PSRS ''parādu grāmatas'' tapšana Latvijā (1989-2011)

Juris Prikulis, Dr.phil., Baltijas - Ziemeļu pētījumu centrs

„PSRS parādu grāmatas" tapšana Latvijā (1987 – 2011)   

PSRS un tās satelītu vietā izveidojušos neatkarīgo valstu ekonomikas vēstures eksperti gan no bijušās padomju impērijas sastāvdaļām, gan citām valstīm neatlaidīgi – soli pa solim tiecas noskaidrot padomju komunistiskā režīma nodarītos zaudējumus un ir gandrīz vienprātīgi jautājumā par to, ka nepieciešams apkopot pagaidām vēl joprojām daudzviet fragmentārās ziņas kādā vienotā lielā pētījumā, ko nosacīti var dēvēt par “PSRS parādu grāmatu”, kas varētu būt reģionāla pēc savas struktūras. Jautājums par Padomju Savienības (PSRS) nodarīto zaudējumu konkrētiem apjomiem Latvijai (tāpat arī Igaunijai un Lietuvai) laikā no 1940. gada līdz okupētājvalsts sabrukšanai ir bijis un līdz pat mūsdienām ir visai aktuāls.


Daudz publikāciju par cilvēku upuru skaitu Latvijas iedzīvotāju vidū iznāca Rietumos ar trimdas organizāciju atbalstu, taču trimdiniekiem bija vēl daudz grūtāk, nekā vācot informāciju par bojā gājušajiem, iegūt apkopojošus datus un izteikt detalizētus vērtējumus par visu pārējo PSRS nodarījumu spektru.


PSRS radīto zaudējumu mērogi visas Latvijas sabiedrības īpašas un vispārējas uzmanības lokā nonāca vairāk nekā pirms diviem gadu desmitiem, 1980. gadu beigās, sakarā ar valstiskās neatkarības atgūšanas centieniem un jaunu attiecību veidošanas procesu ar PSRS un Krievijas Federāciju.


Mūsdienās daļa no Krievijas Federācijas autoriem – īpaši impērisko ambīciju atbalstītāji vēsturnieku, ekonomistu un politologu vidē - atkal un atkal pauž uzskatu, ka Baltijas tautas un valstis it kā esot parādā Krievijai/PSRS – it kā aizmirstot, ka runa ir par atrašanās laiku varmācīgi izveidotā un despotiski vadītā tautu kopumā (sk. Telegraf, 25.10.2010). Tas faktiski atspoguļo daudzu Krievijas politiķu un iedzīvotāju faktos nepamatoto viedokli, ka Baltijā dzīves līmenis PSRS varas gados bijis salīdzinoši augstāks nekā daudzviet citur Padomju Savienībā – it kā tāpēc, ka baltieši esot ieguvuši nenopelnītu priviliģētu statusu (utt., u.tml.).


Latvijas zinātnieki un praktiķi gan individuāli, gan apvienotās darba grupās kopš 1987. gada ir veikuši pētījumus, lai bezkaislīgā neapgāžamu skaitļu valodā izteiktu PSRS nodarītos zaudējumus Latvijai. Laika gaitā ir vākta pašas PSRS noklusētā un slēptā statistika, tikušas veidotas aprēķinu metodoloģijas, krāti papildus faktiskie pierādījumi. Pētniecības procesā, protams, pastāv objektīvas grūtības. Tās, cita starpā, nosaka zaudējumu aizvien detalizētākas aprēķināšanas sarežģītība. Tā prasa lielu zinātnisko pētījumu un ar tiem saistīto tehnisko palīgdarbu veikšanas apjomu, piem., elektronisko datu bāzu veidošanas jomā. Tomēr laika gaitā kopumā ir gūti būtiski un svarīgi vispārinājumi, nosaukti konkrēti skaitļi, elektroniskajā atmiņā iestrādāts liels faktisko materiālu krājums par bojā gājušajiem un represētajiem.

 

Pirmais nosacītās „PSRS parādu grāmatas” sastādīšanas etaps Latvijā sākās stihiski, neformāli un noritēja no 1987.gada līdz 1990. gada februārim. To daudzējādā ziņā rosināja tas, ka toreizējie „pēc-Brežņeva laikmeta" jaunie PSRS vadītāji sāka iestāties par nepieciešamību veicināt  saimnieciskā aprēķina principu pielietošanu. Sakarā ar to lielas diskusijas izraisīja PSRS līdera Mihaila Gorbačova runā Tallinā izteiktais viedoklis, ka Igaunija no Padomju Savienības ekonomikas "kopīgā katla" it kā saņemot daudz vairāk nekā dodot. Līdzīgi uzskati padomju masu komunikācijas līdzekļos tika izteikti arī attiecībā uz Latviju un Lietuvu.


Tikmēr Baltijā vairāki augsta līmeņa speciālisti un zinātnieki, izmantojot līdz tam pieklusētus vai stingri slēptus padomju statistikas datus, sāka pēc neilgām kalkulācijām visai noteikti un aktīvi pierādīt Gorbačova teiktajam pilnīgi pretējo, t. i. – ka Baltijas republikām atrašanās Padomju Savienībā nav bijusi izdevīga, ka taisni PSRS ir parādā Baltijai, un turklāt daudz.


Baltijas valstīm aizvien noteiktāk iestājoties par savas neatkarības atjaunošanu, PSRS oficiālas amatpersonas pieprasīja no Baltijas valstīm kompensāciju par padomju laikā it kā uz citu PSRS republiku rēķina veiktajām investīcijām.


Savā veidā atbildot uz to, 1990. gada 11. martā (dienā, kad Lietuva deklarēja savas neatkarības pilnīgu atjaunošanu) Latvijas Ministru padome (toreiz vēl Latvijas PSR) ar premjera Viļņa Breša parakstu izdeva rīkojumu Valdības komisijai ekonomiskās reformas jautājumos un īpašai „Latvijas un PSRS savstarpējo tautsaimniecisko attiecību grāmatas izstrādāšanas darba grupai" līdz tā paša gada 1. oktobrim sagatavot Latvijas - PSRS ekonomisko norēķinu bilanci. Darba grupas koordinators bija premjera padomnieks ekonomikas jautājumos – Miervaldis Ramāns, bet vietnieks – Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs Gunārs Baltiņš.


Trīs mēnešu laikā – no 1990. gada marta līdz jūnijam – minētā Latvijas zinātnieku un praktiķu darba grupa sagatavoja rūpīgi argumentētu, koncentrētu pētījumu par Latvijas un PSRS savstarpējiem ekonomiskajiem norēķiniem  laika periodā no 1940. līdz 1990. gadam.

 

Gan ar PSRS oficiālās statistikas skaitļiem, gan ar citiem materiāliem pētījumā tika pierādīts, ka, atrazdamās Padomju Savienības sastāvā, Latvija ir neapšaubāmi un nesalīdzināmi vairāk zaudējusi nekā ieguvusi. Par to turklāt liecināja arī pētījumā veiktie salīdzinājumi ar Somiju, kura, kaut arī 1940. gadā bija cietusi daļēju neveiksmi aizstāvēšanās karā pret PSRS, tomēr turpināja dzīvot un attīstīties
ārpus Padomju Savienības.


Šī pētījuma un tā rezumējošā teksta sagatavošanā vislielāko ieguldījumu deva ekonomikas zinātņu doktors, profesors Modris Šmulders (1926.29.V – 1994.15.XI), kas ar šo problemātiku bija nodarbojies sava mūža nozīmīgāko daļu. Viņa (kopā ar kolēģiem) sagatavotais teksts iznāca angļu un krievu valodā atsevišķu brošūru veidā 1990. gada vasarā un rudenī Rīgā. Brošūras tika laistas klajā triju institūciju – Latvijas Republikas Ministru Padomes Komisijas ekonomiskās reformas jautājumos, Latvijas Valsts statistikas komitejas un Latvijas Zinātnieku savienības vārdā (Modris Šmulders. Who owes whom? Mutual Economic Accounts Between Latvia and the USSR, 1940 – 1990. Riga: 5th THS, 1990, 37 pp.; M. B. Шмулдepc. Kтo кoму должен? Bзаимные экономические  pacчeты между Латвией и CCCP (1940 – 1990 годы), Pигa: Hapoдный фронт  Латвии, 1990., 43 c.). Publikācijas zinātniskais redaktors bija šo rindu autors – Juris Prikulis.


Visvairāk naudas izteiksmē Latvija zaudēja atdodot Maskavai daudz vairāk  līdzekļu nekā saņēma no tās. Tā, saskaņā ar veiktajām aplēsēm no Latvijas pēckara laikā līdz 1988. gadam uz t. s. Vissavienības līmeņa instancēm ar centru Maskavā tika pārskaitīts gandrīz divas reizes vairāk naudas nekā saņemts no PSRS budžeta. Starpība bija 33,9 miljardi padomju rubļu.


Latvijā, salīdzinot ar Rietumu kaimiņvalstīm (arī Somiju), tika izdarītas visai mazas investīcijas tautsaimniecības un vispārējās izaugsmes veicināšanai. Minimālā (t. i. vēl nepilnīgi aprēķinātā) PSRS parāda summa Latvijai saskaņā ar 1990. gadā veiktajiem darba grupas aprēķiniem bija 63 miljardi rubļu (aptuveni 105 miljardi dolāru pēc tā laika oficiālā kursa). No tiem 10,5 miljardi – par staļiniskā terora un deportāciju upuriem.


Laikā no 1990. gada otrās puses līdz mūsdienām būtiski pieauga vēsturisku arhīvu materiālu izmantošana un publicēšana. Krasi palielinājās arī iespējas precizēt agrāk nosauktos skaitļus „PSRS parādu grāmatai”. Taču tās detalizēšanai un pilnveidošanai arī tagad vēl ir nepieciešams veikt daudz arī tīri tehnisku procedūru.


2005. gada 12. maijā Saeima uzdeva Ministru kabinetam izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā režīma upuru skaitu, masu kapa vietas, apkopotu visu informāciju par represijām, masveida deportācijām un aprēķinātu zaudējumus, ko šis režīms nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem". Komisija tika izveidota ar Ministru kabineta (Ministru prezidents A. Kalvītis)
rīkojumu 5. augustā. Par komisijas vadītāju tika nozīmēts E. Stankevičs (tajā laikā Valsts kancelejas darbinieks). Komisija plānoja darboties līdz 2010. gadam ieskaitot, taču tās darbība 2009. gadā tika apturēta – sakarā ar valsts budžeta deficīta samazināšanu.


Komisijas uzdevumā tās locekle Ruta Pazdere 2009. gada vasarā sagatavoja un Valsts kancelejā iesniedza „Informatīvu ziņojumu" (uz 83 lappusēm) par Komisijas aktivitātēm, –  ar īsiem kopsavilkumiem par komisijas pasūtītajiem pētījumiem ekonomikas un demogrāfijas jomā un komisijas pasākumiem par laiku līdz komisijas darba finansēšanas pārtraukšanai, sākot ar 2009. gada 1. augustu. Īpašu interesi kā novitāte kopsavilkumos izraisa pētījumu rezultāti par Latvijas ekoloģiskajiem zaudējumiem. Tomēr kopumā komisijas ieplānoto darbu nepabeigtība kļuva par nopietnu šķērsli to praktiskai izmantošanai. Komisijas veiktajiem pētījumiem atsevišķos aspektos ir fragmentārs raksturs, raugoties ne tikai no to savstarpējās saskaņotības skata punkta, bet arī no kvalitātes un izstrādes stadiju viedokļa.


Uz komisijas bāzes tagad – kopš 2009. gada – ir izveidojusies un darbojas Latvijas okupācijas izpētes biedrība (LOIB). Tās pašreizējā vadītāja ir ekonomiste Ruta Pazdere. Biedrība iestājas par „PSRS parādu grāmatas” sastādīšanas konsekventu turpināšanu un par gadu gaitā paveikto pētījumu galveno rezultātu apkopošanu kā arī par visu iesākto pētījumu pabeigšanu atbilstoši mūsdienu prasībām un tehniskajām iespējām. Tas jāveic sadarbībā ar citu valstu analoģisku
problēmu pētniekiem.


Par PSRS nodarītajiem zaudējumiem, to aprēķināšanas stadijām, Komisijas darbu un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības aktivitāšu perspektīvām arī starptautiskā – Latvijas – Krievijas diplomātisko attiecību aspektā – ir izteikti dažādi viedokļi (sk. Ivars Ijabs. The Issue of Compensations in Latvian – Russian Relations. In: Nils Muižnieks (ed.). The Geopolitics of History In Latvian – Russian
Relations. – Riga: Academic Press of the University of Latvia, 2011, pp. 175–190). Pētāmās problēmas komplicētība rada papildus grūtības pētnieku starptautiskās koordinācijas un tam nepieciešamo resursu nodrošinājuma ziņā.


Tomēr biedrība kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti ekonomikas profesori Inesi Vaideri (kas ir arī biedrības Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja), gūstot Eiropas Savienības struktūru atbalstu, sagatavoja starptautisku konferenci „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā", kas visai sekmīgi noritēja 2011. gada 17. – 18. jūnijā. Konferencē ievadvārdus teica Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Zinātņu Akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis. Uzmanības centrā bija izvirzīta tautsaimniecībai un apkārtējai videi nodarīto zaudējumu analīze. Referātus konferencē prezentēja prominenti speciālisti gan no Latvijas, gan arī no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas, Lietuvas, Polijas Vācijas, Krievijas. Zinātniskajā apritē tagad ir iekļautas vairākas agrāk neveiktas būtiskas aplēses un aktualizēti daudzi fakti. Konferences gaita, un tās saturs, kā arī rezonanse, ko tā izsauca, tiks aplūkota atsevišķā rakstā. Ir paredzēta konferences materiālu publicēšana latviešu un angļu (un, iespējams, arī krievu) valodā 2011. gada rudenī.


Biedrības aprūpējumā īsi pirms konferences iznāca tās biedru Ilgoņa Upmaļa, Ērika Tilgasa un iepriekšējā LOIB vadītāja Edmunda Stankeviča sagatavotā apjomīgā grāmata „Latvija – PSRS militāristu varā", kurā ietverti daudzi unikāli materiāli. Konferences noslēgumā notika šīs grāmatas svinīga „atvēršana".

Papildus informācija