Kādu Krievijas valsti “nodeva” tie, kuri neatbalstīja impēriju?

Portālā “Obozrevatel.com” publicēts Alekseja Širopajeva raksts “”Dzimtenes” nodevība”. Viņa skatījums atšķiras no biežāk pārstāvētā, varētu teikt, tradicionālā skatījuma par to, kāda rīcība Krievijā pēdējos gadsimtos ir uzskatīta par sodāmu dzimtenes nodevību. Publicists savā rakstā skar retorisko jautājumu – par kādas “dzimtenes” nodevību var būt runa. Autors nav impērijas idejas piekritējs. Tādēļ Širopajevs uzskata par apšaubāmu tradicionālo pieeju Krievijas realizētās impērijas pozitīvā vērtējumā, kuras piekritēji uzskata par Krievijas valsts nodevējiem visus, kuri vērsušies pret Krieviju kā impēriju. Impēristi nesaudzīgi vērsušies pret alternatīvu viedokļu paudējiem. Širopajevs uzskata, ka Krievijai vēsturiski varēja izveidoties cits valstiskuma modelis, bet, kā zināms, tā piekritēji cieta sakāvi no Maskavas vadītās impērijas priekšā. Taču autors uzskata, ka tamdēļ vien nebūtu jānosoda šie centieni redzēt Krieviju citādāku.

Lasīt tālāk ...

Tikai ārstēšana ar patiesību: krievu publicistes ieteikumi Krievijas sabiedrības atveseļošanai

Krievijas publiciste Jeļizaveta Pokrovska portālā „kasparov.ru” nesen publicētā rakstā „Ārstēšana ar patiesību: Krievijas sabiedrībai sāpīgi un asi ir vajadzīga terapija” pamato savu viedokli, ka pēc daudzām 20. gadsimta sabiedriski politiskajām kataklizmām Krievijas sabiedrībai ir nepieciešams atveseļošanās process, kura pamatā būtu jābūt vēsturiskās patiesības noskaidrošanai. Viņas raksts ir aktuāls vēsturiskās samierināšanās procesu nepieciešamības kontekstā, kas Krievijā īstenībā vēl nav sākta, jo daudzos jautājumos nav noskaidrota vēstures patiesība. Krievija regulāri kritizē citas valstis par atšķirīgu vēstures skatījumu. Liela daļa no šādiem Kremļa apstrīdētiem citu tautu un valstu vēstures jautājumiem ir tādi, kurus vēsturiski ir veicinājusi pati Krievija ar savu politisku vai militāru iejaukšanos citu tautu un valstu lietās vēstures gaitā, savukārt mūsdienās – ar tādu vēstures interpretāciju, kas joprojām attaisno jebkādu Krievijas rīcību pagātnē un konfliktē ar citu valstu un tautu vēsturisko atmiņu par attiecīgajiem notikumiem.

Lasīt tālāk ...

Staļingrada - par mata tiesu no sagrāves

27.09.2012.

Inesis Feldmanis

Pārpublicējam rakstu no izdevuma "Mājas Viesis" publikāciju sērijas par Otrā pasaules kara noslēpumainākajām un noklusētākajām lappusēm. Šoreiz – par Staļingradas kauju – vienu no padomju vēstures annālēs visvairāk apjūsmotajām sarkanās armijas uzvarām. Mazāk gan zināms, ka tieši pirms 70 gadiem tikai par mata tiesu Padomju Savienība izvairījās no apkaunojošas sagrāves.

Lasīt tālāk ...

PSRS „parādu grāmatas” sastādīšana Latvijā: 1987. – 2010.

Juris Prikulis, Dr.phil.

PSRS „parādu grāmatas” sastādīšana Latvijā: 1987. – 2010.

Anotācija analītiskam pārskatam

Jautājums par PSRS - Padomju Savienības nodarītajiem zaudējumiem Latvijai (tāpat arī Igaunijai un Lietuvai) laikā no 1940. gada līdz okupētājvalsts sabrukšanai ir bijis un arī pēc tam līdz pat mūsdienām ir aktuāls. Daudz publikāciju par cilvēku upuriem iznāca Rietumos ar trimdas organizāciju atbalstu. PSRS nodarījumi visas Latvijas sabiedrības īpašas uzmanības lokā nonāca vairāk nekā pirms diviem gadu desmitiem sakarā ar valstiskās neatkarības atgūšanas centienu uzbangojumu un jaunu attiecību veidošanas procesu ar PSRS un Krieviju.

Lasīt tālāk ...

PSRS ''parādu grāmatas'' tapšana Latvijā (1989-2011)

Juris Prikulis, Dr.phil., Baltijas - Ziemeļu pētījumu centrs

„PSRS parādu grāmatas" tapšana Latvijā (1987 – 2011)   

PSRS un tās satelītu vietā izveidojušos neatkarīgo valstu ekonomikas vēstures eksperti gan no bijušās padomju impērijas sastāvdaļām, gan citām valstīm neatlaidīgi – soli pa solim tiecas noskaidrot padomju komunistiskā režīma nodarītos zaudējumus un ir gandrīz vienprātīgi jautājumā par to, ka nepieciešams apkopot pagaidām vēl joprojām daudzviet fragmentārās ziņas kādā vienotā lielā pētījumā, ko nosacīti var dēvēt par “PSRS parādu grāmatu”, kas varētu būt reģionāla pēc savas struktūras. Jautājums par Padomju Savienības (PSRS) nodarīto zaudējumu konkrētiem apjomiem Latvijai (tāpat arī Igaunijai un Lietuvai) laikā no 1940. gada līdz okupētājvalsts sabrukšanai ir bijis un līdz pat mūsdienām ir visai aktuāls.

Lasīt tālāk ...

Kā sākās padomju - vācu karš?

Inesis Feldmanis, LU profesors, vēst.hab.dokt., akadēmiķis

Pirms 70 gadiem – 1941. gada 22. jūnijā – iesākās padomju – vācu karš, kas ilga gandrīz četrus gadus un izrādījās asiņainākais karš visā cilvēces vēsturē. Abas karojošās puses cieta neiedomājami lielus cilvēku zaudējumus. Vācijas zaudējumi gan bija daudzkārt mazāki. Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs šogad iznākušajā grāmatā „Kas karoja ar skaitu, bet kas ar prasmi. Briesmīgā patiesība par PSRS zaudējumiem Otrajā pasaules karā” norāda, ka padomju armija zaudēja 26,9 miljonus karavīru (kritušie, gūstā mirušie). Tas aptuveni 10,3 reizes pārsniedza kritušo vērmahta karavīru un virsnieku skaitu austrumu frontē, kas sastādīja aptuveni 2,6 miljonus. Galvenais iemesls, kas noteica šādu – daudzu pētnieku skatījumā – gandrīz vai pilnīgi neticamu attiecību, bija ārkārtīgi nemākulīgā padomju militārā stratēģija un taktika, kā arī augstāko komandieru absolūta nerēķināšanās ar savu karavīru dzīvībām, uzskatot, ka tām ir tikai nulles vērtība.

Lasīt tālāk ...

Vai destaļinizācijas sākums Krievijā?

2011. gada pavasarī Krievijā ir aizsākusies projekta "Par totalitārā režīma upuru piemiņas iemūžināšanu un par nacionālo izlīgumu" apspriešana. Projektu apsprieda 21. aprīlī Krievijas Federācijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības institūtu un cilvēktiesību attīstības padome savā izbraukuma sēdē Permā.

Lasīt tālāk ...

Destaļinizācija Krievijā: trešais mēģinājums

Divu Krievijas ekspertu viedoklis par totalitārā režīma vēstures izvērtēšanas nepieciešamību un praksi Krievijā.

Lasīt tālāk ...

Izstāde Maskavā par Latvijas neatkarību

2011. gada 3. maijā Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā sadarbībā ar Krievijas Valsts publisko vēstures bibliotēku atklāja kopīgo izstādi "Latvija: ceļš uz neatkarību". Izstādē eksponēti Latvijas fotomākslinieka Ilmāra Znotiņa fotouzņēmumi par 20. gadsimta 80. gadu beigu norisēm Latvijā, kā arī Trešās atmodas gados Latvijā izdotā periodiskā prese. Informācija krievu valodā.

Lasīt tālāk ...

Otrā pasaules kara vēsture: mīts mīta galā

Otrā pasaules kara vēsture: mīts mīta galā

Vēsturnieks, LU profesors Inesis Feldmanis publicējis jaunu rakstu par Otrā pasaules kara vēstures mītiem. Atsaucoties uz vairākiem pēdējā laika Krievijas vēsturnieku veiktiem pētījumiem par karu, viņš analizē vairākus gadu desmitiem Krievijas vēstures zinātnē dziļi iesakņojušos mītus.

Lasīt tālāk ...

Papildus informācija