Fonds aicina uz zinātnisku simpoziju par Latvijas vienotību

Trešdien, 28. novembrī Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds aicina uz zinātnisku simpoziju par tēmu – Latvijas vienotība.

Novembris Latvijā ir piemērots atskaites brīdis, lai novērtētu, cik tālu attīstījusies mūsu valsts, kādu ceļu gada garumā Latvija nogājusi, kā pilnveidojusies un augusi. Laiks no 2011. gada novembra līdz 2012. gada novembrim ataino ne tikai, kā pirmo reizi Latvijas vēsturē pēc atlaišanas sanākusi jaunievēlēta Saeima, bet arī to, ka Latvijas iedzīvotāji piedalījās referendumā par vairākām valsts valodām, latviešiem to saistot ar cīņu par latviskas Latvijas pastāvēšanu, cittautiešiem – par kultūras pašnoteikšanos. Aizgājušais gads ir dažādu pretrunu un pretimstāvēšanu pilns. Tādēļ Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds aicina uz zinātnisku simpoziju, kurā runāsim par to, kādēļ tieši šobrīd uzsākta diskusija par karavīru izlīgumu, ko rosinājis Valsts prezidents? Kāpēc nerimst cīņas par karavīru piemiņas dienu atzīmēšanu? Vai Latvijā sākušies pieminekļu kari ar politisku nokrāsu? Kādēļ aizsākta diskusija par Satversmes kodola un preambulas definēšanas nepieciešamību? Kāpēc ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju ilgojas pēc PSRS laikiem? Vai Latvijas iedzīvotāji savā starpā var būt garīgi vienoti? Vai spējam būt vienoti Latvijai?

Lasīt tālāk ...

Iznākušas jaunas B.Daukšta un A.Zundas grāmatas

Vēsturnieku Bonifācija Daukšta „Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām” un Antonija Zundas „Latvija un Lielbritānija: partneri vai sabiedrotie” izdotas Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda grāmatu sērijas Latvijas vēstures mazās bibliotēka ietvaros.

Lasīt tālāk ...

Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds izdevis Dr.hist. Ērika Jēkabsona grāmatu „Uzbrukums Padomju Savienības diplomātiskajiem kurjeriem pie Ikšķiles 1926.gada 5.ferbruārī”

1926.gada 5.februāra rītā Maskavas – Rīgas vilcienā, tam izbraucot no Ikšķiles stacijas, notika nežēlīgs bruņots uzbrukums diviem Padomju Savienības diplomātiskajiem kurjeriem.

Viens no viņiem, latvietis Teodors Nete, tika nogalināts. Pēc nāves viņa tēls kļuva par simbolu diplomātiskā kurjera varonībai. Dzelzceļa vagonā notikušajā apšaudē bojā gāja arī abi uzbrucēji – poļu tautības Lietuvas pilsoņi. Viņu nāves apstākļi tā arī netika pilnībā noskaidroti, atstājot vietu dažādām spekulācijām.

Lasīt tālāk ...

Profesors I.Feldmanis grāmatā piedāvā jaunu skatījumu uz Otro pasaules karu

Iznākusi profesora Ineša Feldmaņa grāmata „Latvija Otrajā pasaules karā (1939 – 1945): jauns konceptuāls skatījums”. Tā izdota Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda grāmatu sērijas Latvijas vēstures mazās bibliotēka ietvaros.

Grāmata adresēta visiem vēstures interesentiem, bet jo īpaši vēstures skolotājiem. Tās mērķis ir veicināt no dažādiem aizspriedumiem un stereotipiem brīvu un līdzsvarotu izpratni par Latvijas vēsturi Otrā pasaules kara gados, kā arī palīdzēt kritiski uztvert un izvērtēt dažādus nenopietnos, apzināti tendenciozos un antivēsturiskos sacerējumus par Latviju Otrajā pasaules karā, kuri pārpludinājuši Latvijas grāmatu tirgu.

Lasīt tālāk ...

Iznācis Bonifācija Daukšta pētījums „Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija”

Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds laidis klajā vēsturnieka un diplomāta Bonifācija Daukšta pētījumu par izcilo Latvijas valsts tapšanas laika un Atbrīvošanas kara militāro darbinieku, pulkvežleitnantu (kopvedi) Voldemāru Ozolu – „Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija”. Pētījums izdots grāmatu sērijas „Latvijas vēstures mazā bibliotēka” ietvaros. To publicējis LU Akadēmiskais apgāds.

Lasīt tālāk ...

Autora apraksts par pētījuma "Ārpolitikas mīti Latvijā: ES un Krievija" pamatideju

28.jūnijā Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds prezentēja pētījumu "Ārpolitikas mīti Latvijā: ES un Krievija". Piedāvājam viena no pētījuma autoriem - politikas pētnieka Māra Cepurīša - sagatavotu īsu ieskatu pētījuma saturā un būtībā.

Lasīt tālāk ...

Fonda pētījuma prezentācijā eksperti aicina valdību vienoti uzrunāt iedzīvotājus, veicinot piederības sajūtu ES

Valstij trūkst vienotas komunikācijas politikas ar sabiedrību, nav sarunas ar iedzīvotājiem par Eiropas Savienības jautājumiem, informācija par ES tiek pasniegta nemākulīgi un pavirši. Līdz ar to Latvijas iedzīvotājos nav izveidojusies eiropeiskā identitāte, bet turpina saglabāties nostalģiska piederības sajūta aizgājušajiem PSRS laikiem, ko vēl vairāk pastiprina kaimiņvalsts spēcīgā ietekme ar mediju un citu maigās varas mehānismu palīdzību. Šāds un daudzi citi aktuāli secinājumi par situāciju Latvijas sabiedrībā norisošajiem procesiem tika uzsvērts, ekspertiem paužot savus viedokļus par Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda jauno pētījumu „Ārpolitikas mīti Latvijā: ES un Krievija” tā prezentācijā 28. jūnijā.

Lasīt tālāk ...

Latvijas dīvainā ārpolitikas vīzija

27.06.2012. www.ir.lv

Māris Cepurītis, politikas pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, viens no pētījuma „Ārpolitikas mīti Latvijā: Eiropas Savienība un Krievija” autoriem

2004. gadā ārlietu ministrs Artis Pabriks iepazīstināja Latvijas un arī starptautisko sabiedrību ar Latvijas pragmatiskās ārpolitikas ideju. Līdzīgi kā „pārlādei” ASV – Krievijas attiecībās, pragmatiskajai pieejai bija jākļūst par katalizatoru Latvijas – Krievijas sadarbībai un jāizbeidz vairākus gadus ilgstošais sasaluma periods. Pragmatiskās ārpolitikas pamatā ir prakticisms, t.i. valstu fokuss uz praktiskas dabas jautājumu, piemēram, ekonomisko jautājumu, risināšanu. Attiecību balstīšana uz pragmatisma principiem netieši nozīmē, ka valstis tieksies izvairīties no „sāpīgo jautājumu” apspriešanas uzrunāšanas savstarpējās attiecībās, piemēram, okupācijas jautājuma Latvijas – Krievijas attiecībās.

Lasīt tālāk ...

Uzvaras dienas aisbergs!

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras lektora p.i..

Sarkanās armijas ieguldījums uzvarā pār nacistisko Vāciju ir mīts! Apgalvojot, ka pats Sarkanās armijas ieguldījuma fakts ir mīts, netiek apstrīdēts uzvaras patiesums, jo mīti var būt gan patiesi, gan nepatiesi vai daļēji patiesi. Lai kādi tie būtu, mīti, ir tie, kas veido uzskatu kopu caur kuru noteikta indivīdu grupa apskatīta un izprot norises pasaulē.

Lasīt tālāk ...

Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā

Dr.hist. Eva Eihmane

Starp viduslaiku Livonijas ietekmīgākajiem zemes kungiem ­­– Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni – valdīja pastāvīgi saspringtas attiecības, kas bieži izvērtās asos konfliktos. Tajos nereti iesaistījās arī pārējie politiskie spēki. Šie konflikti būtiski ietekmēja Livonijas politiskās vēstures gaitu. Livonijas zemes kungu attiecības ir salīdzinoši labi izgaismotas avotos – par tām vēsta Vācu ordeņa iekšējā korespondence, hronikas, sanāksmēs pieņemtie un kūrijā iesniegtie dokumenti. Šie avoti ir aizraujoša lasāmviela, kas atklāj mūsdienu cilvēkam saprotamas vājības un intrigas.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija