Demos Historia
9. maijs – svētki vai propagandas cīņa?
- Detaļas
- Kategorija: Vēsture un politika
- Izveidots Otrdiena, 07 Mai 2013 10:05
Pēdējos gados Latvijā, un īpaši galvaspilsētā, aizvien plašākus apgriezienus uzņem 9. maija svinības. Rīgā, galvenokārt Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, šo datumu atzīmē pie t.s. Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, kur cauru dienu valda pacilāta gaisotne, skan mūzika, cilvēki nāk ar ziediem, tiek vesti arī skolēnu pulki. Tā ir kļuvusi par vietu, kur reizi gadā sapulcēties, socializēties un sajust lepnumu par paveikto, proti, izcīnīto uzvaru Otrajā pasaules karā. Viņi svin uzvaru pār nacismu, neizprotot, ko Latvijas iedzīvotājiem, kuri mūsu zemē dzīvoja jau līdz 1945. gadam un Latvijas valstij, kura de jure joprojām turpināja pastāvēt saskaņā ar starptautisko tiesību normām, nozīmēja padomju okupācijas karaspēka un komunistiskā totalitārā režīma represīvo iestāžu atgriešanās Latvijā. Pa to laiku cita daļa iedzīvotāju, galvenokārt latvieši, notiekošajā raugās ar nepatiku un aizvainojumu, jo 9. maiju neizjūt kā svētku dienu. Viņiem tas drīzāk atgādina par Latvijas traģiskajām vēstures lappusēm – valstiskās neatkarības zaudēšanu, padomju otrreizējās okupācijas laika sākšanos, kas nav tik viegli aizmirstams, jo savu ietekmi uz valsti saglabā vēl arvien, pat pēc vairāk nekā 20 neatkarīgas valsts apstākļos pavadītiem gadiem.
Pārdomas 4. maija priekšvakarā - kā veicies neatkarīgajai Latvijai?
- Detaļas
- Kategorija: Vēsture un politika
- Izveidots Piektdiena, 03 Mai 2013 12:24
1990. gada 4. maijā vēsturiskā sēdē 1990. gada pavasarī ievēlētā Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 balsīm pieņēma „Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Tautas frontes frakcijas deputāti iestājās par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Frakcija „Līdztiesība” atklāti pauda savu naidīgo nostāju pret Latvijas neatkarības pasludināšanu. Šīs frakcijas 57 deputāti, noraidot Neatkarības deklarāciju, pirms balsošanas atstāja parlamenta zāli.
Izdots jauns rakstu krājums vēsturē
- Detaļas
- Kategorija: Vēsture nākotnei
- Izveidots Piektdiena, 12 Aprīlis 2013 10:45
Daugavpils Universitātes (DU) akadēmiskajā apgādā „Saule” nācis klajā kārtējais DU Humanitārās fakultātes Zinātnisko lasījumu rakstu krājums vēsturē „Vēsture: Avoti un cilvēki”. Tā redaktore ir Daugavpils universitātes profesore, vēstures katedras vadītāja un Mutvārdu vēstures centra vadītāja Irēna Saleniece.
Kārnegī centrs: Staļins nav miris
- Detaļas
- Kategorija: Vēsture un politika
- Izveidots Piektdiena, 05 Aprīlis 2013 13:51
Kārnegī centrs šā gada martā publicējis pētījumu „Staļina puzle: pēcpadomju sabiedriskās domas atšifrējums” (The Stalin Puzzle: Deciphering Post-Soviet Public Opinion). Tā ietvaros Armēnijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un Krievijā veiktās iedzīvotāju aptaujas liecina, ka destaļinizācija pēcpadomju valstīs nav izdevusies, un liela daļa pēcpadomju pilsoņu aizvien Staļinu saredz drīzāk pozitīvā gaismā, viņu sajūtās un domās vadonis nav miris.
Skolēnus vēstures jautājumos iespaido politika un mediji
- Detaļas
- Kategorija: Fonda aktualitātes
- Izveidots Piektdiena, 22 Marts 2013 18:43
Latvijas sovjetizācija ir temats, ko skolēniem vēstures stundās izprast ir visnotaļ sarežģīti. Dažs nevar aptvert, kā cilvēki tolaik varējuši dzīvot dubultās morāles apstākļos, bet citam vecāki stāstījuši, ka tas bijis labs laiks, jo visiem pieticis darba un medicīna bijusi bezmaksas. Vēl kādā ģimenē, dzīvojot pierobežā, priekšstatu par vēsturi veido kaimiņvalstu TV kanāli. Par to, kā bērniem pēc iespējas saprotamāk pastāstīt par Latvijas sovjetizācijas periodu un citiem aktuāliem jautājumiem, vēstures skolotāji apspriedās, tiekoties seminārā „Latvijas sovjetizācija: izpētes rezultāti un problēmjautājumi”. Seminārs notika 22. martā Rīgas Valsts Vācu ģimnāzijā (RVVG), pulcējot vēstures skolotājus no dažādiem Latvijas reģioniem.
Vēsturiskā samierināšana: ideja, panākumi un atšķirības
- Detaļas
- Kategorija: Vēsture un politika
- Izveidots Ceturtdiena, 07 Februāris 2013 16:01
05.02.2013. www.ir.lv
Ainārs Lerhis, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs
Pavisam nesen - 22.janvārī - Berlīnē un Parīzē svinēja 1963.gadā noslēgtā Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas sadarbības līguma jeb t.s. Elizejas līguma 50. gadadienu. Tālaika VFR kancleram Konrādam Adenaueram un Francijas prezidentam Šarlam de Gollam parakstot šo līgumu, abas valstis ielika spēcīgus pamatus turpmākajai sadarbībai.
Fonds izdevis 3 jaunas grāmatas
- Detaļas
- Kategorija: Fonda aktualitātes
- Izveidots Ceturtdiena, 20 Decembris 2012 11:37
Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds laidis klajā trīs jaunas grāmatas - Ineša Feldmaņa "Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939 - 1941)", Inetas Lipšas "Izklaides kultūra Latvijā: morāles komunikācijas aspekti (1918 – 1934)" un Dainas Bleieres "Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR". Grāmatas izdotas sērijas „Latvijas vēstures mazā bibliotēka” ietvaros. Tās publicējis LU Akadēmiskais apgāds. Piedāvājam īsu ieskatu grāmatu tematikā. Interesentiem tās būs pieejamas Latvijas bibliotēkās un drīzumā arī elektroniski fonda interneta vietnē www.demoshistoria.lv.
Vēstures mantojums Latvijas nākotnei
- Detaļas
- Kategorija: Fonda aktualitātes
- Izveidots Ceturtdiena, 13 Decembris 2012 09:15
11.12.2012. Laikraksts Diena
Ainārs Lerhis, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs
28. novembrī Latvijas Universitātē norisinājās Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda rīkots zinātnisks simpozijs „Vienoti Latvijai?”, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumiem – vai Latvijas iedzīvotāji savā starpā var būt garīgi vienoti, vai spējam būt vienoti Latvijai? Uzaicinātie runātāji – dažādu akadēmisko jomu pārstāvji – sevišķi uzsvēra sabiedrības vienotu vērtību, vienotas idejas svarīgumu. Šeit – dažas pārdomas saistībā ar izvirzītajiem jautājumiem un diskusiju. Ne par visām, bet vēstures vērtībām.