvājam to redzēt elektroniskā formātā mūsu interneta lapas ietvaros, kā arī izlasīt aprakstu par izstādi.

Lasīt tālāk ...

Par Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda darbību

Inesis Feldmanis, Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs

Jau pagājuši gandrīz astoņi mēneši kopš darbojās Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds. Šajā laikā atbalsta fonda vadībai ir izdevies sakārtot vairākas lietas un uzsākt īstenot iecerētos uzdevumus. Fonds izdod kabatas formāta grāmatas par Latvijas vēstures nozīmīgākajiem jautājumiem. Fonda dibinātāju mērķis ir sniegt maksimāli iespējamu objektīvu vēstures skatījumu. Fonda darbības pamatā ir pārliecība, ka Latvijas vēstures skaidrošanā ir jāakcentē noteiktas vērtības. Izraudzītā pamatkoncepcija ietverta trīs vārdos: nācija, valsts, Eiropa, kas precīzi izsaka iecerētās darbības aprises – stiprināt izpratni par nācijas un Latvijas valsts izveidi, kā arī uzsvērt vēstures nozīmi nacionālās identitātes veidošanā saskaņā ar Eiropas vērtībām un tradīcijām.

Lasīt tālāk ...

Fonds apkopo vēsturnieku priekšlikumus izglītības satura uzlabošanai

Latvijas vēstures mazās bibliotēkas fonds uzsācis sociālu tīkla projektu, lai pilnveidotu izpratni par Latvijas vēsturi, izvēršot diskusiju vēstures ekspertu un speciālistu vidū, lai vienotos par to notikumu, faktu un vēsturisko personu kopumu, kam bijusi īpaša loma latviešu nācijas pastāvēšanā, Latvijas valsts izveidē un attīstībā. Tas ir mēģinājums kopīgiem spēkiem izveidot pārliecinošāku izglītības saturu, uzsverot būtiskākos notikumus, procesus un personības Latvijas vēstures gaitā.

Lasīt tālāk ...

Eksperti simpozijos izvērtē, vai vēsture nav kļuvusi par ķīlnieci Latvijas un Krievijas attiecībās

Ar vairākiem desmitiem vērtīgu secinājumu un svaigu ierosinājumu 2010. gada 10. decembrī noslēdzies vēstures simpoziju cikls „Latvija – Krievija vēstures krustcelēs: politiskais faktors”. Pusgada garumā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts simpozijus sarīkoja visos Latvijas reģionos. Noslēguma simpozijs Rīgā tapa sadarbībā ar Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fondu. Fonda pārstāvji Inesis Feldmanis, Ainārs Lerhis un Henrihs Soms simpozijos piedalījās lektoru un moderatoru statusā.

Lasīt tālāk ...

Nepārkāpt vēstures sarkanās līnijas

Latvijas Universitātes vēstures profesors Inesis Feldmanis ir gan Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs, gan šoruden dibinātās sabiedriskā labuma organizācijas ”Latvijas vēstures mazās bibliotēkas fonds” valdes priekšsēdētājs. Pazīstamo vēsturnieku par Latvijas dzīves aktualitātēm un jaundibināto fondu iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Viesturs Sprūde.

Lasīt tālāk ...

Inesis Feldmanis. Latvija, 1939.-1940. gads - okupācija, aneksija, inkorporācija: jēdzienu izpratne, hronoloģiskie ietvari un pielietojums

Eiropas valstu vēsturnieku vidū nevalda īsta vienprātība par to, kā būtu jāvērtē 1939. – 1940. gada notikumi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Izteikti dažādi viedokļi (īpaši Krievijā) par šo notikumu būtību, raksturu un vispārējoievirzi. Atšķirību detaļās ir samērā daudz -visas tās nav nemaz pat iespējamsuzskaitīt, kur nu vēl vairāk vai mazāk dziļi izanalizēt. Tāpēc varam pievērst uzmanību tikai atsevišķām domstarpībām (bieži vien saistītām ar vēstures apzinātu politizāciju), kas skar pašus pamatjēdzienus, kuri tiek plaši lietoti, raksturojot Padomju Savienības politiku, kas Otrā pasaules kara sākumā bija virzīta uz to, lai pakāpeniski pakļautu Baltijas valstis, iznīcinātu to neatkarību.

Par šo jautājumu - Dr.habil.hist. Ineša Feldmaņa rakstā.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija