Vēsturnieki svin fonda dibināšanu

Pirmdien [2010. gada 11. oktobrī] Nacionālā teātra telpās tika paziņots par fonda ”Latvijas vēstures mazā bibliotēka” darbības sākšanu. Reizē tie bija arī fonda pirmā izdevuma, Artura Pugas grāmatas ”Latvijas un Krievijas 1920. gada miera līgums. Dokumenti, liecības, atziņas” atvēršanas svētki.

Fonds, kura valdes priekšsēdētājs ir Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis, izvirzījis uzdevumu pārskatāmā nākotnē izdot aptuveni 60 dažādām Latvijas vēstures pamatproblēmām veltītas grāmatas, iekārtot interneta portālu, ķerties pie konferenču organizēšanas. Fonds apņēmies 2011. gadā sarīkot arī Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu. Šāds kongress tika rīkots Latvijā pirms Otrā pasaules kara, taču atjaunotā valstiskuma apstākļos tāda vēl nav bijis.

Sabiedriskās organizācijas dibinātāji cer latviešos nostiprināt zināšanas par savu vēsturi, stiprināt nacionālās identitātes apziņu, kas pēdējos gados sašķobījusies daļēji Krievijas radītā informācijas lauka ietekmē. ”Izvairīties no vēstures politizācijas pilnībā nav iespējams, taču jāizvairās no tās pārmērīgas politizācijas. Mēs, fonda dibinātāji, esam par to, lai visi jautājumi tiktu aplūkoti pēc iespējas objektīvi,” norādīja profesors. Feldmanis tāpat atzina, ka Latvijas vēsturniekiem vajadzētu nostāties agresīvākās pozīcijās, reaģējot uz lietām, kas skar Latvijas valstiskumu un latviešu identitātes vēsturiskās vērtības, īpaši attiecībā uz 20. gadsimta notikumiem.

Acīmredzot nav sagadīšanās, ka fonda darbībā vērojama saskarsme ar Ārlietu ministriju (ĀM), kur daudzi darbinieki baudījuši vēsturnieka izglītību. Kā tika norādīts, pati fonda izveides ideja nāk no vēsturnieka un tagadējā Latvijas vēstnieka Lietuvā Mārtiņa Virša. Latvijas – Padomju Krievijas miera līgumam veltītās grāmatas autors Arturs Puga ir bijušais diplomāts. Attiecīgi nākamā grāmata būs veltīta latviešu pirmajai saskarei ar Eiropas politiskajām idejām 19. gadsimtā, un tās autors ir Gints Apals, Latvijas pastāvīgais pārstāvis EDSO. Sagatavošanā šogad ir arī trešā grāmata – ”Latvija Zviedrijas politikā 1945 – 1991”. Tās autore ir agrākā vēstniece Čehijā, tagad ĀM darbiniece Argita Daudze.

Kā jau iepriekš sarunā “LA” redakcijā atzina profesors Feldmanis, fonda dibināšanu lielā mērā nosaka bēdīgā finansiālā situācija, kādā nonākusi Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisija. Tā kā nauda pētījumiem tās ietvaros vairs netiek piešķirta, izpētes process draud apsīkt. Sabiedriskai organizācijai – fondam – naudu pētījumiem vākt būtu vienkāršāk. Turklāt sabiedriska institūcija, salīdzinot ar oficiālu struktūru, savā darbībā un paziņojumos var atļauties būt brīvāka un elastīgāka.

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=87011

Papildus informācija